Demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas viena no prasībām ir stabilitāte, kas ir balstīta kārtībā un ilgtspējā. Šāda stabilitāte ir iespējama, ja pastāv labi organizēta un uzticību pelnoša valsts un sabiedrības savstarpējā sadarbība, kuras pamatā ir vispāratzīti un saistoši rīcības noteikumi. Mūsdienu sabiedrībā šādi noteikumi ir iekļauti valsts vērtībās, tiesību principos un ārējos normatīvajos aktos, kas kopumā veido tiesību sistēmu.

Latvijā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara pieder tiesu sistēmai, kas ir visu tiesu kopums un tai piederīgās personas – prokurori, zvērināti advokāti, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji. Tiesu sistēmas mērķis ir personas tiesību aizsardzība pret tās dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem. Uzskaitītās tiesības ir katras sabiedrības nepieciešama sastāvdaļa, un tās nosaka kārtību, kurai jāpakļaujas kā visai sabiedrībai, tā arī tās indivīdiem. Tās ir nepieciešamas, jo satur noteikumus jeb normas par uzvedību – tās darbojas kā sociālo attiecību regulētājs. Savukārt kvalitatīva tiesību normu izstrāde un piemērošana ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas veido sabiedrības uzticēšanos tiesībām, valsts pārvaldei un tiesām. Tādējādi, lai izstrādātu kvalitatīvu tiesību aktu un vēlāk to korekti piemērotu, kompetentam un ar augstu morāli apveltītam ir jābūt gan tiesību normas izstrādātājam, gan tās piemērotājam. Turklāt tiesību aktiem un to piemērošanai ir jāatbilst sabiedrības izvirzītiem un pieņemtiem kvalitātes kritērijiem, kā arī sabiedrības izpratnei par taisnīgumu. Ņemot vērā sabiedrības nepārtraukto attīstību, tad arī šim procesam ir jābūt vērstam uz nepārtrauktu attīstību un uzlabošanu.

Svarīgi saprast, ka gan sabiedrībai, gan indivīdiem tiesību normas paredz ne tikai viņu tiesības, bet arī pienākumus. Piemēram, veidojot pašam savu uzņēmumu, vai vienkārši stājoties darbā – katrā noteiktā situācijā mums jāievēro attiecīgās tiesību normas. Lai kontrolētu tiesību noteikšanu un to ievērošanu, katrā valstī ir noteiktas institūcijas, kuras nodarbojas ar jaunu tiesību normu izstrādi, kā arī pastāvošo tiesību normu uzraudzību. Latvijā Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās valsts politikas jomās. Tāpat Tieslietu ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām. Šajās iestādēs strādā dažāda līmeņa profesiju pārstāvji – sākot no lietveža, kancelejas darbinieka un jurista palīga līdz pat tiesnesim.

 

Publicēts 2021. gada 07. aprīlī