Biotehnoloģijā, izmantojot dažādas metodes un dzīvās sistēmas (šūnas, audus, organismus), tiek radīti jauni vai uzlaboti jau esošie produkti. Biotehnoloģija tiek izmantota pārtikas rūpniecībā, piemēram, baktērijas un raugi tiek izmantoti piena produktu (siera, kefīra, jogurta), maizes, alus un vīna ražošanā, kā arī dārzeņu skābēšanā. Lauksaimniecībā šīs tehnoloģijas sniedz iespēju radīt izturīgākas augu šķirnes, savukārt farmācijā tās ir pamats mūsdienīgu zāļu izstrādei. Tāpat biotehnoloģija sniedz būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā, kur mikroorganismus efektīvi izmanto, piemēram, notekūdeņu attīrīšanā.

Biotehnoloģisko procesu tehniķis patstāvīgi veic biotehnoloģiskos procesus vai to daļu, piedalās biotehnoloģisko ražošanas procesu pētījumos un apkopo to rezultātus, organizē savas nodaļas darbu un nodrošina iekārtu darbību, apkopi un remontu.

Biotehnoloģisko procesu tehniķis darbā

• Pārbauda biotehnoloģisko ražošanas iekārtu un palīgiekārtu tehnisko stāvokli, sagatavo tās darbam, savieno un iestata nepieciešamos parametrus.
• Tīra un sterilizē biotehnoloģiskās ražošanas iekārtas un palīgiekārtas.
• Organizē jaunu biotehnoloģiskās ražošanas iekārtu uzstādīšanu, darbības uzsākšanu un pārbaudi.
• Sagatavo barotni, sējmateriālus un citus procesam nepieciešamos materiālus, pārbauda dokumentāciju par to sagatavošanu un pārliecinās, ka visi materiāli ir piemēroti konkrētajam procesam.
  Barotne ir sterils, rūpīgi sabalansēts barības vielu maisījums (šķidrā vai želejveida formā), kas nodrošina mikroorganismiem vai šūnām visu nepieciešamo, lai tie varētu augt un vairoties. Sējmateriāls ir noteikts daudzums dzīvu, aktīvu un tīru mikroorganismu vai šūnu kultūras (baktēriju suspensijas, rauga sēņu tīrkultūras, mikroaļģes u.c.), ko pievieno barotnei, lai uzsāktu biotehnoloģisko procesu un iegūtu vēlamo produktu.
• Nodrošina biotehnoloģisko procesu izpildi atbilstoši dokumentācijai. Veic barotnes iekraušanu un sējmateriāla ievadi reaktorā (specializēta, hermētiski noslēgta iekārta, kurā ir kontrolēti apstākļi biotehnoloģiskajam procesam). Darba gaitā regulāri noņem paraugus, apkopo un izvērtē kvalitātes kontroles rezultātus.
• Veic biomasas atdalīšanu no kultūras šķīduma un gala produkta izdalīšanu. Fasē, iepako un marķē biotehnoloģiskā procesa gala produktu, kā arī apkopo un izvērtē iegūto datu atbilstību tehniskajai specifikācijai.
• Piedalās biotehnoloģisko procesu pilnveides pētījumos un apkopo to rezultātus.
• Veic biotehnoloģiskā ražošanas procesa iekārtu, palīgiekārtu, tehnoloģisko komunikāciju tīrīšanu un dekontamināciju (mikroorganismu iznīcināšanu).
• Sagatavo biotehnoloģiskā ražošanas procesa atlikumus tālākai pārstrādei vai utilizācijai.
• Nodrošina procedūru un instrukciju precīzu izpildi, kvalitātes standartu ievērošanu.
• Atbilstoši marķē nekvalitatīvus produktus, iekārtas un palīgiekārtas.
• Piedalās biotehnoloģisko ražošanas procesu dokumentācijas izstrādē.
• Ievēro personāla, telpu un iekārtu higiēnas prasības, darba drošības un vides aizsardzības noteikumus.

Darba iespējas

Biotehnoloģisko procesu tehniķim darba iespējas ir vairākos virzienus:

• pārtikas biotehnoloģijā, kurā izmanto dzīvos organismus, piemēram, baktērijas vai raugu, lai uzlabotu vai iegūtu pārtikas produktus;
• augu biotehnoloģijā, kas iekļauj augu pavairošanu ar meristēmas kultūrām un gēnu resursu centra uzturēšanu. Piemēram, mežsaimniecībā no viena īpaši spēcīga koka parauga laboratorijā izaudzē tūkstošiem veselīgu stādu, kuru paraugus glabā gēnu bankā, lai vērtīgās koku šķirnes neizzustu un būtu pieejamas nākotnē;
• vides biotehnoloģijā (biodīzeļa izstrādē un kvalitātes kontrolē). No augu eļļas vai taukiem ražo dabai draudzīgu degvielu un pārbauda tās kvalitāti, tā veicinot vides saudzēšanu;
• medicīniskā biotehnoloģijā (gēnu inženierijā, genomu laboratorijās). Medicīniskajā biotehnoloģijā pēta cilvēka gēnus un DNS, lai radītu jaunas zāles un katram piemērotāko ārstēšanu cīņai ar sarežģītām slimībām. Tā tiek izstrādātas jaunas zāles slimībām, kuras agrāk nevarēja ārstēt.

Ņemot vērā dažādos darbības virzienus, biotehnoloģisko procesu tehniķim darba iespējas ir, piemēram, ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, vides, pārtikas, kosmētikas vai parfimērijas uzņēmumos, mežsaimniecības un biomedicīnas pētniecības institūtos, kā arī muitas laboratorijā - materiālu testēšanā.

Rakstura īpašības, prasmes un kompetences, lai labi veiktu darbu

• Zināšanas par ķīmisko vielu klasifikāciju, vielu īpašībām un to iedarbību.
• Zināšanas par biotehnoloģiskās ražošanas iekārtu un palīgiekārtu veidiem, uzbūvi un darbības pamatprincipiem, prasme lasīt tehnoloģiskās shēmas.
• Prasme precīzi dokumentēt darba procesu un veikt matemātiskus aprēķinus.
• Augsta atbildības sajūta un precizitāte.
• Spēja ilgstoši koncentrēties darbam un pamanīt nianses.

Ieteikumi no nozares profesionāļiem

• Darba ritmu nosaka biotehnoloģisko procesu norise, tādēļ darba laiks var būt mainīgs un pielāgots konkrētā procesa stadijām. Pēc barotnes sagatavošanas un sējmateriāla ievadīšanas seko ilgstošs inkubācijas posms, kura laikā tehniķis nodrošina nepārtrauktu procesa uzraudzību un reaģē uz biotehnoloģiskajām izmaiņām reaktorā. Darba grafiks ir tieši pakārtots dzīvo organismu augšanas ciklam, nevis standarta darba laikam, tāpēc šajā profesijā ir jābūt elastīgam attiecībā uz darba procesu un tā plānošanu.
• Darbā ir nepieciešamas ne tikai analītiskās prasmes, bet arī radošums. Identiskas barotnes un apstākļi var sniegt atšķirīgus rezultātus dzīvo organismu mainīgās dabas dēļ. Tāpēc tehniķim jāspēj ne tikai sekot instrukcijām, bet arī radoši izvērtēt procesa gaitu, nosakot un izprotot cēloņus novirzēm no gaidītā rezultāta, lai pilnveidotu ražošanas procesu.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledžu un AS Olpha.