Intervija ar Tomu Širinu,

"EnterCreative” grafisko dizaineru

Multimediju dizaina apguvi piedāvā vairākas izglītības iestādes, kursu organizētāji. Kur mācījāties un kā šo arodu apguvāt Jūs?

Multimediju dizaina speciālists ir tik plašs jēdziens, ka būtu grūti to nosaukt par vienu profesiju. Es vairāk sevi dēvētu par grafisko dizaineru. Mans ceļš uz reklāmas dizainera amatu noteikti nav tipisks. Vidusskolā neinteresējos par mākslas skolu un zīmēšanu, kā arī, augstskolā mācoties, es vēl tā īsti nezināju, par ko vēlos kļūt.

Ko studējāt?

Sākumā reklāmas menedžmentu un sabiedriskās attiecības, kur dažos priekšmetos pieskārās tēmām par reklāmas materiālu izstrādi un dizainu, mājaslapu veidošanu, kā arī fotografēšanu. Vienā mirklī atskārtu, ka šīs tēmas mani uzrunā visvairāk. Kopš tā laika sāku ļoti daudz pašmācības ceļā mācīties, protams, gāju arī dažādos multimediju kursos gan klātienē, gan apguvu internetā. Jāatzīst, ka kvalitāte un tas, ko šādās programmās māca, tik krasi atšķiras, ka teiktu, ka nav viena pareizā ceļa vai viena konkrēta vieta, kur mācīties, lai būtu veiksmīgs šajā nozarē. Pašos karjeras pirmsākumos bija viens interesants atgadījums. Apmeklēju kursus, lai padziļināti apgūtu mājaslapu dizainu un izstrādi, bet diezgan ātri no tiem nācās aiziet, jo sapratu, ka pasniedzēji māca no pamācībām un video, kurus tik pat viegli iespējams atrast internetā. Savukārt, drukas pamatus apguvu strādājot mazā uzņēmumā, kurš tajā laikā nodarbojās ar dažādu prezentmateriālu apdruku un ražošanu. Tā tiku pie iespējas apgūt dažādas drukas tehnoloģijas. Joprojām turpinu izglītoties un sekot līdzi jaunākajām tendencēm, ņemot vērā, ka mūsdienās informācija ir pāris klikšķu attālumā.

Pašam ir daudz jāinteresējas un jāmeklē informācija?

Jā, jo jēdziens “multimediju speciālists” ir ļoti plašs. Fotogrāfs var sevi saukt par multimediju speciālistu tieši tāpat kā to var darīt arī dizainers. Daudzi paziņas ir mācījušies Mākslas akadēmijā vai Latvijas Universitātē, un tēmas, ko tur māca, ir atšķirīgas. Var mācīties par dizaineru kaut vai desmit gadus, bet, ja tev pašam nebūs izpratne par to, kā lietas mijiedarbojas, tad arī nozarē var neveikties tik labi kā sākumā iecerēts. Liela loma ir pašiedvesmai, pašam ir jāiegulda laiks mācībās, jāinteresējas par nozarē notiekošo, jāfotografē, jāzīmē u.tml. Lietas, ko darīt šajā specialitātē, ir ļoti daudz, tikai jāsaprot, kas ir īstais aicinājums un kurā virzienā doties.

Kas īsti ir “multimediju speciālists” un ko viņš dara?

Multimediju speciālists, es teiktu, ir plašas specializācijas cilvēks, kurš saprot, kas notiek dažādos projekta izstrādes posmos. Ir jābūt izpratnei par kompozīciju, jāsaprot fotografēšanas specifika, kas ir mājaslapu dizains, drukas darbu dizains, kā tie atšķiras, kā atšķiras digitālā vide no drukas vides. Lai spētu kvalitatīvi realizēt kādu projektu, ir mazliet jāorientējas visās tā komponentēs.

Taču, manuprāt, ja gribi būt izcils speciālists, tev tomēr ir jāsaprot konkrētā niša, kurā vēlies darboties un augt.

Ik gadu ir jauni trendi, jaunas tehnoloģijas, programmas, iespējas kļūst arvien plašākas, jāmāk tās tikai izmantot.

Prasmēs liels akcents tiek likts uz dažādiem IT rīkiem? Jāprot arī programmēšana?

Multimediju speciālistam IT rīku pielietošana ir atkarīga no specializācijas. Noteikti ir jāsaprot, kā tiek programmētas mājaslapas, ja vēlies tās veidot, savukārt, ja vēlies kļūt par fotogrāfu, tad programmēšanu pārzināt nebūs obligāti. Bet, darbojoties digitālajā nozarē, programmēšanas prasmes varētu būt pluss. Ja veido mājaslapu dizainu, tad ir jāsaprot, ko ir iespējams uzprogrammēt un vai programmētājs spēs realizēt izdomāto. Iedvesmai iesaku ielūkoties “Awwwards” https://www.awwwards.com/ vietnē. Ja taisi mājaslapas dizainu, tev ir jādomā par vizuālo tēlu, atbilstību klienta identitātei un vēlmēm. Spektrs ir ļoti plašs - no vizuālo principu pamatiem līdz tiešajai komunikācijai ar klientu.

Jāprot zīmēt?

Akadēmiskā zīmēšana noteikti iedod izpratni par kompozīciju un gaismēnu (gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija dabā). Zīmēšanai un gleznošanai noteikti būtu jābūt jaunieša pamatzināšanu pakā, jo tās ne tikai iemāca dažādas nianses, bet arī raisa radošumu. Talants vien nenodrošina veiksmīgu profesionālo darbību, ir nepieciešama arī praktiskā darba pieredze.

Kādus produktus jūs pamatā radāt un kas jums pašam šķiet veiksmīgāki un interesantāki?

Karjeras laikā esmu “apbružājies” gan reklāmas aģentūrās, gan sadarbojies ar digitālajām aģentūrām mājaslapu dizaina izstrādes jomā - joprojām “žonglēju” starp reklāmas kampaņām un mājaslapu dizainu.

Katrs projekts ir citādāks un interesantāks par iepriekšējo, šis nav monotonais darbs, kur aizej un zini, kādi pienākumi jāveic, un katru dienu atkārto vienu un to pašu.

Klienti un vajadzības atšķiras no projekta uz projektu. Pirms katra projekta jāveic izpēte – kas notiek nozarē, kā citi to ir risinājuši, kā pašiem labāk to realizēt. Kas man šķiet veiksmīgs? No pēdējā laika darbiem varētu nosaukt Rīgas farmaceitiskās fabrikas logotipa modernizēšanu, Rimi Čepitona reklāmas kampaņas dizainu, BALTA nekustamā īpašuma apdrošināšanas kampaņas materiālus. Nezinu, kā ir citiem, bet es dažbrīd līdz galam neesmu apmierināts ar paveikto. Atskatoties uz gada laikā veiktajiem projektiem, redzu lietas, ko varbūt varēja darīt citādi, bet tas tikai nozīmē, ka notiek izaugsme un nenozīmē to, ka darbs būtu paveikts nekvalitatīvi.

Katrs jaunais projekts ir dzinulis šoreiz sasniegt vairāk, izdarīt labāk, paveikt maksimāli iespējamo, un tas liek nepārtraukti analizēt un mācīties.

Ikdienā strādāju ar Volkswagen, Audi, Rimi zīmoliem, līdz ar to esmu tuvu daudzu šo zīmolu reklāmām. Katra no tām ir atšķirīga. Izaicinājums vienmēr ir sirdī, gribas ar katru nākamo produktu sasniegt vairāk.

Kur rodat idejas un cik brīvs esat savā radošajā lidojumā, cik lielā mērā pasūtītājs nosaka robežas?

Pie projektiem parasti strādā komanda, ieskaitot projektu vadītāju. Pēc klienta brīfa (informēšana par galvenajām veicamā darba vadlīnijām) komanda tiekas kopīgos breinstormos (intensīva domu apmaiņa, ideju ģenerēšana), kuros tad tiek nonākts pie dažādām “salvešu” idejām par konkrēto tēmu. Tas, ka neesi viens idejas radīšanā, noteikti ir lielisks bonuss, jo vairākas galvas ir gudrākas kā viena. Tālāk jau radošais direktors saliek punktus uz i un prezentē idejas klientam. Pēc klienta gala vārda sākas izstrādes posms. Līdz tam jau ideja ir noslīpēta un arī risinājumi (fotografēt, filmēt, zīmēt u.tml.) ir skaidri, atliek ķerties pie praktiskās daļas. 

Iedvesmu smeļos dažādās interneta vietnēs, kur mākslinieki, reklāmas aģentūras un citi ievieto savus labākos darbus, portfolio, piemēram, “Ads of the World” https://www.adsoftheworld.com/, “Dribbble” https://dribbble.com/, “Behance” https://www.behance.net/.

Internets mūsdienās ir pavēris lieliskas iespējas mācīties no tā, kas notiek globāli. Iedvesmas meklējumi šajā laikā ir vienkāršāki nekā bija agrāk.

Sekojat līdzi arī nozares modes tendencēm, novitātēm?

Protams, katru gadu ir tendences, kas it kā nāk modē, bet ne vienmēr tas ir noteicošais, lai reklāma vai dizains strādātu labi. Tas vienkārši parāda to, ko cilvēki visticamāk biežāk pielietos, izstrādājot savus projektus. Un dažreiz, ejot pret tendencēm, var panākt vēl lielāku efektu.
Daļa tendenču rodas no tā, ka parādās jaunas iespējas un attīstās programmatūra. Piemēram, ir daudzas lieliskas aplikācijas, kuras ļauj radīt vienkāršus 3D elementus, ko tālāk var izmantot dažādu plakātu radīšanā. Tas vien, arī pie limitētiem resursiem, paver iespējas dizainam nonākt tur, kur tas nav varējis tik viegli nonākt līdz šim. Šī nozare nemitīgi attīstās un šeit ik dienas rodas daudz jaunu apgūstamu lietu.

Strādāšana lielākā komandā, jūsuprāt, ir efektīvākais veids, kā darboties un attīstīt idejas, vai šajā specialitātē var arī viens pats strādāt, būt cilvēks – orķestris?

Esmu arī izbaudījis frīlancera (persona, kas par maksu piedāvā sniegt savus pakalpojumus dažādiem darba devējiem un pasūtītājiem, nepiesaistot sevi vienam uzņēmumam) dzīvi, strādājot viens, kā piesaistīts dizainers no aģentūras vai klienta puses. Kad klients atnāk pats, tad pirmsākumos ir nācies pašam darīt visu – fotografēt, veidot dizainu un maketēt, bet tas manā gadījumā noteikti nav efektīvākais veids. Man personīgi komandā strādāt ir daudz vieglāk, tāpēc esmu atradis savu vietu aģentūrā “EnterCreative”. Tas gan katram ir individuāli. Iespējams, ka introverts cilvēks nevēlas tik daudz strādāt mijiedarbībā ar citiem, iespējams, ka vēl kāds grib realizēt tikai savas idejas, nevis radīt tās kopā ar komandu.

Kāda ir slodze un vai tiešām pēc tiem pulksten 17 vai 18 izdodas atslēgties no darba?

Labs jautājums. Man personīgi ar to 9:00 – 18:00 ir grūti, un gribētu teikt, ka šajā nozarē daudziem tā ir. Ja cilvēks vēlas pēcpusdienā aizmirst par darbu, tad nezinu, vai šī viņam būs īstā izvēle. Darba stundas mēdz atšķirties, var nākties strādāt arī diennakti, ja ir kāds ļoti steidzams projekts vai dalība kādā iepirkumā ar īsu termiņu. Protams, uzņēmumā pamatā strādājam no 9:00 līdz 18:00, ar atsevišķiem izņēmumiem. Ja ir jāfilmē saullēktā, tad komanda sāk darbu jau naktī. Ja ir jānodod drukas materiāli jau parīt, tad var nākties strādāt no rīta līdz vēlam vakaram. Savukārt, ja mazāk darba, tad var būt arī puse dienas brīva. Nozare prasa zināmu elastīgumu. Ja esi frīlanceris un sākumā sapņo, ka būs iespējams trīs stundas dienā strādāt un pārejās atpūsties, tad realitātē tas nav tik vienkārši, jo nākas būt gan dizaineram, gan projektu vadītājam, gan, iespējams, vēl kādas profesijas pārstāvim vienlaicīgi. Beigās pienākumu var gadīties vairāk nekā brīvā laika.

Noteikti jāiekrāj pamatīga pieredzes bagāža algotā darbā, lai veiksmīgi startētu kā frīlanceris kādā dzīves posmā. Ieteiktu jauniešiem iziet praksi kādā reklāmas / dizaina / digitālajā aģentūrā, lai saprastu, kā procesi strādā.

Vai aģentūras labprāt piedāvā šādas prakses iespējas?

Iespējas jau ir! Paši pērn “EnterCreative” ņēmām četrus praktikantus, no kuriem vienu pieņēmām pastāvīgā darbā. Meitenei ir liels radošais potenciāls un viņa ir ļoti ieinteresēta augt kopā ar mums. Šajā nozarē vajadzētu būt tādiem cilvēkiem - ir jābūt vēlmei “rakt”.

Patīk izaicinājumi?

Man patīk teikt “jā” tādiem darbiem, kurus vēl pat nezinu, kā realizēt. Tādos gadījumos tiešām iemācies kaut ko jaunu un attīsti sevi. Ir liels gandarījums par sevi, kad sākumā pat nezini kā sasniegt mērķi, bet atrodi risinājumu. Protams, tam visam mēdz nāk līdzi arī diezgan liels stress. Ar vāju nervu sistēmu šajā nozarē varētu būt pagrūti (smejas).

Kādām vēl rakstura un personības īpašībām jāpiemīt?

Ir jābūt zinātkāram, lai nepārtraukti interesētos, mācītos un piedalītos. Ir jābūt ar augstu atbildību, jo termiņi ir jāievēro un, ja viens cilvēks no komandas tos neievēro, tad cieš visa komanda. Ir jābūt komandas spēlētājam. Jābūt paškritiskam, jāpaskatās uz savu darbu no malas un jāsalīdzina kaut kādā mērā ar citu veikumu, lai saprastu, kur esi un ko spēj.

Jāmāk uztvert kritiku, jo nonākšana pie konkrēta dizaina nav viena cilvēka darbs, bieži vien procesa gaitas virzienu krasi ietekmē klientu un komandas redzējums. Mēdz gadīties, ka galvā iztēlojies konkrētu vīziju, bet uztaisi, un saproti… nē, tas nemaz nav skaisti un konkrētais dizains nestrādās, tad arī pats visu apšaubi un sāc no gala.

Tas ir process, kura laikā nonāc pie gala rezultāta – mēģinot un eksperimentējot. Jābūt gatavam, ka rezultāts ne vienmēr būs tāds, kā sākotnēji iztēlojies.

Kas jums rada gandarījumu darbā?

Labi paveikts darbs un arī kāds kompliments vienmēr ir patīkams. Esmu gandarīts, ja izdaru to, ko esmu iecerējis – kad sasniedzu rezultātus, kurus pats no sevis sagaidu. Ir gandarījums, kad iemācos kaut ko jaunu un spēju to īstenot / pielietot arī citos projektos. Tāpat priecājos arī, ja komandai veicas labi un projekti, kuros pats neesmu tieši iesaistīts, izdodas.

Vai šajā specialitātē ir konkurētspējīgs atalgojums, vai tas ļoti lielā mērā atkarīgs no katra profesionalitātes un vietas, kur strādā?

Atalgojums nozarē ir konkurētspējīgs un tas noteikti ir atkarīgs no profesionalitātes. Ja darbojies konkrētā nišā, kā manā gadījumā – grafiskajā dizainā, tad lielu lomu spēlē portfolio. Fotogrāfam tas būtu foto portfolio. Dizainā – jo ar lielākiem klientiem tu būsi strādājis un nopietnākus projektus paveicis, jo augstāk tevi vērtēs.

Kā jūs raksturotu konkurenci šajā nozarē?

Konkurence ir gan liela, gan nē, jo cilvēki, kuri sevi sauc par multimediju speciālistiem, ir diezgan daudz, bet ne visi būtu jāsauc par nozares profesionāļiem un ne visi ir tavi tiešie konkurenti, kas dara to pašu, ko tu. Konkurence ir atkarīga no konkrētās nišas un profesionalitātes līmeņa, tā kā vēlētos teikt, ka tās apmēri ir visai atšķirīgi.

Kādiem cilvēkiem, ar kādiem talantiem vai rakstura iezīmēm, interesēm jūs ieteiktu multimediju dizaina speciālista profesiju?

Tiem, kas jūt sevī radošumu un vēlmi izpausties audiovizuāli. Izmēģinot dažādus novirzienus, jau noteikti katrs pats sapratīs, vai ir tā īstā nozare vai nē. 

Vai bez Ēnu dienām jauniešiem ir vēl kādas iespējas iepazīt šo profesiju?

Jā, jaunieši noteikti var pieteikties praksē kādā ar nozari saistītā uzņēmumā. Ir arī vērts paklausīties tematiskus podkāstus kā piemēram “Creative pep talk” https://www.creativepeptalk.com/episodes, skatīties dokumentālus raidījumus, piemēram, “Abstract: the art of design” https://www.imdb.com/title/tt6333098/, tādējādi iepazīstot nozari caur pieredzes stāstiem. Internets paver plašas iespējas, tomēr ieteiktu arī pašķirstīt, piemēram, izdevniecības “TASCHEN” https://www.taschen.com/ grāmatas par dizainu un mākslu, kuras bieži vien atrodamas vietējo grāmatnīcu plauktos.

 

Foto no Toma Širina personīgā arhīva.

Publicēts 2021. gada 25. augustā