Intervija ar Māris Bulders,

VUGD Vidzemes reģiona brigādes Madonas daļas komandieri, majoru

Vai izvēle strādāt Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir saistīta ar ģimeniskām tradīcijām vai kādu spilgtu notikumu dzīvē?

Nē, neviens no maniem ģimenes locekļiem nav bijis saistīts ar ugunsdzēsības un glābšanas darbu, taču man bija ļoti daudz draugu un paziņu, kuri strādāja Cesvaines ugunsdzēsības un glābšanas postenī. Piebildīšu, ka pats esmu cesvainietis un Madonā esmu ienācis līdz ar karjeru VUGD dienestā.

Kā ir veidojusies jūsu karjera?

Pēc armijas dienēju iekšlietu sistēmā – toreiz vēl milicijā. Nostrādāju tur dažus gadus un drīz vien draugi mani pierunāja pāriet uz Cesvaines ugunsdzēsības un glābšanas posteni Cesvainē. Man bija vidējā vispārējā izglītība un tā bija pietiekama, lai uzsāktu darbu ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. 1998.gadā sāku strādāt par ugunsdzēsēju glābēju Cesvaines postenī, kur pēc neilga laika mani nosūtīja uz 12 mēnešu ilgu apmācību Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā (UCAK). Pēc mācību beigām mani apstiprināja posteņa komandiera amatā, jo iepriekšējais posteņa komandieris devās izdienas pensijā.

Kas ietilpst apmācības procesā?

Vispirms ir fiziskā sagatavotība un veselības pārbaude, lai pārliecinātos, ka konkrētais kandidāts spēs strādāt šo darbu. Tad seko teorētiskā un arī praktiskā apmācība. Šobrīd ir divas iespējas kā kļūt par ugunsdzēsēju glābēju. Viena iespēja ir pieteikties dienestā ugunsdzēsēja glābēja vakancei, tad iziet veselības pārbaudi un nokārtot fiziskos normatīvus. Tiek pārbaudīta arī sodāmība. Ja viss ir kārtībā, tad apmācība sākas ar 10 dienu teorētisko apmācību uz vietas daļā, kas noslēdzas ar eksāmenu/ieskaiti. Šo desmit dienu laikā mēs jau varam novērtēt vai jaunais darbinieks būs piemērots ugunsdzēsēja glābēja darbam. Ja viss ir kārtībā, jaunais darbinieks tiek pielaists dežūrām postenī, taču ar noteikumu, ka viņš nedrīkst strādāt augstumā (ar specializēto transportlīdzekli ar autokāpnēm, kā arī elpošanai nepiemērotā vidē). Lai saņemtu tiesības strādāt šo darbu, ir jāpabeidz sešu mēnešu kursi UCAK. No tiem divus mēnešus ir teorija un apmācība koledžā un vēl četri mēneši reālajā darba vidē. Pēc šī apmācības kursa jānokārto eksāmens un var sākt pilnvērtīgu ugunsdzēsēja glābēja darbu.

Vai ir iespējams iegūt papildus izglītību, lai virzītos pa karjeras kāpnēm?

Ja darbiniekam ir motivācija mācīties un virzīties pa karjeras kāpnēm, tad izglītību var turpināt tajā pašā Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžā (UCAK) klātienes vai neklātienes nodaļās, iegūstot 1.līmeņa augstāko izglītību. Arī es esmu UCAK neklātienes nodaļas absolvents. Iegūstot 1.līmeņa augstāko izglītību, darbinieks saņem virsnieka statusu un augstāku (daļas, posteņa vai vada komandiera) amatu, kā arī var strādāt par inspektoru. Viss ir atkarīgs no aktuālajām vakancēm. Par daļas komandieri var kļūt tikai pēc piecu gadu darba šajā jomā un vismaz trīs gadu pieredzes ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Arī bez iepriekšējās pieredzes jaunieši uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas var iestāties UCAK un klātienē iegūt ugunsdzēsēja glābēja 1.līmeņa augstāko izglītību.

Jūs esat majors - kā tiek piešķirtas dienesta pakāpes?

Pēc nodienētiem gadiem dienestā, jo vairāk gadu dienēts, jo augstāka virsnieka pakāpe tiek piešķirta – no kaprāļa līdz ģenerālim. Jāiziet ir visas dienesta pakāpes – pārlēkt kādai pakāpei pāri nav iespējams.

Kādi ir posteņa komandiera galvenie darba pienākumi?

Ļoti dažādi – personāla vadība, apmācība, uzraudzība un tamlīdzīgi. Lai nodrošinātu dežūrmaiņu darbu, arī es kā posteņa komandieris bieži dežūrēju un pildīju ierindas ugunsdzēsēja glābēja pienākumus.

Mans galvenais pienākums ir rūpēties, lai Madonas daļas ugunsdzēsības depo viss ritētu pēc plāna. Protams, mans pienākums ir doties arī uz sarežģītākiem ugunsgrēkiem un vadīt to dzēšanas procesu, ja nepieciešams.

Šobrīd, kad esmu daļas komandieris, man nav regulāru dežūru, kad jāstrādā diennakti, bet gan summētais darba laiks darbdienās no 8 līdz 16:30.

Vai atceraties savu pirmo izsaukumu?

To es ļoti labi atceros – būtībā tas bija maldinājums. Saulrieta atspīdums uz fermām cilvēkam izskatījies kā milzīgs ugunsgrēks. Protams, mēs izbraucām un veicām vietas apskati, taču sapratām, ka tas ir bijis tikai vizuāls efekts, ko radījusi saulrieta atblāzma. Bet vienmēr uzsveram, labāk šādi lieku reizi aizbraukt, nekā nokavēt.

Vai ir palicis atmiņā kāds īpašs notikums, kas saistīts ar ugunsdzēsības un glābšanas darbiem?

Es nekad neaizmirsīšu ugunsgrēku Cesvaines pilī divtūkstošo gadu sākumā – tur es piedzīvoju īstas ugunskristības. Notikuma vietā ierados pirmais, lai gan todien nebija mana maiņa – es vienkārši dzīvoju vistuvāk. Tolaik biju jau posteņa komandieris un vajadzēja uzņemties dzēšanas un glābšanas darbu vadību. Piebildīšu, ka tolaik aprīkojums nebija tāds kāds šodien – mums nebija pat rāciju – visa saziņa notika ar mobilajiem telefoniem. Arī tehniskais aprīkojums bija tāds kāds bija – sasaucām ugunsdzēsības brigādes no pus Latvijas. Ugunsgrēks bija milzīgs un es tajā ieguvu vērtīgu pieredzi.

Kā jūs vērtējat atalgojuma līmeni?

Vienmēr gribas vairāk, taču es īpaši nesūdzos.

It īpaši mazpilsētās, kur vidējais atalgojuma līmenis ir salīdzinoši zems, VUGD darbiniekiem ir pieklājīgas algas. Ugunsdzēsēji glābēji parasti strādā maiņās – 24 stundu dežūra un 3 dienas brīvas. Līdz ar to daudzi atrod kādu papildu darbu, lai lietderīgi izmantotu brīvo laiku.

Vai jauniešiem ir interese izvēlēties ugunsdzēsēja glābēja profesiju?

Mūs daļā vakances ir aizpildītas. Turklāt pēdējās nedēļās esam saņēmuši vairākus pieteikumus. Tas ir ļoti svarīgi, jo mums ir jādomā par jauno maiņu – vairāki ugunsdzēsēji glābēji drīz dosies pensijā, tāpēc jaunu darbinieku piesaiste ir aktuāla. Maksimālais ugunsdzēsēja glābēja vecums ir 60 gadi. Savukārt izdienas pensijā var doties, ja ir sasniegts 50 gadu vecums un izdiena nav mazāk par 20 gadiem. Ja darbinieks var nokārtot fiziskos normatīvus un veselības stāvoklis ir labs, mēs neliedzam iespēju strādāt līdz 60 gadu vecumam.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētie transportlīdzekļi, tāpat kā neatliekamā palīdzība uz izsaukumiem dodas ar ieslēgtu skaņas un gaismas signālu. Kā tiek sagatavoti autovadītāji, kuri vienlaikus ir arī ugunsdzēsēji glābēji, lai visi notikuma vietā nokļūtu maksimāli ātri un droši?

Tas ir viens no izaicinājumiem, jo reti kuram jaunietim ir C kategorijas autovadītāja apliecība, kā arī pietiekami liela pieredze un prasmes droši vadīt smago automašīnu. VUGD piedāvā iegūt C kategorijas autovadītāja apliecību, savukārt vecākie kolēģi palīdz iegūt attiecīgās prasmes, lai apgūtu arī specifisko tehniku, kas atrodas uz ugunsdzēsības un glābšanas automašīnas. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka brigāde notikuma vietā nokļūs ātri un droši. Protams, šī pieredze nerodas vienas dienas laikā. Priecājamies, ka pie mums darbā piesakās šoferi, kuriem jau ir pieredze smago automašīnu vadīšanā.

Kāds ir jūsu skaistākais un morāli patīkamākais gadījums?

Patīkami ir visi gadījumi, kad izdodas mazināt vai novērst traģēdiju. Izaicinājums ir arī lielo dzīvnieku glābšana no dažādām kataklizmām. Mājlopi, tostarp zirgi un govis iekrīt vircas bedrēs un meliorācijas akās. Tad puišiem nākas pieslēgt radošo domāšanu un atrast iespēju kā ar pieejamo aprīkojumu palīdzēt dzīvniekiem. Gadās, ka vircas bedrē nākas stāvēt līdz pat ausīm, kā arī izdomāt, kā piesaistīt pieejamo tehniku no kaimiņu saimniecībām, jo ne visur varam piebraukt ar savām mašīnām – nākas meklēt traktoru. Saimnieki parasti ir ļoti pateicīgi par mūsu ieguldījumu.

Kā jūs kopumā skatāties uz izsaukumiem, kad jāglābj, piemēram, kaķis?

Mūsu uzdevums ir izglābt un palīdzēt pat tad, ja kaķis ir uzkāpis kokā un pats saviem spēkiem netiek lejā. Mums nav negatīvas attieksmes arī pret šādiem izsaukumiem – mēs labprāt palīdzam, ja cilvēka vai dzīvnieka dzīvība ir apdraudēta.

Vai ir nācies izglābt arī kādu cilvēku?

Jā, bet tas bija visai interesants notikums. Kad vēl strādāju Cesvaines postenī, ziemas laikā dega lielas ēkas viss otrais stāvs. Veicot izlūkošanu pirmajā stāvā, stiprā piedūmojumā pamanīju divus cilvēkus – vīrieti un sievieti. Vispirms izvedu vienu no viņiem, bet kamēr gāju glābt otru, pirmais ieskrēja atpakaļ degošajā mājā. Ar varu abus izvedām no mājas, ielikām šķūnītī, sasedzām un turpinājām dzēšanas darbus. Vēlāk šiem cilvēkiem, kuri acīmredzami bija alkohola reibumā, vaicāju: kāpēc jūs skrējāt atpakaļ degošajā mājā? Uz to viņi atteica: tur bija siltāk. Lūk, arī ar tādiem gadījumiem mums nākas saskarties.

Vai savā ikdienā ar draugiem, radiem, kaimiņiem runājat par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka gadījumā?

Jā, es laikam visiem jau esmu apnicis ar savām runām par ugunsdrošību, tostarp par dūmu detektoriem un ugunsdzēšamajiem aparātiem. Man pašam un maniem radiem ir viss nepieciešamais, lai justos droši. Es pieturos pie teiciena: sargies pats un Dievs tevi sargās.

Publicēts 2021. gada 6. jūlijā