Augu fiziologs (mežzinātnē) pēta meža ekosistēmām raksturīgo augu dzīvības procesus un to izmaiņas mainīgos vides apstākļos. Pētniecības lokā ir augu anatomija (šūnu, audu un orgānu uzbūve), vielu transports, enerģijas procesi, minerālā barošanās, augšana, attīstība un adaptācija.

Augu fiziologs (mežzinātnē)

• Veic kokaugu veģetatīvai pavairošanai piemērotu metožu izstrādi un aprobāciju.
• Pēta fizioloģiskos procesus (fotosintēzi, elpošanu, ūdens un barības vielu apriti, augšanas regulāciju).
• Analizē augu reakcijas uz vides faktoriem (gaismu, temperatūru, mitrumu, augsnes īpašībām).
• Izvērtē biotisko (mikroorganismu, citu augu un dzīvnieku) un abiotisko (sausuma, sala, slimību, piesārņojuma u.c.) faktoru ietekmi uz augu attīstību.
• Plāno un veic laboratorijas eksperimentus un lauka pētījumus, izmantojot dažādas mērierīces un datu analīzes metodes.
• Apstrādā un analizē iegūtos datus, izmantojot statistikas un modelēšanas pieejas.
• Problēmjautājumu risināšanai un savas kompetences celšanai, studē zinātnisko literatūru.
• Pilnveido savas kompetences, piedaloties starptautiskos tīklošanas pasākumos, tematiskajos kursos, meistarklasēs un darbnīcās.
• Sava pētnieciskā darba atziņas regulāri (vismaz reizi divos gados) publicē starptautiski citētos zinātnes žurnālos.
• Pētniecības procesā iegūto rezultātu popularizēšanai, regulāri piedalās vietējās un starptautiskās  konferencēs.
• Piedalās pētniecisko projektu un programmu izstrādē par saimnieciski nozīmīgu  kultūru (āra bērza, parastās egles, apšu hibrīdu u.c.) in vitro (lat.val. - in vitro - stikla traukā) pavairošanu.

Darba aprīkojums

Darbā tiek izmantots plaša spektra zinātniskais un saimnieciskais aprīkojums. Sterilas darba vides un aprīkojuma nodrošināšanai tiek izmantotas dažādas iekārtas, piemēram, laminārie skapji, autoklāvi, laboratorijas trauku mašīnas, pērlīšu sterilizatori. Piemērotu vides apstākļu nodrošināšanai izmanto klimata kameras, saldētavas un krio cilindrus (jeb kriogēnos traukus un balonus). Empīrisko datu vākšanai tiek izmantotas mērierīces, piemēram, spektrometrs, portatīvais fluorometrs, hlorofilmetrs, bīdmērs, analītiskie svari u.c. Datu apstrādei tiek izmantotas specializētas datu apstrādes un analīzes programmas.

Darba apstākļi

Parasti raksturīga astoņu stundu darba diena. Darbs veicams laboratorijā, lauka apstākļos vai attālināti (atkarībā no veicamā darba specifikas). Darbs notiek ar ķīmiskām un bioloģiski aktīvām vielām, tāpēc tiek izmantoti laboratorijas halāti, lateksa vai nitrila cimdi, aizsargbrilles. Datu apstrādes laikā raksturīgs ilgstošs darbs pie datoru.

Darba iespējas

Zinātniskās pētniecības institūcijās, universitātēs, biotehnoloģiju un mežsaimniecības uzņēmumos, stādu audzētavās, kā arī laboratorijās, kas nodarbojas ar augu pavairošanu un to kvalitātes kontroli.

Rakstura īpašības, prasmes un kompetences, lai labi veiktu darbu

• Precizitāte. Procedūras jāveic stingrā secībā, kļūdas var sabojāt eksperimentus.
• Pacietība. Rezultāti bieži redzami tikai pēc ilgāka laika.
• Zinātkāre. Spēja iedziļināties procesos un meklēt cēloņsakarības.
• Izteikti analītiska domāšana. Spēja interpretēt sarežģītus datus un izdarīt objektīvus secinājumus.
• Strukturētība. Darbs ar lielu datu apjomu un eksperimentu plānošanu.
• Atbildības sajūta. Darbs ar dzīviem organismiem un precīzām metodēm.
• Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.
• Pamata izpratne par augu fizioloģiju (vielmaiņu, minerālo barošanos, morfoģenēzi).
• Praktiskas iemaņas laboratorijas darbā.
• Labas datorprasmes (īpaši datu apstrādē un analīzē).
• Interese par dabu un augiem (“zaļie pirkstiņi” ir papildu priekšrocība).

Ieteikumi no nozares profesionāļiem

• Padziļināti apgūsti augu fizioloģiju un statistiku, tas atvieglos eksperimentu plānošanu un datu interpretāciju.
• Apgūsti datu strukturēšanas pamatprincipus, bez tiem šajā jomā būs grūti sasniegt rezultātus.
• Praktizējies laboratorijā pēc iespējas agrāk.
• Attīsti pacietību, bieži rezultāti nenāk ātri.
• Iemācies kritiski izvērtēt rezultātus.
• Kombinē jaunākās tehnoloģijas un pētījumus ar fundamentālām, laika gaitā pierādītām zināšanām.
• Veido kontaktus nozarē. Sadarbība bieži palīdz atrisināt jautājumus, kuros jūties “iestrēdzis”.
• Attīsti angļu valodas zināšanas, jo lielākā daļa mūsdienu zinātniskās informācijas un publikāciju tiek radīta angliski.
• Neiestrēdz tikai vienā šaurā tēmā, plašāks skatījums sniedz iespēju labāk novērtēt jebkuru procesu.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" – mežzinātnes ideju, pētījumu un lietišķo izstrādņu centru.