Intervija ar Miķeli Kjabli

SIA “Zieglera mašīnbūve” metinātāju

Kāpēc Tu izvēlējies šo profesiju?

Sākumā devos mācīties uz Rīgas 3. arodvidusskolu, kur izvēlējos tieši metinātāja arodu. Mācību beigās bija jāiziet prakse, un, sākot strādāt, sapratu, ka man šī profesija patīk. Skolas laikā pārsvarā apguvu teoriju, tomēr iemācījos arī šo to no praktiskās puses, piemēram, kā rīkoties ar metināmo aparātu.

Kādi ir Tavi darba pienākumi?

Kā jau profesijas nosaukums liecina, es metinu kopā dažāda biezuma metāla detaļas, man tas ir jāizdara ļoti kvalitatīvi – metināšana patiesībā ir diezgan sarežģīts tehnoloģisks process. Man atnes detaļas un iedod līdzi pavaddokumentu, kurā ir rasējums un apraksts, kādā veidā detaļas jāsametina. Ļoti būtiski ņemt vērā visas pasūtītāja prasības.

Kāda ir vide, kur notiek Tavs darbs? Kāds ir darba režīms?

Principā es visu laiku atrodos iekštelpās, savā darba vietā, kas ir norobežota no pārējā ceha. Pavisam reti man sanāk darboties arī cehā kopā ar citiem kolēģiem. Tā kā darbs ir stāvus, protams, reizēm diezgan nogurstu, bet man ir iespēja arī brīdi atpūsties.

Mēs strādājam 8 stundu maiņās. Tomēr reizēm, ja ir daudz darba un pašam tāda vēlme, palieku un strādāju arī ilgāk.

Ar kādu aprīkojumu Tu visbiežāk darbojies?

Trīs galvenās lietas manā darbā ir: speciāli cimdi, aizsargmaska un profesionāls, īpaši mūsu nozares ražošanas īpatnībām atbilstošs metināšanas aparāts. Tam ir impulss – spēja pastiprināti kausēt metālu, panākot ļoti augstu sakausējuma kvalitāti. Visi jaunie metinātāji, kuri nāk pie mums strādāt, tiek vispirms apmācīti darbam ar šo iekārtu.

Vai Tev sanāk strādāt arī pie jaunu vai nestandarta detaļu izgatavošanas?

Jā, ik pa laikam mums ir jauni pasūtījumi, kur visas detaļas jāizgatavo pirmo reizi. Tu neesi vēl redzējis, kādai jāizskatās pabeigtai iekārtai vai tehnikai, bet jau nemitīgi pēti un domā, kā labāk īstenot vienu vai otru lietu. Darba procesā vienmēr vispirms izgatavojam paraugus jeb prototipus – novērtējam vizuāli, aplūkojam šuves, pārbaudām izmērus, vai viss atbilst kvalitātes standartiem. Gatavo sametināto detaļu pārbaudi veic arī kvalitātes kontroles nodaļa. Ja kaut kas neatbilst prasībām, mēs to izgatavojam no jauna. Pēc tam no jauna seko kvalitātes kontroles procedūra. Tādā veidā mēs varam nodrošināt, lai katra detaļa būtu atbilstoša rasējumam. Un tāds process ir jāiziet katras jaunas detaļas gadījumā.

Vai Tu pārsvarā strādā viens vai kopā ar kolēģiem?

Mēdz būt dažādi. Ir detaļas, ko izgatavoju viens pats, bet ir arī tādas, kuru izgatavošanai jāpiesaista kolēģi, jo vienam tas ir pārāk grūti. Tāpat ikdienā sadarbojos arī ar tehnologiem un konstruētājiem, jo diezgan bieži ir situācijas, kad nav īsti skaidrs, kāds tieši rezultāts jāpanāk. Skaties uz detaļu un nevari saprast, ko ar to iesākt – tad kopā ar kolēģiem skatāmies rasējumus, domājam, kā labāk paveikt darbu. Principā labu rezultātu var sasniegt tikai komandā.

Kas Tev visvairāk patīk šajā darbā?

Droši vien tas ir pats metināšanas process. Man arī patīk pēc tam redzēt rezultātu, piemēram, kad varu aplūkot jau gatavu tehniku, kuras radīšanā esmu piedalījies.

Kas Tev šķiet pat sarežģītākais savā darbā?

Man šobrīd vairs nekas nešķiet sarežģīti. Sākot strādāt bija sarežģīti, jo daudz ko vēl nezināju, bet tagad, jau septiņus gadus šeit strādājot, vairs nav nekādu problēmu – viss nāk ar pieredzi.  Nevienam, kurš nonācis šeit uzreiz pēc skolas absolvēšanas, nedod rokās detaļu un neliek metināt. Katram jaunajam darbiniekam pieredzējuši kolēģi vispirms visu izstāsta un parāda.

Sākumā īsā laika posmā nākas paturēt prātā diezgan daudzas lietas. Taču vēlos pieminēt, ka vispirms pašam ir jābūt vēlmei strādāt, citādi daudz kas var šķist sarežģīti.

Jāuzdod sev vienkāršs jautājums – vai es gribu, vai negribu būt metinātājs.

Vai, Tavuprāt, metinātājs ir pieprasīta profesija? Vai tai ir potenciāls arī ārzemēs?

Jā, darbs noteikti ir, taču jau atkal – viss atkarīgs no konkrētā cilvēka un viņa motivācijas. Ja darbinieks izrādīs interesi un patiešām vēlēsies strādāt, tad viņam nebūs grūti atrast darbu. Piemēram, ja pie mums atnāk metinātājs, kurš tikko absolvējis skolu un kuram nav metināšanas pieredzes, mēs lūdzam izgatavot kādus piemērus, skatāmies, vai darbinieks vispār ir kādreiz strādājis ar metināmo aparātu. Ja redzam, ka darbiniekam patiešām ir interese par darbu, esam ļoti pretimnākoši. Sākot strādāt par metinātāju, vēlāk karjeru var turpināt gandrīz jebkurā metālapstrādes profesijā, tikai jāiegūst papildu zināšanas. Mums ir arī Eiropas prasībām atbilstoši sertifikāti, tāpēc pastāv iespēja strādāt ārzemēs – labi metinātāji ir pieprasīti daudzās valstīs.

Kādām īpašībām jābūt, lai varētu strādāt par metinātāju?

Pirmkārt, jābūt atbildīgam. Ne jau visu šuvju izturību kvalitātes kontrolē varēs pēc tam pārbaudīt, tāpēc metinātājam pašam jāspēj noteikt, vai darbs ir labi izdarīts, vai nekas nenokritīs un nenolūzīs. Jāņem vērā, ka detaļas, ar kurām strādājam, parasti ir dārgas, tās nevar atļauties sabojāt. Darba kvalitāte ir izšķirošs faktors. Divas detaļas sametināt kopā var arī praktikants uzreiz pēc skolas absolvēšanas, bet, lai iegūtu gatavu, labu detaļu, jāspēj pašam vispirms izdomāt, kā to izgatavot, nevis vienkārši uzreiz ķerties pie metināšanas. Pašam ir jāspēj pieņemt lēmumus.

Vai šajā darbā nepieciešams patstāvīgi apgūt kādas jaunas prasmes?

Jā, piemēram, ja man kādreiz jāatrod risinājums nestandarta situācijai, es meklēju vajadzīgo informāciju internetā, skatos, mācos un eksperimentēju.

Vai Tavā darbā pastāv arī riski? Kā Tu pret tiem aizsargājies?

Droši vien lielākais risks ir saistīts ar redzes zaudēšanu. Tāpēc ir svarīgi nedarīt muļķības, nebūt vieglprātīgam un vienmēr lietot īpašo aizsargmasku. Tāpat mums ir jāvelk aizsargājošs apģērbs un cimdi, arī apavi mums ir īpaši. Kursos mēs iemācāmies strādāt arī ar ceļamkrānu. To var nākties izmantot gadījumos, kad ir jāmetina lielgabarīta detaļas, kuras, piemēram, ir 5 metrus garas vai sver pustonnu.

Ko Tu varētu ieteikt jauniešiem, kas apsver metinātāja profesiju?

Lai mācās nevis vienkārši apmeklē mācību stundas un lai viņi tiešām patur prātā to, ko viņiem māca!

 

Publicēts 2018. gada 31. maijā