Intervija ar Elīnu Puriņu,

Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes kārtībnieci

 

Kāpēc Tu izlēmi strādāt pašvaldības policijā?

Esmu cilvēks, kam ļoti nepatīk rutīna, bet šajā darbā nekad nevari zināt, kā beigsies tava diena. Tu ej uz darbu kā piedzīvojumu – var gadīties ļoti mierīga diena, bet var būt arī gluži pretēji. Mani tas viss aizrauj un man ir nepieciešams adrenalīns.

Man ir arī ļoti būtiski, lai darbā būtu saskarsme ar cilvēkiem, es nebaidos, ja man pretī gadās arī neadekvātāks cilvēks, jo man interesē iedziļināties un izprast viņu.

Jau skolas laikā darbojos jaunsargos un vēlāk arī zemessardzē, tāpēc man jau daļēji bija priekšstats par disciplīnu, kāda jāievēro, strādājot policijā.

Kāda izglītība šim darbam nepieciešama un kāda ir Tava izglītība?

Mana izglītība pagaidām ir pabeigta vidusskola, bet noteikti nākotnē iešu mācīties arī tālāk – visticamāk, tā varētu būt psiholoģija, kas šajā darbā ļoti noder, jo katru dienu ir jāstrādā ar dažādiem cilvēkiem.

Obligāta prasība, lai sāktu strādāt par kārtībnieku, ir vidusskolas izglītība, taču ar augstāko izglītību ir iespēja saņemt gan dažādus bonusus pie algas, gan arī ātrāk virzīties pa karjeras kāpnēm, jo esi zinošāks. Strādājot šeit, ir iespēja apvienot darbu ar mācībām, jo strādājam maiņās un attieksme tādos gadījumos ir ļoti pretimnākoša.

Piemēram, es strādāju 8 stundas katru dienu, taču ir arī 12 stundu maiņas, kas nozīmē, ka trīs dienas ir jāstrādā, bet trīs ir brīvas.

Kas Tev bija jādara, lai iegūtu kārtībnieka darbu?

Ja ir vēlme uzsākt darbu policijā bez iepriekšējas pieredzes un augstākās izglītības, tad vienīgais amats, uz ko var pretendēt, ir tieši kārtībnieks.

Sākumā internetā izpētīju visu informāciju par vakancēm un darbu Rīgas pašvaldības policijā (RPP), pēc tam devos uz personāla nodaļu RPP galvenajā birojā un aizpildīju anketu, ko, starp citu, var izdarīt arī elektroniski. Kad tas bija izdarīts, atlika gaidīt zvanu.

Atlase notika Ķeizarmežā – bijām apmēram 40 cilvēki, un mums bija jāizpilda noteikumos paredzētie fiziskie normatīvi. Jau iepriekš biju noskaidrojusi, kādi tie ir, un mājās cītīgi gatavojos.

Kad pirmo atlases kārtu biju izturējusi, otrajā kārtā bija jāparāda sava izturība, jāpārliecina, cik ļoti tu gribi strādāt policijā. Piemēram, bija jāiztur ļoti intensīvi stafetes veida pārbaudījumi, daži to nevarēja un salūza. Taču tas ir nepieciešams, lai pārbaudītu tavu fizisko un psiholoģisko noturību.

Ja tiec tālāk, vēl ir jāraksta domraksts. Pēc tam seko pārrunas ar psiholoģi, medicīniskā pārbaude un visbeidzot – pārrunas ar priekšnieku.

Man visu laiku iekšā bija spīts, jo gribējās pierādīt sev un arī citiem cilvēkiem, ka to varu. Tagad jau 2 gadus šeit strādāju.

Kas ietilpst Tavos pienākumos?

Man jānodrošina sabiedriskā kārtība savā administratīvajā teritorijā, kas ir Kurzemes rajons, un tas ir diezgan liels – Iļģuciems, Bolderāja, Imanta, Ķīpsala. Darbs iedalās divās daļās – mācību gada laikā mēs dežurējam pie skolām, jo pie katras izglītības iestādes jābūt policistam, kas nodrošina sabiedrisko kārtību – jāskatās, lai iekšā nenāk nepiederošas personas, lai skolas teritorijā netiktu lietots alkohols vai, piemēram, nenāktu pastaigāties ar suņiem, pēc tam nesavācot izkārnījumus.

Otra mūsu darba daļa ir patrulēšana administratīvajā teritorijā. Ir kājinieku patruļas un patruļas, kas izmanto auto vai mikroautobusus. Tā kā mūsu teritorijā ietilpst arī Bolderāja ar kāpu zonu, mēs varam patrulēt, izmantojot kvadriciklus, kas nav pieejami visās pārvaldēs.

Kājiniekam dežurants parasti iedod maršrutu, un viņam jāizstaigā parki, jāpārbauda, vai mašīnas nav atstātas neatļautās vietās, kā arī jāapseko adreses, kas minētas iedzīvotāju iesniegumos.

Vai viss Tavs darbs notiek tikai ārā patrulējot?

Lielākā daļa laika paiet patrulējot, bet, ja mums ir jāsastāda protokols, mēs dodamies uz pārvaldi, lai uzrakstītu un nodotu ziņojumu. Tas nozīmē, ka kaut kāds laiks paiet arī strādājot pie datora, bet ilgums būs atkarīgs no katra paša strādāšanas ātruma. Ir daži darbinieki, kas iemanījušies tikt galā ar šo uzdevumu pat 15 minūtēs.

Kādi ir lielākie riski Tavā darbā?

Nekad nevari zināt, ar kādu cilvēku būs darīšana – ja viņš ir apreibinājies un nevar sevi kontrolēt, var gadīties arī uzbrukumi. Iespējams slimību risks, jo bieži sanāk strādāt ar bezpajumtniekiem. Tāpat, pārmeklējot narkomānus, vari uzdurties uz šļirces. Risku ir daudz, taču vienmēr jādomā ar galvu un sevi jāsaudzē.

Es arī uzskatu, ka attieksme rada attieksmi – ja iesi pie pārkāpēja ar bravūru, tad arī dabūsi to pašu atpakaļ.

Kādas ir Tavas turpmākās karjeras iespējas?

Šobrīd aktīvi strādāju, lai uzlabotu zināšanas un sasniegtu nākamo karjeras pakāpienu, kas ir inspektora amats. Lai to iegūtu, man jāgaida, kad atbrīvosies kāda inspektora vieta šajā pārvaldē, jāpiesakās un jāiztur diezgan nopietni pārbaudījumi. Starp citu – gan kārtībnieka, gan inspektora darba priekšrocība ir tāda, ka pārvaldi, kurā strādāt, iespējams pašam izvēlēties, tikai jāsagaida brīva pozīcija.

Ir tā – jo lielāka pakāpe, jo mazāk darba ielās. Kamēr esmu jauna un vēlos būt notikumu epicentrā, neesmu gatava pāriet uz darbu, kas nebūtu tik aktīvs. Tomēr, ja kādā brīdī gribās kaut ko pamainīt, ir ļoti dažādas iespējas. Piemēram, mums ir Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļa, kurā tu nedodies uz notikumu vietām, bet galvenokārt strādā ar cilvēkiem savā kabinetā.

Kas Tev šajā darbā sagādā vislielāko prieku?

Laikam jau tā ir klasika – palīdzēt cilvēkiem.

Man patīk, ka šajā darbā rezultāti bieži ir redzami uzreiz, ka ar saviem spēkiem iespējams atrisināt sarežģītas situācijas.

Piemēram, kad vasarā patrulējām Bolderājā, cilvēki ziņoja par agresīvu vīrieti pludmalē – mums bija liels gandarījums, ka varējām viņu atrast un aizturēt, lai pārējie varētu droši atpūsties.

Bet tie nav tikai dramatiski notikumi – mēdz būt, ka kāds vecāks cilvēks nespēj bez brillēm atvērt durvis. Arī tādos gadījumos ir prieks palīdzēt.

Kas Tev šķiet vissarežģītākais?

Personīgi man tā ir nemitīgā sekošana līdzi likumu izmaiņām, kas notiek ļoti bieži. Piemēram, ja esi bijis atvaļinājumā un pa to laiku mainījušies kādi noteikumi, ir ļoti jākoncentrējas, lai nepieļautu kļūdas. Mums ir darba e-pasts, uz kuru tiek izsūtīti visi jaunumi, tāpat diezgan bieži notiek kopsapulces, kurās viss tiek pārrunāts.

Vai nākotnē pēc Tavas profesijas būs pieprasījums?

Policistus, tāpat kā armiju, vajadzēs vienmēr. Varbūt būs kaut kādas nozīmīgas organizatoriskas pārmaiņas, taču policisti kā profesija noteikti pastāvēs.

Kur vēl ir iespējams strādāt ar Tavu pieredzi un prasmēm?

Iespējas ir dažādas – var strādāt, piemēram, apsardzē vai kā miesassargs. Var iegūt jurista izglītību un kļūt par jurista palīgu, tāpat arī var doties strādāt uz lidostas drošības dienestu. Lai arī tās it kā ir pavisam atšķirīgas nozares, tomēr kopīgais ir drošības aspekts.

Vai sanāk sadarboties arī ar citu iestāžu un organizāciju darbiniekiem?

Mūsu pārziņā ir tikai administratīvie pārkāpumi, tāpēc visbiežāk sadarbojamies ar Valsts policiju. Tāpat diezgan bieži strādājam arī ar ātrās palīdzības brigādēm. Ir arī tādas dienas, kad mēs dodamies apsekot dzīvokļus kopā ar sociālā dienesta darbiniekiem. Kamēr viņi dara savu darbu, mēs pārbaudām personu datus, vai dzīvesvietā esošie ir tajā deklarēti, kā arī, ja nepieciešams – rūpējamies par sociālo darbinieku drošību.

Cik ļoti darbā pieredzētais atstāj ietekmi uz Tavu dzīvi ārpus darba?

Esmu iemācījusies, ka darbā man ir viena dzīve, bet mājās cita.

Ir svarīgi darbu neielaist privātajā dzīvē, un iemācīties emocijas atslēgt, piemēram, kad jāstrādā ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm. Pati esmu mamma, un, par laimi, man nav bijis tāds gadījums, kad bērns no ģimenes jāizņem. Nezinu, kā es justos, taču šādos brīžos ir jāspēj emocionāli norobežoties.

Kādas ir galvenās īpašības un prasmes, lai spētu strādāt pašvaldības policijā?

Jābūt labā nozīmē spītīgam, neatlaidīgam. Noteikti – psiholoģiski noturīgam. Un pats galvenais – neskatoties uz to, kāds ir cilvēks, ar kuru sarunājies, vienmēr vajag saglabāt cilvēcību.

Kāds būtu Tavs ieteikums jauniešiem, kas apsver došanos uz policiju par kārtībniekiem?

Ja tāda doma ir ienākusi prātā – noteikti dariet to! Ja arī nesanāks ar pirmo reizi, mēģiniet vēl.

Šeit strādājot, lielā mērā viss ir atkarīgs no katra paša iniciatīvas – jo vairāk to izrādīsi, jo vairāk tevi novērtēs un dos iespēju sevi parādīt.

Publicēts 2018. gada 22. janvāris