Intervija ar Juriju Miklušu

Aviokompānijas "airBaltic" avionikas tehniķi

Kur jūs esat dzimis un audzis?

Esmu no Ukrainas. Tur arī apguvu avionikas tehniķa izglītību. Atzīšos, ka, stājoties Krivorogas aviācijas tehniskajā koledžā, man nebija īstas pārliecības, ko tieši vēlos studēt – aviotehniķa vai avionikas tehniķa specialitātē. Uzņemšanas komisijā man ieteica avionikas tehniķa studijas. Aprunājos ar vecākiem un pieņēmu lēmumu studēt avioniku. Pēc četru gadu mācībām saņēmu bakalaura grādu, bet vēl gadu mācoties Kijevā – Nacionālajā aviācijas institūtā –  ieguvu avionikas tehniķa inženiera grādu. Ja esi kļuvis par avionikas tehniķi, tas nenozīmē, ka drīksti strādāt ar visa veida lidmašīnām – katra lidmašīnu veida apkalpošanai ir jāsaņem atbilstošs sertifikāts, kuru var iegūt attiecīgos kursos.

Kuri bija grūtākie priekšmeti studiju laikā?

Visgrūtākie priekšmeti bija augstākā matemātika un fizika, jo šīm zinātnēm aviācijā ir ļoti liela loma. Piebildīšu, ka vidējo izglītību ieguvu vidējā profesionālajā mācību iestādē, kur ieguvu autovadītāja/atslēdznieka profesiju. Šo skolu absolvēju ar teicamnieka diplomu.

Paskaidrojiet lasītājiem, kuri nav saistīti ar aviāciju, ko nozīmē avionikas tehniķa specialitāte?

Avionikas tehniķa darbs ietver visu, kas saistīts ar elektriskajām aviācijas sistēmām.

Tā ir atbildība par vadiem, datorsistēmām, spuldzītēm, elektriskajām ķēdēm un savienojumiem, kabīnes vadības pultīm, displejiem, radionavigāciju, antenām, datu devējiem un tamlīdzīgi, lai visas iekārtas strādātu pareizi un saskaņoti.

Piemēram, aviotehiķim nav tiesību nomainīt kādu elektrisko vai datorsistēmas bloku vai nomainīt kabeli. To visu dara avionikas tehniķi. Arī tāds piemērs – jaunajām “Airbus A220-300” lidmašīnām nav mehāniskās, bet elektriskās bremzes, tāpēc šasijas bremžu labošana ir avionikas tehniķa darba pienākums. Aviotehniķis savukārt atbild par riepu stāvokli, diskiem un kustīgajām metāla daļām. 

Vai pirms darba aviokompānijā “airBaltic” jums bija darba pieredze?

Jā, tūlīt pēc Aviācijas institūta absolvēšanas savā specialitātē iekārtojos darbā Ukrainas lidsabiedrībā. Tur nostrādāju 12 gadus, līdz uzņēmumā sākās nopietni restrukturizācijas procesi – nebija īstas skaidrības par darba attiecību ilgtspēju un arī algu izmaksas bieži kavējās. Ņemot vērā to, ka man vajadzēja rūpēties par ģimeni, es nevarēju atļauties uzkavēties kompānijā, kur algu izmaksa ir epizodiska un nevar prognozēt naudas apjomu, ko saņemsi nākamajā mēnesī. Nolēmu meklēt darbu citā aviokompānijā.

Kā jūs nokļuvāt aviokompānijā “airBaltic”?

Meklējot jaunu darbavietu, iegāju aviokompānijas “airBaltic” mājas lapā, ieraudzīju sev atbilstošu darba piedāvājumu un iesniedzu savu CV. Pēc kāda laika saņēmu vēstuli ar aicinājumu ierasties uz pārrunām. Pārrunās tiku atzīts par labu pretendentu un saņēmu darba piedāvājumu. Nu jau pusotru gadu kopā ar ģimeni esmu pārcēlies uz Latviju.

Tev ir ar ko salīdzināt – kādi ir darba apstākļi un aspekti, salīdzinot darbu Ukrainā un Latvijā?

Darba apstākļi šeit ir labi, bet man ir grūti salīdzināt, jo Ukrainas kompānijā pamatā strādāju bāzes apkalpošanas nodaļā. Bāzes apkalpošana ir nodaļa, kurā tiek veiktas pilnvērtīgas lidmašīnu pārbaudes – lidmašīnu praktiski izjauc pa detaļām un inspicē visas iekārtas un mezglus. Savukārt tagad

esmu nodarbināts līnijas nodaļā, kas nozīmē, ka veicam sistemātiskās pārbaudes un ikdienas remontus,

kas prasa salīdzinoši maz laika, kā arī novēršam nelielus defektus un veicam ārpuskārtas pārbaudes. Piemēram, šodien es nokavēju mūsu intervijas laiku, jo bija nepieciešams restartēt lidmašīnas, kurai vajadzēja doties kārtējā reisā, sistēmas. Šajā gadījumā nestrādāja saziņas līnija starp stjuartēm un pilotiem. Vienkāršota restartēšana šoreiz nepalīdzēja, tāpēc nācās atslēgt visu lidmašīnu un ieslēgt to no jauna. Lidmašīna ieslēdzoties, pati veic visu sistēmu pārbaudi un restartējas, atjaunojot pareizos iestatījumus – tas prasa apmēram stundu laika. Jaunās lidmašīnas savā būtībā ir kā datori un visbiežāk, izmantojot dažādas programmatūras, ir iespējams salabot lidmašīnu bez fiziskas kabeļu raustīšanas vai vadu nomaiņas. Avionikas tehniķa galvenais darba instruments ir dators, datu kabelis un programmatūras. 

Vai ir pieļaujams lidot, ja nedeg kāda lampiņa?

Katra situācija ir aprakstīta manuāļos jeb rokasgrāmatās, ko izdod un sistemātiski atjauno lidmašīnas ražotājs. Ir lampiņas, kuru defekta dēļ drīkst lidot, ir tādas, kuras nepieļauj lidošanu. Jāskatās, ko par konkrēto lampiņu saka ražotājs. Jebkurā gadījumā katrs defekts tiek ierakstīts gaisa kuģa žurnālā un tiek sekots līdzi, lai visi remonti tiktu veikti tiem paredzētajā laikā.

Noprotams, ka lidmašīna ir viens liels dators. Vai tam ir arī dublējošās sistēmas,  piemēram, ja viena sistēma pilnībā nobrūk, vai būs iespējams turpināt lidojumu?

Protams, ir dublējošās sistēmas. Būtībā lidmašīnai ir trīs dublējošās sistēmas un lidot iespējams arī tad, ja divas sistēmas nedarbojas.

Vai sekojat līdzi jaunumiem nozarē?

Jā, protams. Pastiprināti interesējos arī par lidmašīnu “Boeing 737 MAX”, kuru pēc vairākām avārijām aizliedza ekspluatēt. Tagad sistēma esot pārstrādāta un drīzumā gaidāms, ka visai flotei tiks mainīta programmatūra un tām atkal ļaus lidot.

Kur visbiežāk norit remontdarbi avionikas tehniķiem, kuri strādā līniju apkalpošanā?

Visbiežāk tas ir lidmašīnās uz lidlauka, taču ir darbi, kurus sliktos laika apstākļos – spēcīgā vējā vai lietū – nedrīkst veikt ārā. Tad lidmašīnu pārved uz angāru.

Vai bieži lidmašīnām kaut kas salūzt?

Tehnika ir tehnika, tāpēc nevar teikt, ka lidmašīnām nekas nesalūzt.

Galvenais akcents lidmašīnu apkalpošanā ir vērsts uz preventīvo darbu – savlaicīga inspekcija, savlaicīga detaļu nomaiņa, savlaicīga tehniskā apkope, lai lidmašīnām neparedzēto bojājumu skaits būtu minimāls.

Kāds ir darba grafiks?

Mums ir maiņu darbs – uzsākot darbu aviokompānijā “airBaltic” četras naktis strādāju, tad četras dienas atpūtos. Tagad situācija ir mazliet mainījusies – vairāk ir dienas maiņu. Paskaidrošu, ka lielākie darbi gaisa kuģu apkopē norit nakts stundās, kad lidmašīnas ir atgriezušās bāzē, šajā gadījumā Rīgas lidostā. Pa dienu lidmašīnām ir jālido, tāpēc dienas maiņās pārsvarā veicam neatliekamos darbus.

Kāda ir darba samaksa?

Atalgojums ir sākot no 1800 eiro bruto. Piebildīšu, ka par nakts maiņu darbu ir paredzētas piemaksas.

Ko jūs teiktu jauniešiem, kuri šobrīd ir karjeras izvēles priekšā?

Avionikas tehniķis ir ļoti vīrišķīga profesija, ar ko es ļoti lepojos. Arī mans dēls lepojas, ka tēvs strādā aviācijā un ieņem atbildīgu amatu. Dēls jau tagad saka, ka grib remontēt lidmašīnas. Neskatoties uz to, ka tā ir ļoti vīrišķīga profesija, mūsu kursā bija arī divas meitenes. Vispirms pašam ir jāsaprot, vai interesē tehnika, aviācija un dinamiska darba vide. Es varu teikt, ka darbs tiešām ir ļoti aizraujošs.

Publicēts 2021. gada 28. janvārī