Intervija ar Aleksandru Broku,

AS "Latvijas Gāze" Avārijas dienesta inženieri

Kur Tu mācījies un kā sāki strādāt AS “Latvijas Gāze” Avārijas dienestā?

Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju katedrā profesionālā bakalaura studijās. Ceturtajā kursā praksi izgāju “Latvijas Gāzes” Rīgas iecirknī, kur četru mēnešu laikā strādāju par atslēdznieku, kā arī bija iespēja redzēt un pamēģināt dažādus darbus visos dienestos. Pēc prakses laika Avārijas dienestā atbrīvojās tehniķa vieta, un es paliku darbā. Tas ir darbs vairāk ar dokumentiem, shēmām un instrukcijām birojā. Pēc diviem gadiem uzsāku strādāt inženiera amatā Avārijas dienestā. Paralēli ieguvu  bakalaura grādu, vēl pēc tam -  maģistra grādu.

Kādi ir inženiera pienākumi?

Avārijas dienestā strādā pieci inženieri, četri no tiem ir maiņas inženieri. Es esmu piektais, kurš aizvieto pārējos, kad tie ir atvaļinājumā.

Papildus sekoju instrukcijām, iekšējo kārtību atjaunošanai, mērinstrumentu uzturēšanas grafikam un pārbaudēm, remontdarbu un profilakses grafikiem.

Reizi mēnesī gatavoju atskaiti par Avārijas dienesta darbību. Visvairāk zvanu saņemam par gāzes smakām dzīvokļos un kāpņu telpās. Tomēr lielāko daļu pavadu maiņu darbā.  Vadīt maiņu ir grūts, atbildīgs un saspringts darbs. Situācijas, ar kurām nākas saskarties, ir dažādas un neparedzamas.

Kādas ir Avārijas dienesta funkcijas?

Avārijas dienesta pamatdarbs ir likvidēt vai lokalizēt gāzes noplūdes.

Vidēji diennaktī saņemam ap 140 zvaniem.

Ne visi no tiem ir izsaukumi, cilvēki zvana un jautā arī par maksājumiem, tad novirzām uz kontaktcentra dienestu. Iedzīvotāji zvana par it kā gāzes smaku kāpņu telpā, bet izrādās, ka kaimiņš nokrāsojis sienas. Avārija ir gadījums, kad jau ir cietušie vai ir radušies mantiski zaudējumi.

Bez izsaukumiem veicam arī plānotos darbus, tie ir dažādi remontdarbi, skaitītāju maiņas, gāzes padeves atslēgšana un atjaunošanu.

Tos plāno maiņas inženieri, kas ik dienas saplāno arī maiņas brigāžu sastāvu. Kopumā Avārijas dienestā strādā 67 cilvēki, bet vienā diennaktī  darbā atrodas 9,  kuri strādā 24 stundu režīmā pa 7-12 stundām. Nekad jau nevar paredzēt, kas dienā notiks, vienmēr ir neparedzamās lietas. Ja ir liels izsaukumu skaits, tad visu saplānoto atliek malā.

Maiņas laikā vidēji strādā sešas avārijas dienesta brigādes, viena ir aprīkota ar metināšanas darbiem nepieciešamo aprīkojumu.

Izsaukumu pieņēmējs pieņem zvanus no iedzīvotajiem, precizē izsaukuma raksturu, nodod instruktāžu, kā rīkoties līdz dienesta ierašanās brīdim, un piecu minūšu laikā brigāde izbrauc notikuma vietā.

Ar dienesta operatīvo transportu uz avārijas vietām dodas  Avārijas dienesta brigāde (divi atslēdznieki). Ja notikuma vietā piedalās metinātājs, tad parasti klāt ir arī meistars, jo ir jāgūst 100 procentu pārliecība, ka darbs ir veikts bez kļūdām. Meistars uzrauga darbu secību un kvalitāti.

Kāda izglītība ir Avārijas dienestā strādājošajiem?

Inženieriem un meistariem ir augstākā izglītība. Atslēdzniekiem šajā darbā nepieciešama vidējā profesionālā un darba pieredze. Ikviens darbinieks uzņēmuma apmācību centrā iziet mācību programmas atkarībā no ieņemamā amata.  Notiek arī regulāri darbinieku pārkvalifikācijas eksāmeni. Tiem jāgatavojas ļoti rūpīgi, jo pietiek ar vienu nepareizu atbildi, lai eksāmens netiktu nokārtots. Reizi pusgadā sadarbībā ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju un Neatliekamo  medicīnisko palīdzību organizējam mācību izsaukumu, kurā veicam  arī pilnu dokumentu noformēšanu. Avārijas dienestā atbildība ir katram darbiniekam par cilvēku drošību un dzīvību.

Mēs piedalāmies visos ugunsgrēkos, jo VUGD  darbinieki nevar zināt, vai ēka ir gazificēta vai ne. Savukārt, kad nepieciešama palīdzība, mēs pieaicinām VUGD darbiniekus

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām vai īpašām zināšanām šajā darbā?

Šajā darbā nepieciešamas organizatora dotības, jābūt ar savu iniciatīvu, jāmāk patstāvīgi un ātri pieņemt lēmumus. Svarīgas ir praktiskās un teorētiskās zināšanas darba plānošanā.

Tā kā darbā daudz komunicējam ar padotajiem un klientiem, ir jāmāk darbiniekus gan uzmundrināt, gan pārliecināt, savukārt ar klientiem jāprot uzturēt diplomātisku sarunu, izskaidrot, piemēram, kāpēc ir pārtraukta gāzes padeve.

Darbā ir nepieciešams zināt arī krievu valodu.  

Kādi ir izaicinājumi šajā darbā?

Grūtākais ir cilvēciskais faktors gan darbā ar kolēģiem, gan patērētājiem. Darbiniekus jāprot motivēt ātrai rīcībai un spējai pārorientēties darbos. Savukārt klienti mēdz izteikt savas emocijas dažādos veidos.

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2016. gada 6. oktobrī