Intervija ar Edgaru Maksimovu,
SIA “Skandi Motors” autoatslēdznieku, servisa meistaru
Kā nonācāt pie lēmuma mācīties par autoatslēdznieku?
Lai gan ar tehniku biju saistīts jau no bērnības, pie šīs profesijas izvēles nenonācu uzreiz. Mazliet citā jomā, taču arī mans tēvs ir tehnisks cilvēks, tāpēc bērnībā rosījos kopā ar tēvu garāžā. Darbojāmies ar motocikliem, mopēdiem, mašīnām un velosipēdiem, respektīvi, ar visu, kas ir braucams vai minams. Arī ar peldlīdzekļiem, tostarp motorlaivu motoriem, jo ūdens man ir ļoti tuvs.. Pirmā izvēle pēc pamatskolas beigšanas man bija jūrskola, lai mācītos par kuģu mehāniķi. Taču es sapratu, ka manas spējas nebija pietiekamā līmenī, lai to turpinātu, un pārgāju uz 6. arodvidusskolu (2000. gadā apvienota ar Rīgas Valsts tehnikumu), kur apguvu autoatslēdznieka profesiju.
Vai, mācoties arodskolā, uzmanība tika pievērsta praktiskajai apmācībai?
Skolu es pabeidzu ar labām sekmēm.
Arodskolā pusi no visa mācību laika aizņēma prakse – darbojos autoservisos un mācījos praktiski visu no nulles, jo pierādījās, ka mājas garāžā gūtā pieredze nav pietiekama.
Mani arvien vairāk ieinteresēja specialitāte, jo gribējās labāk iepazīt mašīnbūvi kopumā. Darbs servisā saistās arī ar klientu apkalpošanu, tāpēc arī šī nianse bija svarīga. Mērķis bija iegūt vispārējas zināšanas, vairāk iedziļinoties konkrētos mehānismos, piemēram, mašīnas ritošajā daļā. Atzīstu, ka motoros neesmu izcili labs speciālists – varu izjaukt un salikt motoru, bet par speciālistu šajā jomā sevi neuzskatu. Visvairāk zinu par mašīnas ritošo daļu.
Vai pēc arodskolas beigšanas aizgājāt strādāt savā profesijā?
Jā, praksi izgāju vienā no Latvijas dīleru servisiem un turp devos strādāt arī pēc skolas beigšanas – nostrādāju piecus gadus. Starp pirmo pieredzi servisā piecu gadu garumā un atgriešanos profesijā man sanāca liels starplaiks, kurā strādāju ļoti dažādus darbus.
Ar ko atšķiras automehāniķis no autoatslēdznieka?
Automehāniķim ir jāzina daudz vairāk – jāsaprot praktiski visu mezglu darbība, to remontu metodes un diagnostika, bet atslēdznieks vairāk ir skrūvētājs, konkrēta uzdevuma veicējs.
Kad un kāpēc jūs sākāt strādāt SIA “Skandi Motors”, un kāda bija pirmā darbadiena?
Vairāku gadu garumā jutu, ka gribu “strādāt ar dzelžiem” – uzskatu, ka tas ir sirds darbs, ja tas nepatīk, tad ilgstoši strādāt šajā jomā nav iespējams. Daudzi savu aicinājumu īsteno mazos servisos, piemājas garāžās un tamlīdzīgi, taču es gribēju, lai apkārt ir sakopta vide, stabils nodrošinājums ar darbu, instrumentiem, siltām telpām. Tāpat kā visiem atslēdzniekiem, man iedalīja darba vietu ar pacēlāju un iedeva pirmo uzdevumu.
Vai ir raksturīgi, ka autoatslēdznieki specializējas kādā konkrētā jomā?
Visbiežāk autoatslēdzniekam ir kāda stiprā puse, ko var attīstīt, strādājot lielos servisos, kāds ir SIA “Skandi Motors”. Šeit var specializēties dažādos virzienos – ritošā daļa, apkopes un citas jomas. Piebildīšu, ka dzinēju padziļinātais remonts tradicionāli tiek nodalīts no kopējā servisa darba – šos darbus veic cilvēki, kuri ir speciālisti tieši dzinēju remontos. Atsevišķi jāmācās ir arī savirzes regulētājiem, auto elektriķiem, virsbūves speciālistiem un citiem specifisku darbu veicējiem.
Vai, strādājot servisā, ir nepieciešamas komunikācijas prasmes – sadarbība ar kolēģiem?
Ikdienā kontaktēties nākas ar visiem servisa darbā iesaistītajiem, retāk ar ofisa darbiniekiem. Protams, jo komunikācija labāka, jo patīkamāka ir darba vide, taču autoatslēdznieks var būt arī vienpatis, kurš savā nodabā strādā un komunicē tikai un vienīgi tad, ja tas saistīts ar konkrēto veicamo darbu.
Vienlīdz labi autoservisā var strādāt gan introverti, gan ekstraverti cilvēki.
Vai iegūtā profesija dod iespēju uzsākt privāto biznesu?
To noteikti var darīt – arī es par to esmu domājis, taču attiecībā uz sevi neredzu attīstības perspektīvas privātā servisa jomā. Katrā gadījumā – ne šobrīd.
Vai obligāti ir jāseko līdzi autobūves jaunumiem?
Autobūves jaunumiem sekot līdzi nav obligāti – galvenais ir zināt jaunumus, kas attiecas uz darba pienākumiem konkrētajā darbavietā. Piemēram, uzņēmumā SIA “Skandi Motors” sekojam līdzi jaunumiem, tehnoloģijām un remontu metodikām „Nissan”, „Mitsubishi” un „Hyundai” markas automašīnām. Ja nepieciešamas papildu zināšanas par jauno modeļu apkopi un remontu, tiek nodrošināti speciāli kursi. Tiek organizēti arī pamatkursi zināšanu pārbaudei, atsvaidzināšanai, lai atslēdznieki un mehāniķi neieslīgtu rutīnā.
Vai autoatslēdznieka atalgojums ir pietiekams šodienas apstākļiem? Vai ar to var uzturēt ģimeni, samaksāt rēķinus un vismaz reizi gadā doties ārvalstu ceļojumā?
Ja cilvēks prot savu darbu un grib strādāt, tad atalgojums šajā nozarē ir pietiekams visām nosauktajām pozīcijām. Arī privāti strādājot, nopelnīt var ļoti labi.
Vai šī profesija ir pieprasīta arī ārvalstu darba tirgū?
Es domāju, ka Latvijas darbaspēks ir pieprasīts visā pasaulē, jo mēs esam izdarīgi un strādājam kvalitatīvi.
Jūsu domas – šī profesija būs nepieciešama arī pēc 20 gadiem?
Ar auto remontu saistītās profesijas būs nepieciešamas. Varbūt mainīsies prasmju un zināšanu kopums, jo tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Mūsdienu auto industrijai jau tagad ir nepieciešami cilvēki ar specifiskām zināšanām, bet kopumā mehānismu remonts un apkope būs vajadzīga vienmēr.
Redzams, ka vairs nestrādājat sākotnējā profesijā – darba apģērbu ir nomainījis balts krekls.
Kopumā šajā uzņēmumā esmu nostrādājis 11 gadus – astoņus gadus kā autoatslēdznieks, bet nu jau dažus gadus esmu pakāpies pa karjeras kāpnēm un ieņemu servisa meistara amatu. Jau labu laiku pirms šī notikuma es jutu, ka manā dzīvē ir nepieciešamas pārmaiņas, un gaidīju brīdi, kad parādīsies iespēja. Kad atbrīvojās servisa meistara vieta, pieteicu savu kandidatūru un tiku apstiprināts amatā.
Kādi ir tiešie darba pienākumi servisa pieņēmēja amatā, vai pirms darba uzsākšanas vajadzēja papildus mācīties?
Vissvarīgākais ir apgūt komunikāciju ar klientiem, jo šajā amatā tam ir liela nozīme. Uzņēmums organizē papildu apmācību uzņēmuma ietvaros, lai mēs varētu pilnveidoties. Kopumā ņemot, es vienkārši iekāpu citā līmenī un sāku strādāt. Savā ziņā man bija viegli, jo ilgu gadu pieredze dod man priekšrocības – es labi pārzinu katra modeļa niķus un stiķus, tāpēc varu klientiem visu precīzi izstāstīt un izskaidrot. Komunikācijas spējām šajā amatā ir lielāka nozīme nekā autoatslēdznieka amatā, jo ir jārunā ar klientiem gan klātienē, gan pa telefonu, jāvienojas par veicamo darbu apjomu, termiņiem, izmaksām un tamlīdzīgi.
Mans pienākums ir sadalīt darba uzdevumus starp visiem mehāniķiem, vadoties, no viņu zināšanām, no pieejas darbam, no darbspējām un spēcīgajām pusēm. Mehāniķi veic automašīnas diagnostiku un informē mani par esošajiem defektiem. Tālāk es sarēķinu izmaksas un informēju klientu, saskaņoju remontu un dodu uzdevumu mehāniķiem. Pēc remonta pats pārbaudu veiktā darba kvalitāti un nododu automašīnu klientam.
Vai esat domājis par tālākizglītību un vēl kāda jauna karjeras pakāpiena iekarošanu?
Nav izslēgts, esmu sajūtu cilvēks – ja sajutīšu, ka man tas ir nepieciešams, tad iešu un mācīšos.