Cik ilgi strādājat lidostā “Rīga” un kāda ir pieredze lidlauka dispečera amatā?

Lidostā strādāju 12 gadus. Sākotnēji piecus gadus nostrādāju par aviācijas drošības inspektoru, vēlāk trīs gadus biju pasažieru apkalpošanas aģente. Jau strādājot šajā pozīcijā, bija vēlme kļūt par lidlauka dispečeru, bet, tā kā pa vidu starp abām amata pozīcijām uz neilgu laiku biju aizgājusi no darba lidostā, mans darba stāžs atsākās no jauna, tādējādi uzreiz nevarēju pretendēt uz dispečera amatu, jo tajā ir jābūt operatīvā darba pieredzei. Kad parādījās brīva dispečera vakance, pieteicos tam un mani pieņēma. Dispečeru vidū ir ļoti zema darbinieku mainība, ir cilvēki, kas šajā pozīcijā strādā jau pārdesmit gadus. Patlaban mana pieredze dispečera amatā ir trīs gadi.

Kādi darbi ikdienā ir jāveic?

Galvenokārt dispečers ikdienā plāno gaisa kuģu stāvvietas. Atkarībā no tām plāno arī iekāpšanas sektorus, bagāžas lentes, kur pasažieri saņem bagāžu, reģistrācijas galdiņus. Dispečers pārbauda arī nākamās dienas lidojumu plānus, ņemot vērā aviokompāniju iesūtītos datus par plānotajiem reisiem. Lidostā ir divi biznesa aviācijas termināļi, kuri arī iesūta savus reisu pieteikumus, un dispečers ievada tos lidostas datu bāzē, tādā veidā publicējot tos, lai attiecīgās struktūrvienības redz esošās un nākamās dienas plānu. Ņemot vērā šo plānu arī citas struktūrvienības plāno savus operatīvos resursus.

Diena aizrit mierīgās rutīnas darbībās vai ir arī dinamika un spriedze, kad jāreaģē neplānotās situācijās?

Gan, gan. Ir zināmi dienas pienākumi, bet lidostā paredzēt visu dienu praktiski nav iespējams. Pa dienu strādā divi dispečeri. Viens strādā ar esošo dienu, analizē, kas tajā brīdī notiek, pārbauda ienākošo informāciju, lasa ziņojumus par ielidojošajiem un izlidojošajiem reisiem, pārliecinās, ka dati, kas ir saņemti vienā sistēmā, tiek ielasīti mūsu datu bāzē. Tad dispečers, izmantojot rāciju, paziņo citiem, ka, piemēram, reiss ir atlidojis, lai virszemes pakalpojumu sniedzēji varētu veikt vēl pēdējās pārbaudes drošai gaisa kuģa sagaidīšanai stāvvietā un uzsākt reisa apkalpošanu. Lidojumu plānus saņemam sistēmā “PUMA”, pārliecināmies, vai informācija lidojumu plānā un datubāzē sakrīt. Dažreiz, piemēram, privāto lidojumu sniedzēji var izdomāt, ka lidos nevis uz Amsterdamu, kā bija sākotnēji plānots, bet uz Maljorku. Ja lidojumu plānā ir izmaiņas, veicam korekcijas lidostas datu bāzē. Otrs dispečers pamatā veic resursu plānošanu nākamajai dienai, sagatavo tās plānu, un, ja būs nepieciešams, veiks korekcijas arī tekošajai dienai. Salīdzinām arī prognozes par nākamo dienu ar Latvijas gaisa satiksmi, salīdzinām savus sarakstus, ja nepieciešams, ieviešam korekcijas.

Ar ko sākas tipiska dispečera darba diena, ar ko beidzas? Tas, lielākoties, ir darbs pie datora, sistēmām?

Dispečeri strādā 24/7, nebūs tāds brīdis, kad lidostā nebūs neviena lidostas dispečera.

Atnākot uz darbu, dispečers pieņem maiņu no iepriekšējā darbinieka. Tiek apskatīti dienas uzdevumi, kuri jāpaveic līdz noteiktam laikam, piemēram, stāvvietu plānošana nākamajai dienai. Ir arī neparedzētās situācijas. Ja gaisa kuģim ir tehniskas problēmas un viens tiek nomainīts pret citu, mūsu plāns uzreiz mainās, jo mainās stāvvietas numurs, kā rezultātā mums ir jāpārplāno resursi. Ja pēc izmaiņām gaisa kuģis neatrodas pie termināļa vai tas atrodas pie cita gaisa tilta, jāpārplāno iekāpšanas sektors, ja līdz reisa izlidošanai ir maz laika, atstājam sākotnēji plānoto, un informējam apkalpošanā iesaistītos. Ja gaisa kuģis ir attālinātajā stāvvietā, tad jāpiesaista autobuss. Dispečers ir kā informācijas apkopotājs un tālāk nodevējs visiem pārējiem.

Ja lidostā vai lidlaukā notiks kaut kas neierasts, dispečers būs pirmais, kas par to uzzinās, jo dispečers ir tas, kurš vieno visas struktūrvienības, viņš apkopo saņemto informāciju no vieniem un nodod to tālāk citiem.

Un bieži notiek kaut kas neierasts?

Ir dienas, kad nav nekā neierasta, ir dienas, kad izmaiņu ir vairāk. Ziemā ierasts saņemt informāciju no virszemes apkalpošanas personāla ar lūgumu novērst slīdamību gaisa kuģu stāvvietās. Mēs saņemam šo informāciju, ziņojam tālāk darbiniekiem, kuri šo problēmu novērsīs.

Cik intensīvs ir šis darbs? Informācija ienāk nepārtraukti un tā jānodod, vai ir kādas pauzes, piemēram, starp reisiem?

Covid-19 laikā pauzes ir nedaudz lielākas, bet 2019. gadā paužu praktiski nebija. Varbūt nakts stundās kādu stundu vai divas reisi neielidoja un neizlidoja, bet faktiski tas ir nepārtraukts darbs. Informācija ir visdažādākā. Dispečeram ir jāapstrādā ienākošā un izejošā informācija par reisiem no aviokompānijām, jāievada lidojumu pieteikumi, gaisa kuģu izmaiņu gadījumā, jāpārplāno jau saplānotie resursi. Ziemā vēl jākoordinē pretapledošanas apstrāde. Gaisa kuģa kapteinis to piesaka mūsu dispečeram, kurš tālāk nodod informāciju atbildīgajam servisa sniedzējam. Dispečers nosaka, kur pretapledošanas apstrāde tiks veikta – uz perona vai attālinātajā laukumā. Atkarībā no kursa, jānozīmē ziemeļu vai dienvidu pretapledošanas apstrādes laukums. Kursu nosaka pēc vēja virziena, un šo informāciju saņemam no Latvijas Gaisa satiksmes. Vēl ir jāinformē perona inspektori, kuri veic pretapledošanas apstrādes uzraudzību. Informācija jānodod arī Latvijas Gaisa satiksmes zemes dispečeram, kurš atbild par gaisa kuģu kustību līdz brīdim, kad tas ir gatavs izlidot.

Jums jāveic arī statistikas uzskaite par lidojumu aizkavēšanos lidostas dienestu vainas dēļ. Tā ir regulāra parādība vai izņēmums?

Regulāri tas nenotiek. Mēs cenšamies plānot resursus tā, lai nebūtu situācijas, kad, vienam gaisa kuģim startējot, tiktu aizkavēts cits. Bet ir dažādi ietekmējošie faktori. Plāns tiek veidots, paļaujoties uz to, ka visas lidmašīnas izlido laikā, handikaps starp reisiem blakus stāvvietās ir 5 minūtes, ja iespējams, tad vairāk. Bet bieži vien kāds grib izlidot ātrāk, citam gadās aizķeršanās, un tad ir iespējama pārklāšanās. Tad, kurš pirmais piesakās, pirmais brauc un mēdz aizkavēt otru. To, kurš aizkavēsies un kurš izdomās izlidot ātrāk, nevar paredzēt. Gadās arī tehniskas problēmas ar informācijas sistēmām iekāpšanas sektoros, kas var izraisīt reisa aizkavēšanos.

Cik lielas šādas nobīdes ir pieļaujamas un kādas ir dispečeru manevru iespējas?

Šā brīža situācijā, kad reisu skaits ir samazinājies, ir iespējams uztaisīt plānu tā, lai gaisa kuģi ar līdzīgiem izlidošanas laikiem neatrastos blakus stāvvietās. Savukārt 2019. gadā sastrēguma laikos pusstundā vienlaicīgi izlidoja 20 – 25 gaisa kuģi. Tad to nevar paredzēt un novērst pilnībā pat ar visrūpīgāko plānošanu.

Ar kādu iepriekšējo sagatavotību var pieteikties šim darbam un kas ir jāapgūst, jāzina pirms to uzsākt?

Ir vēlama pieredze operatīvajā darbā lidostā vismaz vienu gadu, jo nepieciešams izprast operatīvo darbu un jāsaprot, kā viss mijiedarbojas.

Kādas apmācības bija pirms darba sākšanas?

Ir teorētiskās apmācības, kurās ir vairāk ievads par sistēmām un ziņojumiem, kurus dispečeram ikdienā jāprot lasīt. Vairāk zināšanas un prasmes rodas praksē, kurā strādā plecu pie pleca ar pieredzējušu dispečeri. Beidzot apmācību, jākārto tests.

Kādi ir darba laiki un grafiki?

Tas ir maiņu darbs. Dienas intensīvajā posmā ir divi dispečeri, viens strādā 16 stundas, otrs 12 stundas. Nakts dispečers arī strādā 12 stundas. Pārsvarā dispečeri strādā divas dienas maiņas – vienu garu un vienu īso, un cikla beigās – nakts maiņu. Pēc tam ir divas līdz četras brīvdienas. Ir iespējams mainīt maiņas ar kolēģiem vai laikus pieteikt brīvdienu.

Grafiks ir tāds, ka šo darbu var savienot, piemēram, ar mācībām, vai nogurums ir tik liels, ka neko vairāk negribas un nespēj?

Var. Mums ir kolēģis, kurš mācās reizi nedēļā, tad viņam tiek plānota brīvdiena. Var mācību dienu apvienot arī ar nakts maiņu.

Cik augstā līmenī jābūt valodu un datorprasmēm?

Jāpārzina latviešu, angļu un krievu valoda. Ir jāprot rīkoties ar Microsoft Word, Excel, Outlook, programmām, bet pārējās programmas un sistēmas apgūst uz vietas praksē – lidostas operatīvo datu bāzi, resursu plānošanas sistēmu, PUMA sistēmu, kurā jāprot nolasīt lidojumu plāns, SITATEX – kurā nolasām informāciju par gaisa kuģu kustībām, to ielādes informāciju, A-CDM sistēmu.

Kādām personības īpašībām jāpiemīt?

Šis darbs būs pa spēkam cilvēkiem ar augstu atbildību. Ir jābūt analītiskai domāšanai, jāprot pašam plānot savus darbus, jo, lai arī ir zināmi darba pienākumi, ir situācijas, kad jāatkāpjas no plānveida darbiem, jāizdara kas neplānots, bet tomēr jāpaspēj visu izdarīt maiņas ietvaros. Ir jābūt organizētam, elastīgam, precīzam, jāpiemīt iniciatīvai, paškontrolei un spējai strādāt komandā un spriedzes apstākļos.

Kādas dispečeram var būt izaugsmes iespējas? Jūs arī esat jau pārkvalificējusies par lidostas operatīvās datu bāzes koordinatori, kuram nepieciešamības gadījumā jāspēj arī aizvietot dispečeri. Kā notiek šī izaugsme?

Mans tagadējais amats ir izveidots jauns, to izveidoja saistībā ar jaunās datu bāzes izveidi 2019. gadā. Ja es aizietu prom, dispečers varētu kandidēt uz manu vietu. Datu bāzes koordinators lidostā ir viens, tāpēc var nākties sniegt padomus vai informāciju arī ārpus darba laika.

Jums šajā pozīcijā ir nepieciešamas padziļinātas IT prasmes?

Ieviešanas procesā nācās šīs tehnoloģijas apgūt vēl labāk. Mans uzdevums bija domāt par to, ko vajadzētu uzlabot, lai sistēma būtu ērtāka lietotājam. Tagad sistēma jau ir ieviesta un mana iesaiste šādā veidā ir mazāka, bet ir padziļinātāk jāpārzina sistēmu administratīvās funkcijas. No mūsu datu bāzes tiek ņemti dati informācijai uz monitoriem terminālī, kā arī lidostas mājaslapai un citām. Jāpārliecinās, ka informācija datu bāzē ir precīza. Mēdz būt, ka ielādes ziņojumā ir kļūda un tas netiek ielasīts mūsu datu bāzē. Mans uzdevums ir pārliecināties, vai tiešām katram reisam visa informācija ir ienākusi. Jārūpējas arī par sistēmas uzturēšanu un pilnveidošanu. Datu bāze ir ieviesta, bet joprojām cenšamies to pilnveidot, lai padarītu ikdienā lietotājiem draudzīgāku un efektīvāku. Atbildība ir liela.

Šajā pozīcijā vairs nav naktsmaiņas?

Jā, strādāju normālo darba laiku no pulksten 8 līdz 17, bet man ir saglabāta stundu likme, lai nepieciešamības gadījumā varētu aizstāt dispečeru.

Kas ir tas, kas darbā lidostā gan dispečera, gan lidlauka operatīvās datu bāzes koordinatora amatā jums patīk?

Lidostā pārsvarā strādā divu veidu cilvēki: tie, kuriem šī ir pagaidu darba vieta, parasti viņi stādā līdz 3 gadiem. Otri ir cilvēki, kurus lidosta ievelk.

Es sevi citā vietā nevaru iedomāties. Darba dinamika te ir ļoti atšķirīga no citām iespējamajām darba vietām. Neviens no iepriekšējiem amatiem lidostā, nav bijis tāds, kurš man nepatiktu. Visi darbi man šķituši interesanti.

Esmu lidostā no daudziem skatupunktiem redzējusi lidojumu nodrošināšanu. Kad aizgāju strādāt par dispečeri, man ļoti noderēja iepriekšējā pieredze, tā noder arī pašlaik. Ja esi bijis pasažieru apkalpošanas aģents un redzējis, kas notiek terminālī, ir zināšanas, kā labāk plānot resursus, lai mazinātu pūļu veidošanos pie iekāpšanas sektoriem, lai būtu komfortabli gan klientiem, gan kolēģiem, kuri nodrošina iekāpšanas procesu. Viena no lidostā “Rīga” populārākajām pasažieru lidmašīnām ir “Boeing 738”, kurā ietilpst 189 pasažieri, un, ja vienlaicīgi ir vairāki reisi ar lielu pasažieru skaitu, plānojam stāvvietas un iekāpšanas sektorus tā, lai pēc iespējas nošķirtu tos.

Tad jau ar šādu lielu pieredzi jūs ar laiku varētu augt vēl tālāk.

Lidostā izmaiņas notiek nepārtraukti, vienmēr var sevi pilnveidot. Pagaidām jūtos labi tur, kur esmu. Kā datu bāzes koordinators strādāju gadu un esmu ļoti apmierināta ar to, ko daru. Man patīk, ka mani uzdevumi ir skaidri, es pati plānoju savu darbu izpildi, izvērtējot prioritātes. Man patīk, ka es ar savu darbu varu kaut ko mainīt un uzlabot lidostas dzīvē.

Esat apmierināta arī ar atalgojumu gan koordinatora, gan dispečera amatā?

Jā, atalgojums ir konkurētspējīgs. Kā arī ik gadu tiek izstrādātas dažādas darbinieku motivēšanas programmas.