Intervija ar Valsts policijas Operatīvās vadības biroja operatīvo dežurantu, pulkvežleitnantu Edgaru Kozlovu

 

Vai kļūt par policistu Tev bija apzināts lēmums?

Tolaik vēl bija milicija, tie bija 90. gadi un pārmaiņu laiks. Nebija tā, ka jau no sākuma būtu nolēmis kļūt par milici, taču man bija izvēle – vai iet dienēt padomju armijā vai izvēlēties alternatīvo dienestu milicijā tepat, Jelgavā. Dažādu apsvērumu dēļ tomēr izvēlējos miliciju – darbs iepatikās, un šobrīd dienestā esmu jau 27 gadus.

Kāda ir Tava izglītība?

Esmu ieguvis divus maģistra grādus – bijušajā Policijas akadēmijā ieguvu maģistra grādu tiesību zinātnē, un man ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistra grāds organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijā. Policijas darbā visvairāk tomēr nepieciešama juridiskā izglītība.

Kāda bijusi Tava karjera līdz kļūšanai par operatīvo dežurantu?

Milicijā dienestu sāku patruļdienestā, pēc tam strādāju par šoferi Jelgavas milicijas dežūrdaļā. Mans raksturs neļāva man vienkārši sēdēt mašīnā, tāpēc es devos līdzi inspektoram uz notikuma vietu, skatījos, kā viņš strādā, un man tas šķita interesanti. Pamanījuši manu interesi, inspektori sāka man pamazām uzticēt dažādus darbus, piemēram, pieņemt paskaidrojumus. Kad dienests beidzās, mani pieņēma dežūrdaļā pastāvīgā darbā – biju vecākais milicis, pēc tam, kad milicija kļuva par policiju, biju dežuranta palīgs. Vēl pēc laika man piedāvāja darbu Jelgavas Kriminālpolicijā ar nosacījumu, ka ir jāstājas Latvijas Policijas akadēmijā, jo policijai bija vajadzīgi virsnieki ar izglītību. Kad pabeidzu Policijas akadēmiju, bija piedāvājums no Valsts policijas strādāt par dežuranta palīgu, jo man jau bija pieredze darbā dežūrdaļā. Darbs uz vietas – jākontrolē un jākoordinē. Lai gan manam raksturam tas nebija atbilstoši, mani vilināja iespēja tikt pie augstāka amata un pakāpes.

Kādi ir Tavi pienākumi?

Esmu galvenais atbildīgais dežurants visā valstī, un mani galvenie pienākumi ir koordinēt, kontrolēt un informēt Valsts policijas reģionu centrālās dežūrdaļas.

Vienlaikus Operatīvās vadības dežūrdaļa ir starpnieki starp reģionu dežūrdaļām un Valsts policijas vadību, ministriju un citiem valsts dienestiem.

Kādreiz dežūrdaļa bija katrā pilsētā, un tolaik nācās kontrolēt tās visas, taču tagad mūsu darbs ir kļuvis nedaudz vieglāks, jo ir izveidotas piecas reģionu centrālās dežūrdaļas, un mēs strādājam tikai ar tām. Dežuranta pienākumos ir arī atbildēt uz iedzīvotāju telefona zvaniem, jo informācijas bukletos un portālos ir norādīti Valsts policijas (VP) Operatīvās vadības biroja dežūrdaļas telefonu numuri. Mēs uzklausām jebkuru iedzīvotāju, kurš  piezvana, izsaka savu viedokli par policistu darbu vai vienkārši lūdz padomu. Vēl mans pienākums ir sadarbības organizēšana ar citiem dienestiem – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), robežsardzi, zemessardzi, Ārlietu ministriju. Operatīvajam dežurantam nākas pieņemt lēmumus arī vienpersoniski, izvērtējot situāciju. Piemēram, gadījumos, kad jāiesaista NBS helikopters vai jāievieš speciālie plāni.

Pastāsti, kā tieši notiek koordinēšana un kādos gadījumos tā nepieciešama?

Piemēram, sēņotāji, kuri ir pazuduši mežā. Tiek uzsākti meklēšanas darbi, kuros iesaista vairākus dienestus. Secība ir apmēram šāda – no Kuldīgas policijas iecirkņa zvana uz Kurzemes reģionālo dežūrdaļu un informē par notikumu. Kurzemes reģionālā dežūrdaļa izvērtē situāciju un apkārtējās vides specifiku, pieņem lēmumu iesaistīt citu dienestu palīdzību. Zvana VP Operatīvajam dežurantam un lūdz iesaistīt citus dienestus pazudušā meklēšanā. Savukārt mēs, izvērtējot situāciju, iesaistām VUGD, NBS, robežsardzi, zemessardzi. Visas operācijas laikā  reģionālās dežūrdaļas informē mūs par notiekošo. Mēs esam starpnieki starp reģionālajām dežūrdaļām, VP vadību un LR Iekšlietu ministriju. Šis ir ļoti atbildīgs darbs, jo dežurantam bieži jāpieņem izšķiroši lēmumi. Pastāv arī starptautiskā pārrobežu vajāšana, kad mēs dodam rīkojumu, turpināt vajāšanu vai to pārtraukt.

Kādam ir jābūt cilvēkam, lai veiksmīgi pildītu dežuranta pienākumus?

Izlēmīgam un spējīgam uzņemties atbildību.

Ļoti daudz ir atkarīgs no tā, vai spēsi nekavējoties pieņemt pareizo lēmumu. Jābūt arī emocionāli noturīgam, lai spētu adekvāti un bez liekām emocijām atbildēt uz visdažādākajiem zvaniem.

Tas nav mīts – kad iestājas pilnmēness, ienākošo zvanu skaits tiešām palielinās, un biežāk jāuzklausa nepamatoti zvani.

Kāda izskatās dežuranta darba diena?

Strādājam 12 stundu maiņās, piemēram, no 08.00 līdz 20.00. Tā kā mūsu pārziņā nav nekādu lietu vai izskatāmo materiālu, parasti maiņu varam nodot pusstundas laikā. Viss mūsu darbs notiek iekštelpās, dežūrdaļā. Reģionālajās dežūrdaļās ir nedaudz savādāk – visus iesniegumus pieņem un reģistrē dežūrdaļā, materiāli ir jānovirza iecirkņa inspektoram vai kriminālpolicijas inspektoram. Tur ir vairāk praktiskā darba, kas jāizdara uz vietas. Reģionālās pārvaldes dežurants maiņas laikā mēdz arī izbraukt uz notikuma vietu, kur uzņemas virsvadību un koordinē struktūrvienību darbu. Lai kļūtu par VP operatīvo dežurantu, ir jābūt vismaz 10 gadu pieredzei citos policijas amatos.

Kādi ir Tavi lielākie izaicinājumi šajā darbā?

Jebkurā diennakts laikā ir jāspēj pieņemt atbildīgu lēmumu.

Un kas sagādā lielāko gandarījumu?

Pats darbs! Gandarījumu sniedz tas, ka mēs spējam sniegt palīdzību nelaimē nonākušajiem un mūsu darbam ir redzams rezultāts. Ja ir atrasts pazudis bērns vai sēņotājs, tā ir lieliska sajūta. Vai arī vajāšanas gadījumā – kad likumpārkāpēju izdevies notvert. Piemēram, jaunietis Madonā nozaga automašīnu, bet Ozolniekos, pie Jelgavas, viņu noķēra, un tas notika vienas maiņas laikā.

Kāds ir dežuranta augstākais iespējamais karjeras punkts?

Dežuranta darbā šis arī ir augstākais iespējamais amats – VP operatīvais dežurants, jo dežurants sāk ar iecirkni, tad nonāk reģionālajā pārvaldē un centrālajā pārvaldē. Mūsu dežurants ir nodaļu priekšnieku līmenī. Tālāk jau karjeru var veidot tikai vadības līmenī – dežūrdaļas priekšnieks, biroja priekšnieks, pārvaldes priekšnieks. Tas, cik ātri izdosies veidot karjeru, atkarīgs no personīgām īpašībām, piemēram, mūsu biroja priekšnieks ir par mani 10 gadus jaunāks, toties guvis lielāku pieredzi starptautiskajā jomā.

Vai strādājot Tev nepieciešams apgūt arī kādas jaunas prasmes?

Jā, tā kā tehnoloģijas pastāvīgi attīstās, arī mums jāmācās. Tāpat šajā darbā svarīgas ir valodu zināšanas, sevišķi krievu un angļu valodas, jo mums jāsadarbojas ar citu valstu dienestiem, noziedzība ir starptautiska. Dažkārt mums notiek arī mācības starptautiskā līmenī, kurās var izmantot savas valodu zināšanas.

Vai šajā darbā pastāv arī kādi riski, bīstami momenti?

Protams! Pastāv riski,  bet tie nav saistīti ar dzīvību vai veselību, bet nepareizi un nesavlaicīgi pieņemti lēmumi var izraisīt smagas sekas.

Cik bieži Tavā darbā nākas saskarties ar pārmaiņām?

Pārmaiņas darbā nosaka politiskā situācija valstī.

Kāds ir pieprasījums pēc Tavas profesijas tagad un kāds tas varētu būt nākotnē?

Dežūrdaļā speciālistu trūkst, jo arī Policijas akadēmijas sagatavoto profesionāļu kļūst arvien mazāk. Dežūrdaļas noteikti pastāvēs, tā ir policijas seja, un dežurants ir pirmais, kas sniedz cilvēkiem atbalstu un nepieciešamo informāciju.

Ko Tu varētu ieteikt jauniešiem, kas apsver domu strādāt kādā no VP struktūrvienībām?

Noteikti ir jāmācās valodas, bez krievu un angļu valodas neiztikt.

Ja cilvēkam patīk darbs, gandarījums par padarīto, ir fiziskā sagatavotība un veselība, viņš vienmēr būs gaidīts policistu rindās.

Jauniešiem ieteiktu dienestu sākt kārtībnieka amatā, lai izprastu policista ikdienas darbu un uzkrātu pieredzi. Noderīgi būtu arī kārtības policijas vai kriminālpolicijas inspektoru amati. Lai kļūtu par operatīvo dežurantu, bez pieredzes gan neiztikt.

Publicēts 2018. gada 18. jūnijā