Mēs nereti baudām dažādus kultūras pasākumus, redzot māksliniekus uz skatuves, bet neredzam tos, kas pasākumu organizējuši. Kā jūs raksturotu kultūras menedžera darbu?

Jā, skatītāji redz gala produktu, kas ir uz skatuves vai citviet, bet nezina, kāds milzīgs darbs jāpaveic, cik daudz cilvēku jāiesaista, lai pasākumu sagatavotu baudāmā veidā ar skaņu, gaismām, dekorācijām un saturu utt. Pasākuma organizators ne brīdi nedrīkst zaudēt uzmanību,  jābūt gatavam arī plānam A, B un pat C. Projektu vadītājs jeb producents ir atbildīgā persona, no kura visi gaida, ko tālāk darīt.

Kas jūs aizvirzīja pa šo ceļu, kā rādās interese?

Skolas laikā man bija iekšēja vēlme kaut ko organizēt, bet daudz iespēju izpausties nebija. Tagad ir lielākas iespējas, bet, kad es nonācu kultūras un izklaides industrijā 90. gadu beigās, nebija tik lieli un tik profesionāli organizēti pasākumi.

Atbraucu no Liepājas uz Rīgu, iepazinos ar cilvēkiem, kas mani piesaistīja televīzijas raidījuma “Mēmais šovs” veidotāju komandai. Sāku darboties televīzijā, producēt raidījumus. Pārsvarā visu apguvām pašmācības ceļā. Darbs televīzijā un ar filmām ir ļoti interesants, bet smags, un, kad nolēmu kaut ko mainīt, atkal netīšām iepazinos ar pasākumu aģentūras īpašnieci, ar kuru sāku organizēt pasākumus. Tagad pasākumus organizēju vairāk nekā 15 gadus.

Studējāt kultūras menedžmentu vai ko tamlīdzīgu? 

Visu darbā nepieciešamo esmu apguvusi ilgos dara gados praksē. Man bijuši ļoti labi skolotāji, kuri ir studējuši Latvijas Kultūras koledžā. Manuprāt, šajā jomā kritiski ir tas, vai tev ir ķēriens vai nav. Daudzi šīs profesijas pārstāvji nav studējuši kultūras menedžmentu, bet, piemēram, ekonomiku un vadību, psiholoģiju. Taču dažādi dzīves līkloči viņus atveduši līdz pasākumu organizēšanai. Galvenais, lai ir iekšējs virzītājspēks, nemiers, interese, lai saproti procesu, piemēram, kā jāizveido skatuve, kādas mūsdienās izmanto tehnoloģijas un citas inovācijas. Es savas zināšanas papildinu dažādos kursos. Taču jaunieši var studēt, piemēram, Kultūras koledžā, Alberta koledžā, Ekonomikas un kultūras augstskolā. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā var iegūt arī maģistra grādu kultūras menedžmenta jomā. Studentiem māca to, ko daudzi apguvuši darba procesā. Zināšanas ir ļoti noderīgas praksē.

Jāprot daudzas lietas, kas ir no citām profesijām, piemēram, jāstrādā ar tekstiem, jāraksta scenāriji, jātaisa skatuves skices kopā ar gaismotājiem.

Ko dara kultūras menedžeris, kad nav pasākumu norises ierobežojumu? Kāda ir darba ikdiena?

Kultūras menedžments ir ļoti plaša joma. Tajā ietilpst koncerti, izrādes, gājieni, esmu organizējusi arī lielākus brīvdabas koncertus, esmu izveidojusi un organizējusi Kalnciema kvartāla tirdziņu. Ja jāorganizē, piemēram, korporatīvs pasākums, vispirms uzklausām klienta vēlmes, uzdevumus, cik būs cilvēku, kādā apģērbā, vai ēdīs, dzers, sēdēs pie galdiņiem, vai vajadzīgas izklaides, kāda veida, cikos sākt un beigt pasākumu utt. Tēmas izvēle ir radoši sarežģīts process, jo gribas kaut ko oriģinālu, ar kaut ko pārsteigt. Pēc sarunas ar klientu un pasākuma tēmas izvēles projekta vadītājs viens vai pārsvarā kopā ar radošo grupu izstrādā ideju, un tad jau pa gabaliņiem saliek kopā, kā pasākums varētu ritēt. Pēc tam var plānot detalizētāk -  kas un kā sagaida viesus, kādas būs dekorācijas. Tad gatavoju klientam piedāvājumu, kam seko grūtākais – pasākuma saplānošana. Jāapzvana visas norises vietas, kur varētu ietilpt plānotais cilvēku skaitu, jānoskaidro izmaksas, galdu, krēslu skaits, jāizplāno, kāds būs izvietojums, kur cilvēki sēdēs, kur notiks citas aktivitātes, jāsazinās ar dekoratoriem, kas zīmē skices, kā viss izskatīsies, kādā krāsā, kādas būs gaismas, cikos brauks uzņēmumi, kas apkalpos pasākumu. Tas nozīmē lielu menedžēšanas darbu un sazvanīšanos. Tā ir kā puzles likšana. Tad ar sagatavoto projektu eju pie klienta. Kad klients visu apstiprina, sākam realizēt ideju. Liels darbs vēl ir pašā pasākumā, kurā var nākties nepārtraukti strādāt 24 un vairāk stundas. Ne visās telpās var tikt ātrāk kā pulksten 6 pasākuma norises rītā. Visi skrien kā skudriņas pēc smalki izstrādātas shēmas, cikos, kam jāierodas, lai cits citam netraucē, lai viss tiktu veiksmīgi izdarīts. Ap pulksten 18 vai 19 ver durvis, notiek pasākums līdz trijiem naktī, un tad vēl viss jānovāc. Lielais viena, divu vai pat trīs mēnešu darbs summējas šajās 24 stundās. Gatavošanās ir ļoti nopietna, ir vairākkārt jāiet uz pasākuma vietu, arī kopā ar klientu, jāizrunā visas nianses līdz pat tam, kur atradīsies atkritumu novietne, cik darbinieki būs garderobē, lai nerastos sastrēgumi, kur ērtāk izvietot ēdienus un dzērienus, lai pēc tiem neveidotos rinda, vai taisīs ēdienkartes, vai ar bārmeņiem kopā tiek izstrādāti kādi īpaši kokteiļi. Process ir grūts, bet radošs un interesants.

Ir jādomā par tik daudzām lietām reizē! Tas nerada stresu, vai jau spējat ar savu pieredzi noorganizēt pasākumus bez stresa?

Stress ir vienmēr, man tas ir līdz brīdim, kad, piemēram, uzņēmuma vadītājs ir uz skatuves un saka runu - tad man iestājas atslābums. Veselīga stresa līmenim ir jābūt, bet ne tādam, kas nevajadzīgi satrauc citus.

Ja mierīgi pajautā, kur ir problēma, kāpēc un kas palīdzētu to atrisināt, tad viss arī atrisinās.

Reiz man nācās organizēt pasākumu, kurā video dīdžejs vēl īsi pirms pasākuma nevarēja saslēgt vadus, un pēc aģentūras vadītājas stingrākiem vārdiem viņš satraucās vēl vairāk, haotiski raustīja vadus un neko nespēja iesākt. Pienācu pie viņa un mierīgi teicu: “Vispirms nomierinies, padomā un pasaki, pēc cik ilga laika tu varētu būt gatavs?” Viņš atbildēja, ka pēc stundas. Saku: “Labi, bet mierīgi paskaties, varbūt sanāks ātrāk”. Un sanāca! Pēc pāris gadiem viņš atcerējās un pateica, ka šādi esmu iedvesusi tādu mieru, ka uzreiz vadi paši saslēdzās un viss atrisinājās. Tā man bija ļoti laba mācība, ka visu labāk atrisināt mierīgā atmosfērā.

Kā ģenerējat idejas?

Dažādi. Korporatīvo pasākumu, uzņēmumu Ziemassvētku baļļu pamats, lielākoties, ir līdzīgs: ierašanās, uzrunas, citiem – apbalvošana, ēšana un dejas. Šo skeletiņu katrreiz ietērpjam kādā tēmā, padarām to interesantu. Citreiz klients pats pasaka, kādu tēmu vēlas vai atsūta informāciju, kas viņiem jau ir bijis, bet citreiz paši ražojam idejas. Tās var iniciēt kāda redzēta filma, kas arī lielā mērā ietekmē klientu izvēles. Piemēram, gadā, kad iznāca filma “Lielais Getsbijs” gandrīz visi gribēja šikus pasākumus Lielā Getsbija stilā. Savukārt Olimpisko spēļu gadā vasarā gandrīz visiem ir Olimpisko spēļu tematika. Ja, piemēram, uzņēmumam ir 15 vai 16 gadi, tēma var būt “Saldie 16”, kad pieauguši piedalās tīņu ballītē, ļaujot atcerēties bērnību. Idejas rodas arī no teātra izrādēm, sociālajiem tīkliem, dažādām interneta vietnēm. Kad radošā komanda sanāk kopā, darbinieki izsaka savas idejas, kuras vērtējam un attīstām.

Kā atslābināties?

Kad esi atpūties, izvēdinājis galvu un aizmirsis lieko, tad ir vieta jaunām idejām. Bet jāatzīst, ka bieži esam nepārtraukta skrējiena ritenī, kurā ātri nogurst. Mums īsti nav brīvdienu, tās lielākoties ir pirmdienas, jo pasākumi pārsvarā ir nedēļas nogalē, dažkārt cits pēc cita, īpaši, kad ir sezona un kad daudzi uzņēmumi svin svētkus. Kad neesi atpūties, ir grūti radīt, bet, kad esi atpūties, idejas rodas pašas.

Pandēmijas laikā ir sanācis atpūsties un ir radītas jaunas idejas nākotnei?

Citi manas jomas kolēģi neko nav darījuši kopš 2020. gada rudens, kad pasākumus aizliedza. Man palaimējās, ka klients pasūtīja nelielus pakalpojumus līdz decembrim. Bet šogad tiešām ļoti labi beidzot atpūtos, skatījos daudz filmas, lasīju grāmatas, staigāju, izbaudīju ziemu. Pavasarī ir nelieli pasūtījumi, palīdzu organizēt atļauto ielu tirdzniecību, dažiem klientiem palīdzu noformēt darbiniekiem dāvanas. Nākotnei “neceļu gaisa pilis”, kad atļaus atkal rīkot pasākumus, tad arī domāšu, lai nav vilšanās.

Kad ir kultūras menedžeru karstie darba periodi?

Mūsu aktīvais posms ir no novembra līdz martam, dažreiz arī marts, un tad atkal maijā visi gatavojas vasaras sporta spēlēm, pasākumiem brīvā dabā, arī kāzām. Septembrī un oktobrī var atvilkt elpu.

Jūsu uzņēmums organizē ļoti dažāda veida pasākumus – korporatīvos saliedēšanas pasākumus, sporta spēles, dzimšanas dienas, kāzas, tirdziņus, koncertus, šovus, ielu svētkus, dažādus tematiskos pasākumus...  Nav grūti tik plašā spektrā darboties?

Man ļoti patīk izaicinājumi. Lai gan, kad tuvojas kārtējais lielais pasākumus, uz brīdi pati sev prasu, kāpēc man tam vajadzēja piekrist. Bet katram radošam cilvēkam vajag kādu iedvesmas avotu. Un ir labi, kad ir kaut kas jauns, ārpus ikdienas rutīnas un tradicionālajām Ziemassvētku ballēm un sporta spēlēm. Arī darbiniekiem tas ir interesanti.

Pasākumu organizējot, tiek iesaistīti daudz cilvēki, bet cik liels pastāvīgais kolektīvs, ar kuru kopā strādājat uzņēmumā?

Šobrīd, kad pandēmijas laikā pasākumi nenotiek, esmu palikusi viena, bet pirms tam bijām trīs līdz četri cilvēki. Ir aģentūras, kur ir vairāk darbinieku. Es savu aģentūru nodibināju apmēram pirms sešiem gadiem, un samērā jaunam, nelielam uzņēmumam četri darbinieki ir daudz.

Kāda ir izplatītākā nodarbinātības forma šajā jomā? Vairāk ir pašnodarbinātie, savu firmu dalībnieki vai algoti darbinieki kādos uzņēmumos un iestādēs?

Pirms pandēmijas bija ļoti daudz pasākumu aģentūras, kurām bija vajadzīgi darbinieki, kuri algoja darbiniekus atsevišķiem pasākumiem, izrakstot saimnieciskās darbības rēķinus. Ir daudzi pasākumu organizatori, kas darbojas kā brīvie darbinieki, bet viņiem bija savi mikrouzņēmumi, nereti pat bez  īrētām telpām, kas ne vienmēr ir vajadzīgas. Bet pēdējā laikā bija parādījušās tendences lieliem uzņēmumiem algot pastāvīgi vai uz nepilnu slodzi darbiniekus, kuri organizē gan uzņēmuma ikgadējos tradicionālos pasākumus, piemēram, Ziemassvētku svinības, Lieldienas, sporta spēles, jubilejas, gan konferences, tiešsaistes un citus pasākumus.

Strādājat no projekta uz projektu un attiecīgi arī ienākumi var būt svārstīgi, vai tie ir tik pietiekami, ka var nodrošināt stabilu ienākumu līmeni arī ne tikai aktīvajā periodā?

Ja esi labs producents, projektu vadītājs, organizators, tad pieprasījums var būt liels, ar tevi grib strādāt, bet tā var viegli izdegt. Es arī vairākkārt esmu izdegusi, kad vairs nav spēka un degsmes kaut ko darīt, un to nespēj atgūt pat pēc brīvdienu ceļojuma. Rezultātā esmu mainījusi nodarbes, esmu vadījusi kafejnīcu, veidojusi savu veikalu. Bet pirms sešiem gadiem atgriezos pasākumu organizēšanā un no jauna meklēju klientus.

Sākumposms ir grūts, jo ir jāuzkrāj nauda, jāiegulda laiks un līdzekļi, piemēram, mājaslapas izstrādē, sociālo kontu uzturēšanā, prezentācijas materiālu izveidē.

Pēc tam ir vieglāk un līdzekļi pamazām uzkrājas. Ja esi sevi labi pierādījis, klienti labprāt ar tevi strādā atkārtoti, jo zina, ka tev var uzticēties, sapratīs tevi no pusvārda. Protams, ir jāpiedalās konkursos, un tajos var arī zaudēt, ko mēs smagi pārdzīvojam, jo piedāvājuma sagatavošanā ieguldīts liels darbs.

Cik liela šajā jomā ir konkurence?

Ļoti liela! Es piedzīvoju arī iepriekšējo 2009. un 2010. gada krīzi, kad īsi pirms tās bija parādījušās neskaitāmas aģentūras, to veidotājiem domājot, ka organizēt pasākumus ir vienkārši, līdzīgi kā noorganizēt mājas ballīti. Bet profesionāli noorganizēt pasākumu nav tik vienkārši. Nemākulīgi pasākumu organizētāji sabojāja tirgu ne tikai ar dempinga cenām (mākslīgi samazinātām cenām, kas neatspoguļo pasākuma organizēšanas patiesās izmaksas), bet arī ar apšaubāmu kvalitāti. Cenas viņi varēja piedāvāt zemas, jo bija gatavi paši visu darīt vai sarunāt draugus, paziņas, kas kaut ko pieprot, un uztaisīt pasākumu, piemēram, garāžā, bet tas nebija profesionāli. Pēc krīzes šie uzņēmumi beidza savu darbību.

Jums jāprot arī pārdot savs pakalpojums, jāsaprot pasākuma budžeta plānošana? Kādām finanšu zināšanām jābūt?

Jā. Ir jābūt pārliecinošām spējām pārdot savu produktu un pakalpojumu. Uz papīra var būt sarakstīts daudz, bet ir jāmāk to pārdot - kaut vai konfekti, iedvešot pārliecību, ka tā ir labākā pasaulē. Man ir liels uztraukums, kad jāprezentē piedāvājums.

Ir jāpārzina finanses, jāprot uztaisīt tāmes ar ļoti precīziem aprēķiniem, ietverot nodokļus, atalgojumu un citas izmaksas. Ir jāzina grāmatvedības pamati, jāsaprot, kādu līgumu ar kādu mākslinieku vai citu pakalpojumu sniedzēju slēgt, kā aprēķināt autoratlīdzības un citus maksājumus.

To var apgūt arī darba procesā, var iet uz kursiem.

Kas darbā sniedz Jums gandarījumu?

Vislielāko gandarījumu sniedz klienta pateiktais paldies un atziņa, ka bija ļoti labi.

Tik maz?

Jā. Tās pūles ir tā vērtas. Un tad  - nākamajā gadā klients atkal atgriežas pie manis.

Ar kādām īpašībām apveltīti cilvēki var sekmīgi darboties kultūras menedžmenta jomā?

Pirmkārt, to var darīt radoši cilvēki, tie, kam patīk plānot. Jāpiemīt lielai devai  pozitīvisma un atvērtībai. Nevajadzētu baidīties no komunikācijas ar cilvēkiem, ar kuriem jāsadarbojas. Jāmāk risināt problēmas, jābūt nosvērtam, nevajadzētu ātri aizsvilties. Lai arī darbs ir grūts, neesmu vīlusies nevienā brīdī. Jauniešiem, kas grasās darboties šajā profesijā, ir par to vairāk jāpainteresējas. Ja ir iespēja, es ieteiktu pastrādāt kādā aģentūrā kā brīvprātīgajam pasākumu organizēšanā, tā varētu iepazīt šīs profesijas aizkulises.