Intervija ar Arturu Prozumentu,
Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" juristu
Kādā vecumā sapratāt, ka vēlaties kļūt par juristu, un kas ietekmēja šo izvēli?
Tas nebija bērnības sapnis, drīzāk pēdējā brīža lēmums pēc vidusskolas beigšanas. Svārstījos starp ekonomikas studijām Rīgas Tehniskajā Universitātē un jurisprudenci Latvijas Universitātē (LU). Pēdējā nedēļā pirms gala termiņa dokumentu iesniegšanai nolēmu studēt jurisprudenci. Iespējams, savu lomu nospēlēja tas, ka, pateicoties mammai, kura ir zvērināta advokāte, jau biju guvis nelielu ieskatu profesijā. Gribēju arī izvēlēties tādu profesiju, kas pavērtu plašas darba izvēles iespējas, un jurisprudence to nodrošināja.
Esat studējis ne tikai LU, bet kā apmaiņas students arī Austrijā un Krievijā. Varat salīdzināt studiju kvalitāti un formu Latvijā un citviet?
Jāņem vērā, ka attieksme pret apmaiņas studentiem parasti ir maigāka nekā pret vietējiem studentiem, tādēļ nevar teikt, ka esmu izbaudījis šo augstskolu pilnu programmu. Austrijā studiju process bija diezgan līdzīgs studijām LU, bet ar lielākām priekšmetu izvēles iespējām. Laikā, kad es studēju, LU izvēles iespējas bija salīdzinoši mazas, varēja papildus studēt vienu, divus priekšmetus. Savukārt Krievijā saglabājusies konservatīvāka pieeja. Tur nav pieņemts, ka students vienkārši var ienākt vai iziet no auditorijas, brīvi izteikt jebkādu viedokli. Pasniedzējs, piemēram, var pateikt, ka par kādu problēmu pastāv dažādi viedokļi, bet, kamēr mācaties šajā fakultātē, jums vajadzēs pārbaudes darbos un eksāmenos savas atbildes izteikt atbilstoši fakultātē pieņemtajam skatījumam uz attiecīgo jautājumu. Bet pozitīvi, ka bija pieejams plašs materiālu klāsts, bija dziļāk pētīti atsevišķi jautājumi, kuri mums tik padziļināti netika pasniegti. Abās valstīs bija interesenta pieredze.
Ja vēlas strādāt Latvijas tiesību telpā, pietiek ar Latvijā iegūtu augstāko izglītību, vai tomēr vēlams paplašināt redzesloku arī ar studijām ārpus mūsu valsts?
Ja strādā Latvijā, varētu pietikt ar Latvijas izglītību. Atkarīgs, kādā sfērā ir vēlme strādāt. Ja cilvēks vēlas strādāt kādā starptautiskā uzņēmumā, kurš sadarbojas ar ārvalstu partneriem, tad ieskats citu valstu tiesībās un arī internacionāla studiju pieredze nenāktu par ļaunu. Bet pazīstu cilvēkus, kuri ir studējuši tikai Latvijā, un tas viņiem nav traucējis izveidot labu karjeru.
Lai iegūtu jurista kvalifikāciju, ir nepieciešams maģistra diploms, ko var iegūt pēc piecu gadu studijām. Jau, sākot studēt, zinājāt, ka turpināsiet studijas maģistra programmā?
Jā, jau no paša sākuma rēķinājos ar piecus gadus ilgām studijām, jo mērķis bija saņemt maģistra grādu. Sākotnēji gan nebiju pārliecināts, vai maģistra grādu saņemšu tieši LU. Daudzi kursa biedri pēc bakalaura studijām LU maģistra grādu ieguva Rīgas Juridiskajā augstskolā vai ārzemēs, citi saņēma maģistra grādu LU un vēl papildus gadu mācījās ārzemēs. Pieredzes ir dažādas.
No šā gada Latvijā tiek ieviests vienots juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmens, kas būs saistošs visām augstskolām, kur iegūst jurista kvalifikāciju. Kā vērtējat šādu novitāti?
Droši vien tas ir loģisks solis. Lai saņemtu jurista kvalifikāciju, mums LU bija valsts eksāmens. Vajadzēja nokārtot pa vienam eksāmenam katrā no katedrām, kas aptvēra vairākas tēmas. Citviet jurista kvalifikācijas diploma saņemšanai nebija tik stingra pieeja, latiņa katrā augstskolā bija atšķirīga. Vienota pieeja būtu taisnīgāka.
Kāda ir jūsu profesionālā pieredze?
Studiju laikā sāku strādāt Rīgas Juridiskās augstskolās bibliotēkā par bibliotekāru, kas gan nebija jurista darbs, bet tur bija iespēja lasīt dažādus specializētos rakstus, kas bija noderīgi maģistra darba rakstīšanai. Maģistratūras pēdējā kursā sāku strādāt Rietumu bankā, sākotnēji par jurista palīgu, pēc tam par juristu dažādās nodaļās. Tur nostrādāju gandrīz piecus gadus, pēc tam nolēmu palūkoties, kas notiek citās jomās. Apmēram gadu nostrādāju jaunizveidotā nelielā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumā, līdz saņēmu uzaicinājumu uz “Sorainen”, kur strādāju apmēram gadu.
Specializējaties finanšu, projektu finanšu, apdrošināšanas un nekustamo īpašumu jomā. Kā izkristalizējušās šīs specializācijas?
Jau no paša sākuma esmu gājis šajā virzienā. Sākotnējais darbs bankā bija vairāk saistīts ar nekustamajiem īpašumiem, kas piederēja gan bankai, gan bankas meitas sabiedrībām. Tur strādāju arī finanšu tehnoloģiju nodaļā, finanšu tirgus juridiskajā nodaļā, un tā pamazām radās pieredze finanšu tiesībās, komerctiesībās. Arī jaunuzņēmumā darbojos pārsvarā finanšu jomā. Arī “Sorainen” nonācu finanšu un apdrošināšanas juridiskajā nodaļā.
Kāda izskatās jūsu darba ikdienā, ko darāt, kā risināt lietas?
Pašreizējo darba ikdienu ļoti ietekmē pandēmija. “Sorainen” klātienē nostrādāju tikai trīs mēnešus, kad nācās pāriet uz attālināto darba režīmu. Pamatā ikdiena sākas ar darbu plānošanu. Apmēram divas reizes nedēļā no rītiem ir neilgas tikšanās, kurās apspriežam aktuālos nedēļas darbus un kādus juridiskos jaunumus un ziņas, kas attiecas uz mūsu komandu, biroju vai juridisko jomu kopumā.
Ik dienu ieplānoju laiku konkrētiem uzdevumiem, piemēram, dokumentu sagatavošanai, līgumu, juridisku atzinumu uzrakstīšanai, kurus pēc tam nosūtu pārskatīšanai vecākajam juristam. Kad viņš devis savus komentārus, tad sūtām tos tālāk klientam. Dažreiz nākas arī tikties ar klientiem. Pašlaik tas notiek attālināti. Saziņā parasti piedalās vairāk nekā viens cilvēks no biroja. Cenšamies saprast, kādas ir klienta vajadzības un kā varam viņam palīdzēt. Pēc tam gatavojam piedāvājumu, kādus darbus klienta interesēs varam veikt, sniedzam piedāvājumu un, ja klients to akceptē, sākam pie tā strādāt.
Citreiz nākas ilgāku laiku pētīt kādus jautājumus, dažreiz uzdevumi neprasa tik dziļu juridisko izpēti, bet jau zināmu dokumentu sagatavošanu.
Pēc tam, kad esmu sagatavojis dokumentus un tie ir iekšēji apspriesti un saskaņoti, nosūtām tos klientam saskaņošanai un parakstīšanai.
Citkārt klients vēlas, lai sniedzam teorētisku atzinumu par kādu tiesību jautājumu vai aprakstām kādu procedūru, piemēram, kā varētu Latvijā saņemt kādu licenci – tad attiecīgi gatavojam šādu informāciju.
Klienti vēršas tieši pie jums personīgi vai komunikācija un darba uzdevumu deleģēšana notiek caur biroju?
Man uzdevumus deleģē biroja vecākais jurists vai partneris, kurš ir mūsu nodaļas vadītājs. Klienti mūsu biroju atrod paši vai viņiem to iesaka kāds cits klients. Dažreiz paši atrodam klientu. Periodiski birojs rīko vebinārus, kuros kolēģi stāsta par dažādiem tiesību jautājumiem, un dažkārt pēc tiem mūs uzrunā kādi interesenti.
Biroja mājaslapā jūsu profilā minēts, ka jums patīk strādāt ar sarežģītiem un izaicinošiem projektiem. Varat ilustrēt, kāds sarežģītas lietas nācies risināt?
Man patīk tādi projekti, kur var redzēt gan sākumu, gan beigu rezultātu. Pēdējais sarežģītākais gadījums bija lieta, kurā nācās palīdzēt pārdot lielu nekustamo īpašumu Latvijā, kuru viena ārvalsts sabiedrība pārdeva citai ārvalsts sabiedrībai, bet bijušais objekta īpašnieks to negribēja atbrīvot. Nekustamo īpašumu joma man ir pazīstama, bet lietā bija ļoti savdabīgas nianses, nācās daudz pētīt, kā visu īstenot, lai pārietu gan īpašuma tiesības, gan jaunais īpašnieks varētu objektu pārņemt savā valdījumā tiesiskā ceļā. Bija patīkami, kad redzēju, ka īpašuma tiesības tika pārņemtas, īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā un jaunais īpašnieks varēja savā objektā rīkoties. Ir gandarījums, ja esi kādam sniedzis palīdzību, kaut ko no sākuma līdz galam atrisinājis.
Šajās sarežģītajās lietās mācāties arī daudz ko jaunu?
Jā. Lielākoties visos projektos šajā darbā kaut ko nākas iemācīties, katrs uzdevums ir pilnībā vai kaut kādā daļā unikāls. Pat, ja sākotnēji lieta šķiet pazīstama, nereti uzpeld kaut kas negaidīts, kas padara šo projektu atšķirīgu no citiem.
Strādājat komandā vai pamatā individuāli?
Birojs sadalīts prakses grupās. Mana komanda nodarbojas ar finanšu un apdrošināšanas jomu. Vēl ir, piemēram, nekustamo īpašumu komanda, tad vēl komanda, kas nodarbojas ar tiesvedību, iet uz tiesām, kā arī citas specifisku jautājumu komandas. Atkarībā no projekta vai uzdevuma sarežģītības, ievērojam četru vai sešu acu principu. Ja tas ir vienkāršāks uzdevums, jurists sagatavo dokumentu, atzinumu, vecākais jurists vai partneris to pārskata un nosūta klientam.
Sarežģītākos gadījumos, kad ir skarti dažādu jomu jautājumi, lai nodrošinātu to, ka dokuments ir atbilstošas kvalitātes, tajā nav nepilnības vai kļūdas, to pārlasa gan vecākais jurists, gan vēl viens vai vairāki speciālisti.
Kādā profesionālajā literatūrā, interneta vietnēs vai citviet smeļaties papildu informāciju un meklējat risinājumus problēmām?
Ir dažādi avoti. Pirmkārt, paši likumi, kurus ik pa laikam nākas pārlasīt un analizēt, jo tie periodiski mainās. Arī likuma komentāri un tiesu spriedumi, kas interpretē likumus. Bieži nākas vērsties pie Augstākās tiesas, analizēt tās prakses, lai saprastu tās skatījumu uz vienu vai otru juridisko problēmu. Lasu žurnālu “Jurista Vārds”, kas publicē rakstus par specifiskām juridiskām tēmām, arī līdzīgus ārvalstu izdevumus. Ja risināmais iziet ārpus Latvijas tiesībām, var skatīties rakstus, kas publicēti starptautiskos juridiskos avotos.
Jums ir arī palīgs, kuram var deleģēt daļu uzdevumu?
Periodiski vēršamies pie mūsu palīgiem vai arī tā sauktās “think-tank” komandas, kura palīdz ar visdažādāko jautājumu izpēti, tiesu prakses apkopošanu vai kādu likumu pantu interpretācijas izpēti. Parasti viņi ļoti operatīvi un kvalitatīvi to izdara, tāpēc daļu šo darbu var deleģēt juristu palīgiem.
Strādājat konstantu darba laiku, vai par lietām nebeidzat domāt arī pēc darba, gulēt ejot?
Cenšos nodalīt darbu no ārpus darba laika, bet, strādājot no mājām, to izdarīt ir grūtāk. Darba grafiks, lielākoties, ir diezgan elastīgs, ja nepieciešams, var ilgāk aizkavēties pusdienās vai no rīta izdarīt kādas personiskās lietas. Galvenais, lai darbi, kuriem ir noteikts termiņš, tiktu tajā izpildīti, un tas, kā sadali laiku līdz termiņa beigām, ir tava atbildība. Dažreiz nākas pasēdēt pie darbiem arī vakaros, bet tas vairāk saistīts ar darba no mājām specifiku. Darba slodze var būt viļņveidīga.
Kas ir grūtākais šajā darbā, kam jauniešiem jābūt gataviem? Un kādi ir plusi?
Jārēķinās, ka juristam advokātu birojā vajadzēs daudz lasīt un pētīt, ka jāievēro termiņi, ka periodiski var būt liels klientu pieplūdums, tāpēc dažas dienas slodze varētu būt tik liela, ka nākas pastrādāt līdz vēlam vakaram. Bet pēc tam var būt brīvāks laiks sev. Bet juristiem valsts pārvaldē, bankā vai citviet ir cita specifika un darba režīms.
Uzrunā tas, ka darbs ir ļoti dinamisks, mainīgs, periodiski notiek kaut kas jauns, viens uzdevums nelīdzinās otram, nav rutīnas, kas garlaikotu.
Darba laiks parasti ir elastīgs, kas ļauj atrast laiku savām lietām un hobijiem. Ar jurista kvalifikāciju var kļūt par notāru, advokātu, tiesnesi, prokuroru, nokārtojot attiecīgās profesijas eksāmenu. Nākotnē ir vēlme kaut ko tādu darīt?
Prokurora vai notāra ceļš, kas citiem šķiet ļoti interesants, mani nekad nav uzrunājis. Kad atnācu uz “Sorainen”, bija doma ar laiku kļūt par advokātu. Lai to īstenotu, vispirms pieci gadi jānostrādā par advokāta palīgu un jānokārto advokāta eksāmens.
Tas ir mīts, ka juristi ir ļoti labi pelnoši, vai tas atkarīgs no vairākiem faktoriem?
Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, pirmkārt, darba vietas. Juristi ir ļoti daudz kur, valsts pārvaldē, pašvaldībās, to iestādēs, teātros, IT sabiedrībās, finanšu iestādēs, uzņēmumos, nevalstiskajās organizācijās un citviet. No katras darba vietas atkarīgs atalgojuma līmenis. Varbūt vienuviet alga būs lielāka, bet darbs ne tik interesants, citviet - otrādi.
Jūs ar savu atalgojumu esat apmierināts?
Jā, tas ir atbilstošs Latvijā esošajam tirgum juridiskajā jomā.
Tas ir atkarīgs arī no jūsu snieguma, apkalpoto klientu, atrisināto lietu skaita un to sarežģītības, vai ir konstanta alga?
Dažādas darba vietas atalgojuma sistēmu veido atšķirīgi, dažviet tas atkarīgs tieši no nostrādāto stundu skaita, apkalpotajiem vai piesaistītajiem klientiem. Mums ir piemaksas cilvēkiem, kuri nostrādājuši vairāk nekā paredzēts pēc plāna, bet pamatā tomēr ir fiksēta alga.
Modeļi var būt dažādi. Daži mani kursa biedri vai bijušie kolēģi, aizejot no bankas, nevis meklēja jaunu darba vietu, bet uzsāka savu pakalpojumu tiešu sniegšanu klientiem. Tādā gadījumā nav priekšnieku, bet jārēķinās, ka pašiem jāmeklē klienti un darbs, neviens nepārbaudīs sastādītos dokumentus, pašam jāuzņemas visa atbildība.
Fotomateriāli no ZAB Sorainen arhīva.