Sociālais pedagogs nodrošina bērnu / jauniešu tiesību aizsardzību, palīdz rast risinājumu situācijai, kādā nonācis skolēns, ja par to liecina negatīvas izmaiņas skolēna uzvedībā – mācību sekmju pasliktināšanās, konflikti ar skolas biedriem vai pedagogiem, slikta uzvedība, stundu kavēšana, klaiņošana, skolas biedru pāri darījumi u.c.

Sociālais pedagogs darbā:

  • diagnosticē bērnu un jauniešu socializācijas grūtības;
  • novērtē esošo sociālo risku ietekmi uz skolēna pilnvērtīgu integrāciju sabiedrībā un sociālo prasmju apgūšanā;
  • apzina ģimeņu sociālās un ekonomiskās problēmas un to ietekmi uz bērnu un jauniešu sociālās dzīves kvalitāti;
  • nosaka riska faktoru klātesamības pakāpi ģimenē, skolā, vienaudžu vidē un šo faktoru ietekmi uz komunikācijas procesu;
  • apkopo datus par bērnu un jauniešu socializācijas apstākļiem, socializācijas procesu kvalitāti un riska faktoriem skolā un ģimenē;
  • izvērtē izglītības, ārpusskolas, pirmsskolas un citu mācību un audzināšanas iestāžu sociālpedagoģiskās iespējas resocializācijas programmu īstenošanā;
  • analizē bērnu un jauniešu tiesību ievērošanu ģimenēs, izglītības iestādēs un citās socializācijas institūcijās, nepieciešamības gadījumā  apseko pastāvošo problēmu skolēna mājās;
  • nosaka skolēna dzīves prasmju līmeni;
  • plāno un īsteno konkrētas sociāli –pedagoģiskas darbības, lai aizsargātu bērnu un jauniešu tiesības;
  • veic sociāli-pedagoģiskās aktivitātes vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēs;
  • veic noteiktas darbības bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas jomās esošo riska faktoru mazināšanai (novēršanai), iesaistot šo uzdevumu risināšanā kompetentus sadarbības partnerus;
  • plāno un īsteno sociālās rehabilitācijas pasākumus bērniem un jauniešiem pēc mācību stundām, izstrādā un īsteno bērnu un jauniešu sociālās korekcijas programmas;
  • sekmē bērnu un jauniešu sociālo vajadzību nodrošināšanu;
  • izstrādā un realizē individuālās uzvedības korekcijas programmas;
  • ikdienā sadarbojas ar  pašvaldībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm;
  • konsultē par savas jomas specifiskajiem jautājumiem citus speciālistus, kuru darbs saistīts ar bērniem un jauniešiem;
  • izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;
  • ievēro izglītības iestādes noteikto darba kārtību un citus saistošos normatīvos aktus un ētikas normas;
  • ievēro uzņēmuma vai kompānijas kvalitātes sistēmu prasības;
  • rūpējas par skolēnu drošību un veselību;
  • ievēro konfidencialitāti;
  • ievēro darba un vides aizsardzību,ievēro telpu un iekārtu higiēnas prasības.

Darba aprīkojums:

Sociālais pedagogs darbā lieto dažādus, metodiskos materiālus, mācību materiālus, uzskates līdzekļus un likumdošanas aktus, izmanto individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus, ievēro darba drošības prasības.

Darba apstākļi:

sociālais pedagogs strādā gan ar bērniem, gan skolotājiem, gan bērnu vecākiem un nepieciešamības gadījumos arī ar tiesībsargājošām iestādēm un bērnu tiesību aizsardzības institūcijām. Nodarbības notiek sociālā pedagoga darba kabinetā, kā arī ārpus tā. Sociālā pedagoga darba laiku nosaka izglītības iestādes vadītājs. Tiek praktizēts, ka  izglītības iestādes sociālais pedagogs strādā astoņu stundu darba dienu.

Iespējamais atalgojums:

pedagoga mēneša atalgojumu nosaka Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikta zemākā mēneša darba alga par noteiktu stundu skaitu. Pedagoga atalgojumam var būt dažādi finansējuma avoti (valsts, pašvaldības, juridiskās personas vai fiziskās personas finanšu līdzekļi).

Darba iespējas:

sociālais pedagogs strādā vispārizglītojošās izglītības iestādēs (pirmsskolās, sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās) un profesionālās izglītības iestādēs.

Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu:

jābūt augstai atbildības sajūtai, jāpārzina izglītības jomu reglamentējošie dokumenti, jāpārzina mācību un audzināšanas darba saturs; jābūt izpratnei par skolēnu attīstības īpatnībām un saskarsmes psiholoģijas likumsakarībām, jāspēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, jāprot plānot un organizēt savu darbu, nepieciešams nepārtraukti izglītoties atbilstoši jaunākajām  pedagoģijas, psiholoģijas atziņām un aktualitātēm vienotajā Eiropas izglītības telpā un paaugstināt savu kvalifikāciju, jābūt komunikablam un jāspēj veidot lietišķa sadarbība ar pedagogiem, skolēniem, viņu vecākiem un citiem speciālistiem, jāspēj strādāt komandā, jāspēj motivēt skolēnus darbam, valsts valodas prasmēm jābūt augstākajā līmenī.

Publicēts 2019. gada 5. martā