Intervija ar Zani Trasūni,

Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.104 zvērinātu tiesu izpildītāju

 

Cik liela ir jūsu pieredze zvērināta tiesu izpildītāja amatā?

Par zvērinātu tiesu izpildītāju strādāju jau 10 gadus. 2004. gadā sāku strādāt tiesu izpildītāju birojā, 2008. gadā kļuvu par tiesu izpildītāja palīgu un 2010. gadā, nokārtojot eksāmenu, pati kļuvu par tiesu izpildītāju. 

Šo eksāmenu organizē Tieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Cik sarežģīts tas ir, kas ir jāzina un kā tam jāgatavojas?

Ir jāzina diezgan daudz. Eksāmens ir sarežģīts un sastāv no vairākām daļām. Tas sākas ar testu, kurā iespējams viegli kļūdīties, ja ļoti uzmanīgi neizlasa jautājumus. Tiem ir doti atbilžu varianti, no kuriem jāizvēlas visprecīzākā atbilde. Ja nokārto testu, eksaminējamais tiek pielaists turpmākajām pārbaudes daļām. Ir, piemēram, jārisina kāds kāzuss, ir arī biļetes veidā izvilkta tēma, par kuru jāpastāsta. Var izvilkt tēmu, kuru ļoti labi zini, ar ko biežāk praksē bijusi saskarsme, var izvilkt tādu, kuru nepārzini tik labi. To visu vērtē komisija.

Profesijas aprakstā minēts, ka nepieciešamas zināšanas vispārējā tiesību teorijā, konstitucionālajās tiesībās, administratīvajās un administratīvā procesa tiesībās, jāpārzina Tiesu izpildītāju likums un ar to saistītie normatīvie akti, civiltiesības un civilprocesa tiesības; finanšu un nodokļu tiesības, darba tiesības, jūras tiesības un virkne citu tiesību.

Kad es kārtoju eksāmenu, tad jautājumi bija par to, kas šajās tiesībās un likumos saistīts ar tiesu izpildītāju darbībām. Protams, jāzina arī tiesību teorija, kā piemērot attiecīgos likumu pantus.

Nevarat specializēties kādā vienā tiesību jomā? Jāpārzina visas?

Jāpārzina viss, kas saistās ar tiesu izpildītāju darbu. Mums varbūt nav tik daudz jāzina, kā lieta nonāk līdz tiesai un kā to iztiesāt, bet noteikti jāzina, kā šo tiesas nolēmumu izpildīt. Un tiesas nolēmumi var skart visas no iepriekš minētajām jomām. Pamatā to regulē Civilprocesa likums, Tiesu izpildītāju likums, Krimināllikums, Civillikums, Administratīvā procesa likums un arī citi likumi, kā arī ļoti daudzi Ministru kabineta noteikumi. Mums jāzina, kā izpildīt šos nolēmumus.

Obligāti jābūt augstākai juridiskajai izglītībai?

Tiesu izpildītāju likums nosaka, ka par tiesu izpildītājiem var kļūt no 25 gadu vecuma ar maģistra grādu tiesību zinātnēs un iegūtu pieredzi kādā no amatiem, piemēram, tiesneša, zvērināta advokāta, notāra, prokurora un vismaz divu gadu pieredzi zvērinātu tiesu izpildītāja palīga amatā vai vismaz piecus gadus pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas citā juridiskās specialitātes amatā.

Mūsu amats ir diezgan specifisks un virkni zināšanu un prasmju iegūstam praksē. Tās nevar iegūt vienā dienā vai tikai izlasot kādus likumus.

Varat pastāstīt sīkāk par nepieciešamajām specifiskajām zināšanām un prasmēm un jūsu pienākumiem?

Primārais, protams, ir juridiskās zināšanas. Jāseko līdzi likumu un citu normatīvo aktu izmaiņām. Zināšanas visu laiku papildinām. Ir jāievēro precizitāte un rūpība, pildot katru lietu. Ir jābūt zināšanām lietvedībā, labām zināšanām darbā ar datoru. Jāspēj saplānot veicamās darbības, iekļauties noteiktajos termiņos. Noteikti ir jābūt ļoti labām komunikācijas spējām un stresa noturībai, es teiktu, ka varbūt reizēm noder zināšanas psiholoģijā.

Tiesu izpildītāja galvenā funkcija ir tiesu nolēmumu izpilde. Kā tas notiek?

Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktos gadījumos pēc Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, atbildīgās iestādes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu. Sākotnēji parādniekam tiek sūtīts paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu un tiek dots termiņš nolēmuma izpildei. Tiesu izpildītājs jebkurā izpildes stadijā var lūgt, lai parādnieks deklarēt savu mantisko stāvokli, var apķīlāt parādnieka mantu, naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē, kā arī naudu vai mantu, kas pienākas no citām personām. Var reģistrēt aizlieguma atzīmi Zemesgrāmatā, CSDD vai citā publiskā reģistrā. Sprieduma izpildes piespiedu izpildes līdzekļi ir piedziņas vēršana uz mantu, naudas līdzekļiem, darba algu, nekustamu īpašumu. Personu izlikšana no telpām, ievešana valdījumā, bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, un citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.

Ar kādiem nākas saskarties visbiežāk?

Visvairāk ir piedziņas lietas – parādu piedziņa, uzturlīdzekļu piedziņa, administratīvā likuma pārkāpuma sodu piedziņa. Retāk manā lietvedībā ir lietas par personu izlikšanu no dzīvesvietas, prasības nodrošinājumi, kā arī bērnu nogādāšana uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, kas man bijusi tikai vienu reizi.

Kuras no tām, ar ko pašai nācies pieredzē sastapties, izpildīt ir vissarežģītāk?

Nezinu, vai vissarežģītāk, bet emocionāli nepatīkamākas ir lietas, kur iesaistīti bērni, kurus vecāki bieži izmanto par savu attiecību kārtošanas ķīlniekiem, nespēj vienoties par saskarsmi vai dzīvesvietu. Izlikšanas no dzīvesvietas, protams, arī nav patīkamas.

Pati esat fiziski klāt izlikšanas laikā vai deleģējat šo uzdevumu policijai?

Mums ir jābūt klāt! Nav mums darbs tikai birojā, pie galda, datora un sterilā vidē. Ejam uz telpām, no kurām notiek šī izlikšana un tās mēdz būt ļoti dažādas, kā arī sastaptie cilvēki ir ļoti dažādi.

Brīdī, kad pret parādniekiem vērš piedziņu vai izlikšanu, viņi nav pozitīvi noskaņoti.  Pret jums arī tiek vērstas kādas negācijas?

Protams!

Kā ar to tiekat galā?

Ir jāprot negācijas neuzņemt sevī! Laika gaitā ir izveidojies rūdījums. Saprotu, ka šie parādnieki kritiku nevērš tieši pret mani, bet pret manu amatu, vai tiesu vai varbūt piedzinēju. Ir tādi, kuri saprot, ka ne jau es pieņēmu lēmumu viņus izlikt no mājām, bet to lēmusi tiesa un, ka pats ir piedalījies tiesāšanās procesā un pats ir bijis par to atbildīgs, pats ir kaut ko neizdarījis vai izdarījis. Ir arī tādi, kuri to nevēlas saprast un domā, ka tiesu izpildītājs ir tas ļaunais, kas visu dara. Ir gadījumi, kad kārtības nodrošināšanai nepieciešams pieaicināt policiju. Saņemam arī dažādas īsziņas un e-pastus, kur tiekam nosaukti ne tajos labākajos vārdos. Ir arī draudi un lāsti, dažkārt var just, ka tie ir vienkārši impulsīvi dusmu uzplūdi.

Šī ir jūsu darba garoza. Bet kas ir tas, kas jums patīk savā darbā?

Patīk, ja, izpildot tiesas nolēmumu, cilvēki (puses) ir apmierinātas ar to, kā esam to izpildījuši. Kāds varbūt ir mazāk apmierināts, kāds vairāk. Loģiski, ka tie klienti, kuru labā piedzenam parādus vai kam par labu izpildām tiesas nolēmumu, ir pateicīgi.

Ļoti lielu gandarījumu sagādā tas, ja esam spējuši izpildīt lietu parādniekam mazāk sāpīgā ceļā, ja viņš ir spējis nomaksāt parādu, mazliet savelkot jostu, vai izpildījis kādas citas darbības, kas bijušas nolēmumā un sapratis, ka tas ir pareizi.

Sakāt: "ja izpildām tiesas lēmumus". Bieži gadās, ka neizdodas izpildīt?

Ir tiesas nolēmumi, kurus diemžēl nevaram izpildīt, jo var paņemt tikai no tā, kam kas ir.  Piedziņas lietās parādniekiem ir jāsaglabā minimāla mēneša darba alga un dažkārt gadās, ka parādnieks varbūt nekad nepelnīs vairāk. Ir arī uzturlīdzekļu piedziņas lietas, kur saglabājam pusi no minimālās mēneša darba algas, bet parādniekam ir, piemēram, desmit bērni, kur minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam ir 150 eiro, bet viņš 1500 eiro vienā mēnesī nekad dzīvē nav saņēmis un nevar nomaksāt ikmēneša uzturlīdzekļus, kur nu vēl segt parādu.

Ieinteresētās puses ar šiem tiesas lēmumiem jūs uzmeklē pašas? Tās var brīvi izvēlēties tiesu izpildītājus?

Jā, piedzinēji paši uzmeklē. Tiesu izpildītāju saraksts ir publiski pieejams, kā arī ir iespēja meklēt, kuram tiesu izpildītājam lieta būtu piekritīga, bet var izvēlēties kādu no tiesu izpildītājiem, kuri darbojas attiecīgajā apgabaltiesas teritorijā. Es strādāju Bauskā un mana apgabaltiesas teritorija ir Zemgale, tātad varu pildīt tiesas nolēmumus, sākot no Engures līdz pat Jēkabpilij, visā Zemgales apgabaltiesas teritorijā.

Vai starp šajā apgabaltiesas teritorijā esošajiem tiesu izpildītājiem pastāv konkurence?

Ir lietas, kuras mums jāpieņem obligāti, kas ir katram noteiktajā teritorijā Zemgalē, no kurām nevaram atteikties, tās kuras noteiktas tieši katra tiesu izpildītāja iecirknim. Bet, ja pie manis vērsīsies ar lietu piemēram no Jēkabpils, es to varu ņemt un varu arī neņemt. Kaut kāda neliela konkurence šādi veidojas. Bet mēs strādājam visi pēc vienota tarifa, nav tā, ka kāds strādā lētāk, kāds dārgāk. Mūsu atlīdzību nosaka Ministru kabineta noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm. Klienti, iespējams, izvēlas sev tīkamu tiesu izpildītāju pēc tā, kā ar viņu izdodas komunicēt, kur atrodas viņa birojs, vai viņš ir biežāk sastopams, vai pēc kādiem citiem faktoriem.

Atalgojums jums veidojas no paveiktajām darbībām, vai arī no tā, cik sekmīgi veicat piedziņu un kādas ir piedzītās summas?

Jā. Tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses nosaka, kādu atlīdzību saņemam par katru darbību. Protams, ja mums izdodas vairāk piedzīt un vairāk izpildīt lietas, atalgojums ir lielāks, jo mums ir arī takse procentos no atgūtās summas. Ir arī noteikta cena par konkrētām darbībām, piemēram, izlikšanu, ievešanu valdījumā, fakta fiksēšanu, dokumentu piegādi un citām darbībām. Ja piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes samaksas tiesu izpildītājam un ja mēs šādā lietā nevaram neko piedzīt, kā dažkārt gadās, tad mēs nesaņemam neko! Pasta pakalpojumi par ierakstītu vēstuļu sūtīšanu, kancelejas izdevumi un kādi citi izdevumi tiek finansēti no mūsu pašu saimnieciskās darbības konta līdzekļiem. Paši veidojam uzkrājumu, lai varētu aizsūtīt vēstuli kārtējam parādniekam, kurš ir braucis dzērumā ar divriteni vai gulējis uz soliņa, jau iepriekš prognozējot, ka, diemžēl, neko no viņa nevarēs piedzīt, bet šīs izpildu lietas mums ir jāpilda un noteiktas darbības jāveic.

Tie ir kā uzņēmējdarbības riski?

Tā ir, jo tiesu izpildītājiem pašiem jāuztur birojs un jāmaksā darbiniekiem algas. Atalgojums, manuprāt, ir atbilstošs mūsu darbam. Ir lietas, kur mēs piedzenam vairāk, un tad cilvēkiem šķiet, ka mūsu atlīdzība ir nesamērīgi augsta. Bet ir jāsaprot, ka tajā pašā laikā ir virkne lietu, kurās mums jāveic darbības, nesaņemot neko.

Tiesu izpildītājs ir pašnodarbināta persona?

Esam pielīdzināti valsts amatpersonām un esam reģistrējušās kā pašnodarbinātas personas. Katrs tiesu izpildītājs uztur savu biroju un darbiniekus. Katram tiesu izpildītājam darbinieku ir tik, cik viņš var atļauties un atbilstoši noslodzei.

Man ir divas biroja darbinieces un grāmatvede, bez kurām es nevarētu iztikt. Bez darbiniekiem, domāju, ir diezgan grūti strādāt. Darba apjoms ir ļoti liels, visi dokumenti ir jāreģistrē, jāgatavo atbildes, jāraksta dažādi dokumenti, tie jānosūta.

Tad jums ar savām darbībām pilnībā jāsedz biroja darbinieku atalgojums un telpu uzturēšana?

Jā. Mums ir jānopelna tik, lai spētu uzturēt biroju un darbiniekus.

Likumā minētas arī citas tiesu izpildītāju funkcijas: faktu fiksēšana, mantas aprakstīšana kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā, publisku izsoļu rīkošana. Jums ir nācies darīt visas šīs lietas?

Jā. Fakta fiksēšana nenotiek diezgan bieži, tās mērķis ir palīdzēt ieinteresētajai personai pierādīt konkrētā fakta esamību. Nevar lūgt fiksēt pilnīgi jebko, ir noteikumi, kā un ko fiksējam. Fakta fiksēšanas situācijas arī mēdz būt ļoti dažādas. Ir nācies kāpt augstā labības glabāšanas tornī, lai pārbaudītu, vai tajos tiešām atrodas labība, ir bijis jāiet pa mežu 10 kilometri, lai fiksētu faktus, lai prasītājs var pierādīt, ka šis meža ceļš ir neizbraucams, jāizmēra ceļa platums, bedru dziļums, u.t.t. Varam fiksēt to, kas uztverams ar cilvēku maņu orgāniem un pēc vajadzības ar kādiem speciāliem tehniskajiem līdzekļiem vai mērierīcēm. Pēdējā laikā ir nācies rīkot vairākas Publiskās izsoles.

Salīdzinoši jauna tiesu izpildītāja funkcija ir mediācijas procesa vadīšana, ja izieta papildus apmācība un iegūts sertifikāts. Jūs to arī veicat?

Man šāds sertifikāts vēl nav, to arī nav tik vienkārši saņemt. Esmu uzsākusi apmācības un ceru, ka atradīšu pietiekami daudz laika, lai kādreiz tās pabeigtu, jo šī lieta man patīk. Mācībās mēģinājām risināt kādas konfliktsituācijas, strīdus, iztēloties, kurā pusē mēs esam, meklējām izeju, lai abas no pusēm būtu ieguvēji.

Vai šajā amatā ir iespējama karjeras izaugsme?

Visi tiesu izpildītāji esam vienlīdzīgi un veicam līdzvērtīgas funkcijas un īsti nav, kur kāpt augstāk pa karjeras kāpnēm tieši šajā amatā. Mums jāstrādā pie zināšanu papildināšanas un pieredzes uzkrāšanas, lai spētu rast risinājumus vissarežģītākajās situācijās un nepieļautu kļūdas.

Vai darba laikā nākas jau esošās zināšanas pastāvīgi papildināt?

Protams! Mums ir Tiesu izpildītāju padomes organizētas mācības, arī paši meklējam kādas lietderīgas mācības. Ik pēc pieciem gadiem ir jākārto kvalifikācijas eksāmens, bet, ja esam apmeklējuši daudz mācības un sakrājuši nepieciešamo kredītpunktu skaitu, tiekam atbrīvoti no šī eksāmena.

Studējot maģistrantūrā var sākt pastiprināti apgūt zināšanas, kuras nepieciešamas tiesu izpildītājam? Vai tās var iegūt tikai praksē?

Es šo pieredzi ieguvu tikai strādājot. Augstskolā bija priekšmets "Tiesas nolēmumu izpilde", bet tajā bija tikai mazs ieskats šajā procesā. Augstskolā, protams, iegūst vispārējas zināšanas, iemācās piemērot tiesību normas. Studiju laikā Civilprocesa likums likās ļoti sarežģīts un nesaprotams, bet, strādājot jau viss tajā šķiet ļoti loģisks. Ļoti daudz izpratnes nāk ar praksi un, manuprāt, likumā noteiktā prasība pirms kļūt par tiesu izpildītāju divus gadus nostrādāt par palīgu, ir pamatota. Protams, ir ļoti labi, ja tiesu izpildītājs, pie kura palīgs strādā, ir ļoti zinošs savā jomā un ar savām zināšanām var dalīties ar palīgu.

Publicēts 2021. gada 17. maijā