Intervija ar Vitoldu Masali,

SIA “GRIFS AG” drošības sistēmu speciālistu

Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā un apguvi šo profesiju?

Skolas laikā interesējos par elektroniku. Pēc skolas sāku mācīties profesionālajā izglītībā par radio-televīzijas mehāniķi, taču nepabeidzu. Studēju Rīgas Tehniskajā universitātē. Sākotnēji darba pieredze saistījās ar datortehniku un elektroniku, to tirdzniecību, apkopi, labošanu. Darbu GRIFS AG izvēlējos, atsaucoties uz darba sludinājumu.

Lielākā daļa manu kolēģu ir apguvuši elektroniku. Šajā darbā var strādāt arī ar koledžas izglītību. Zinu, ka RTU savās studiju programmās ietver arī tēmas par apsardzes sistēmām. Taču ļoti daudzas lietas var apgūt uz vietas darbā, uzkrājot zināšanas par dažādām niansēm. Ir arī kolēģi, kuri sākotnēji strādājuši par apsargiem. Zināšanas jāpapildina visu laiku. Darbā notiek daudzas pašu ražotāju organizētas apmācības, kurās tiek stāstīts par pasaules pieredzi, par jaunām iekārtām.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Ja neskaita fizisku apsardzi, tad tehniskā puse ir tā, uz kuras balstās visi apsardzes pakalpojumi. Tie ir detektori, kas uztver dažāda veida signālus (ne tikai kustības, bet arī dūmus, gāzes vai ūdens noplūdi u.tml.), kas signalizē par ārkārtas situāciju. Šādi var ne tikai apsargāt objektu, bet arī kontrolēt iekārtu darbību. Piemēram, apkures uzņēmumos var uzstādīt detektorus, kas signalizē, ja pēkšņi ir kritusies temperatūra. Tas norāda, ka apkures iekārta ir pārtraukusi darbu un ir nepieciešams novērst traucējumus. Līdzīgi ir ar iekārtām, kas uztver ūdens noplūdi. Ja jūs nekavējoties saņemat ziņu par šādu situāciju, tad varat ātri reaģēt, nevis nopludināt visu māju.

Mūsu detektorus uzstāda gan privātpersonas savos dzīvokļos un vasaras mājās, gan lieli uzņēmumi. Var būt sistēmas, kurās ir tikai viens detektors, bet tiek uzstādītas arī lielas sistēmas, kurās ietilpst simts detektori.

Es esmu speciālists, kurš tiekas ar klientu, uzklausa viņa vēlmes, uz vietas apskatās objektu, kur tiks uzstādīti detektori, un izstrādā tehnisko piedāvājumu, kā nodrošināt nepieciešamos apsardzes pakalpojumus. Ja klients piekrīt manam risinājumam, es to arī realizēju un pieslēdzu pie monitora pults.

Pulti uzrauga mani kolēģi no operatīvās daļas. Visu dokumentāciju par īstenoto projektu (kur un kādi detektori ir uzstādīti, kādos režīmos tie darbojas, shematisks ēkas plāns u.tml.) nododu dežūrdaļas darbiniekiem. Konsultēju dežūrdaļas speciālistus par uzstādītajām sistēmām, lai viņi varētu pieņemt operatīvus lēmumus. Viņi ir tie, kas atrisina akūto situāciju, mēs dodamies uz objektu pēc tam, lai atrisinātu lielākas problēmas. Ja nostrādā kāda no signalizācijām, dežūrdaļas darbinieki ir tie, kuri reaģē, nosūta mobilās grupas darbiniekus uz objektu.Pēc tam, kad ir noskaidrota situācija uz vietas un, piemēram, izrādās, ka ir bijusi ielaušanās un ir bojātas mūsu sistēmas, informācija nonāk pie manis. Tad braucu uz vietas un apsekoju objektu, lai noskaidrotu, kas ir nostrādājis, kas nav, vai nevajag ko uzlabot, lai novērstu ielaušanās iespējamību.Šādā veidā varam arī atrast jaunus risinājumus un uzlabojumus, kā turpmāk paredzēt vēl papildus apdraudējumus un nepieļaut, ka tādi rodas. Iekārtu ražotāji piedāvā standartu risinājumus, kurus izmanto visā pasaulē. Tā kā mēs paši no ražotājiem pasūtam šīs iekārtas, varam viņiem sniegt arī atgriezenisko saiti par nepilnībām vai nepieciešamiem uzlabojumiem.

Manā pārziņā ir arī uzstādīto sistēmu apkope un bojājumu novēršana. Reizēm tehnika „niķojas”, ir viltus trauksmes, kuras nepieciešams novērst, lai nerastos lieks darbs un izdevumi. Ir sistēmas, kuras var darboties desmit un vairāk gadu bez apkopes, taču, piemēram, dūmu detektori ir jātīra.

Mani darba instrumenti ir sākot ar skrūvgriezi un beidzot ar datoru un telefonu. Sarežģītas iekārtas ir jāprogrammē, to darām caur datoru.

Manā darbā varētu izdalīt divas galvenās lietas – tīri mehānisku iekārtu montēšanu (nepieciešamas praktiskā darba iemaņas, kas rodas darba gaitā) un tehnoloģiskās zināšanas par iekārtām.

Dodoties uz objektu un izvēloties atbilstošākos risinājumus, ir jāparedz ļoti daudzas nianses, jāņem vērā ļoti daudzi apstākļi. Jāsaprot pašu iekārtu darbības principi – ko tās var paveikt, kur tās jānovieto, lai efektīvāk darbotos. Lai negadās tā, ka it kā ir izvēlēta īstā iekārta, bet tā nav uzstādīta vajadzīgajā vietā un līdz ar to nedarbojas tā, kā vajadzētu. Rodas „tumšās zonas”, kurās iekārta nedarbojas. Jāņem vērā laika apstākļi (piemēram, kā iekārta darbosies, kad līs lietus), saules gaismas krišanas leņķis, atstarošanas leņķis. Visa šīs lietas var traucēt iekārtas darbību. Ar katru nostrādāto dienu iegūsti jaunu pieredzi. Katrs jauns objekts ir jauna situācija. Rodas jaunas iekārtas, jāseko līdzi attīstības tendencēm pasaulē. Kopā ar kolēģiem dalāmies pieredzē, meklējam jaunus risinājumus. Šis darbs ir radošs, jo daudzām situācijām nav gatavu risinājumu, tie ir jāmeklē pašam.

Tam visam klāt nāk darbs ar klientiem. Viņi var būt ļoti dažādi, katram ir savs skatījums uz lietām. Nereti nākas pārliecināt un argumentēt, kāpēc būtu jāizvēlas cits risinājums. Ja klients tomēr pastāv uz risinājumu, kas var traucēt sistēmas darbību, mēs to norādām klientam un atzīmējam to arī dokumentos, kurus sastādām par veikto darbu. Jābūt atbildīgam pret klientu un jānorāda uz riskiem, kas var rasties.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Darbs sākas pusdeviņos un ilgst līdz pussešiem vakarā. Katru dienu var parādīties steidzamas problēmas, kuras ir jānovērš, un ir plānoti darbi (piemēram, tikšanās ar klientiem, sistēmu uzstādīšana). No rītiem dežūrdaļa un klientu nodaļa mums nodod informāciju par pieteiktajiem izsaukumiem vai klientu pasūtījumiem. Katru reizi, kad esmu uzstādījis sistēmas kādā objektā, man visa dokumentācija jānodod dežūrdaļai. Darbs prasa atbildību un precizitāti, jo man visa informācija par objektu jāpasniedz tā, lai jebkurš apsargs, kas tur nav bijis, var orientēties un atrast visu nepieciešamo pat naktī.

Tehniskajam dienestam ir arī dežūras, lai nodrošinātu tehnisko atbalstu visu diennakti. Tas nozīmē, ka strādāju visu diennakti, esmu „kaujas gatavībā” risināt problēmas gan attālināti pa tālruni, gan braucot uz vietas.

Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Šeit nepieciešamas divu veidu zināšanas. No vienas puses tev jābūt tehniski zinošam. No otras puses – jābūt labām saskarsmes prasmēm, jo darbs saistīts ar klientiem. Jāprot uzklausīt, pārliecināt, risināt konfliktus.

Jābūt atbildīgam. Darbs jāizdara vienreiz, līdz galam un kārtīgi. Tā kā strādājam uz vietas klienta telpās, jāsakopj pēc sevis vieta, kur esi strādājis. Nevar atstāt mētājamies vadu galus. It kā liekas, ka tas nav mūsu darba, jo mēs jau tikai tehnisko pusi veicam. Taču tas rada iespaidu par uzņēmumu, kuru pārstāvi, un par tevi pašu kā profesionāli.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi un gandarījums šajā darbā?

Ar tehniskajām sistēmām jāpanāk, lai signāls par ielaušanos nostrādā tik ātri, lai novērstu tālākos zaudējumus. Nereti gadās, ka ir ielaušanās, bet ļaundari tālāk neko vairāk neizdara, jo ir iedarbojusies signalizācija.

Gandarījums rodas, ja projekts tiek īstenots, viss notiek un darbojas. Nav kļūdu.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Sākumā jauns darbinieks strādā kā asistents un tikai pamazām kļūst par patstāvīgu drošības sistēmu speciālistu. Tālāk iespējams specializēties darbā ar konkrētām sistēmām vai vairāk ar iekārtu montāžu. Tu kļūsti par ekspertu, kuru pieaicina, ka jāuzstāda noteikta tipa sistēmas.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Jābūt interesei ar elektroniku darboties. Noteikti noderēs zināšanas fizikā.

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2014. gada 30. aprīlī