Tu esi labākais speciālists savā uzņēmumā. Kas pamudināja apgūt kokapstrādes lietas?

Pamudināja mamma, bet īstenībā darboties ar koku man patīk jau no bērnības: būvēt, griezt visādas stabulītes, labot ķeblīšus, gatavot koka puķupodus utt.

Vai mājās kāds jau nodarbojās ar kokapstrādi?

Nē. Vienīgā vieta, kur to darīju, bija laukos pie radiem. Tur bija tāds sētas šķūnītis, kur atradās visādi instrumenti, vecas ēveles. Arī šis apstāklis veicināja manu izvēli.

Kur Tu mācījies?

Tā kā mani interesēja zīmēšana un viss mākslinieciskais, pēc pamatskolas izturēju konkursu (četri cilvēki uz vienu vietu) un iestājos Rīgas Amatniecības vidusskolā.

Un kā sākās darba gaitas?

Skolas pēdējo kursu laikā es jau sāku strādāt antīko mēbeļu restaurācijā nelielā privātā firmā, kur strādāja divi vadītāji un kādi pieci seši darbinieki. Tur strādāt bija ļoti interesanti. Kad restaurācijā jau viss bija apgūts, gribēju pamēģināt kaut ko citu, pilnveidoties citā jomā. Mans kursabiedrs piedāvāja darbu citā firmā par kokgriezēju. Vēlējos iegūt papildu iemaņas un lielāku pieredzi kokgriešanā, arī atalgojums tur bija labāks. Pēc diviem gadiem man pavērās iespēja strādāt citā Rīgas kokgriezēju darbnīcā, kur bija jāveic gan kokgriešanas, gan citi galdniecības darbi: jāizgatavo durvis, trepes u.c. Tie bija kompleksi pasūtījumi. Pēc kāda laika mēs kopā ar kursabiedru izveidojām savu firmu, vienu gadu nostrādājām kopā. Bet sapratu, ka individuālais galdnieka darbs prasa papildu laiku uzņēmējdarbības jautājumu kārtošanai, līdz ar to maz laika atliek ģimenei. Mans draugs izvēlējās uzņēmējdarbību, un tagad jau vada lielu firmu, bet es nolēmu strādāt par galdnieku lielā uzņēmumā.

Vai ir kāda atšķirība, ja galdnieks strādā individuāli vai kādā uzņēmumā?

Esmu strādājis individuālu darbu četrus gadus. Tas atšķiras no darba uzņēmumā ar to, ka tiek iziets pilns cikls, visu dari pats. Pašam ir jātiekas ar klientiem, jāizzina viņu vēlmes, jāsaskaņo visas pasūtījumu detaļas un izmaksas, pašam jāsagādā materiāli (koksne, lakas, krāsas utt.), jāsagatavo skices, jāveic aprēķini un tad vēl jāizgatavo pats izstrādājums. Sanāk ļoti gara darba diena, jo dienas lielākā daļa paiet, kārtojot organizatoriskus jautājumus. Pa dienu meklē materiālus, vakarā braukā un tiecies ar klientiem, bet pašam darbam tiek veltītas dažas stundas. Toties uzņēmumā cehā tu nostrādā savas astoņas stundas un pēc tam mierīgi vari doties mājās atpūsties.

Tātad Tu izvēlējies strādāt uzņēmumā. Kāda ir šī pieredze?

Jau piecus gadus strādāju SIA „Stila mēbeles”, kur gatavo ekskluzīvas mēbeles. Tagad varu teikt, ka visu skolā apgūto zināšanu un iepriekšējās pieredzes rezultātā beidzot esmu kļuvis par stila mēbeļu galdnieku, kas ir augstākā galdnieka kvalifikācija un kas sevī ietver visu mēbeles izgatavošanas procesu – varu no nulles līdz beigām no koka izgatavot jebko.

Kāda ir priekšrocība tam, ka ir pabeigta skola un iegūts diploms profesijā?

Kad pabeidzu Rīgas Amatniecības vidusskolu, domāju, ka nu esmu vislabākais galdnieks vai visā Latvijā. Strādājot sapratu, ka patiesībā zinu maz, jo ļoti liela nozīme ir pieredzei, praktisko iemaņu iegūšanai. Piemēram, viens mans kolēģis strādā šajā uzņēmumā tikpat ilgi, cik es. Viņš šo amatu nav mācījies skolā, bet gan apguvis praksē. Un viņš arī ir ļoti labs speciālists. Tiesa, viņam gan nav to zināšanu kokgriešanā, restaurācijā, dizainā, mākslas stilos utt., ko skolā ieguvu es un kas mani padara par augstas klases speciālistu.

Vai ir nepieciešams kaut ko mācīties klāt?

Ir nepieciešams apgūt jaunās tehnoloģijas, kas ienāk nozarē, jaunos datorizētos aparātus. Kaut gan tas vairāk nepieciešams, piemēram, programmētājiem.

Kāda ir galdnieka darba specifika?

Katram kokam ir sava specifika, smarža, blīvums. Ir jāzina koka būtība: kurš der kalpošanai telpās, kurš – ārā utt.

Tas ir fizisks darbs ar dzīvu koku, un tam nepieciešama mākslinieciska pieeja.

Kas Tev galdnieka darbā sagādā vislielāko gandarījumu?

Tas, ja, gatavojot sarežģītu pasūtījumu, tev šī lieta ir sanākusi tieši tā, kā to gribēji, kā biji iedomājies. Ir kaut kādas sarežģītās lietas, kuras var taisīt diezgan dažādi, katrs galdnieks to izdarīs citādāk. Bet, ja tev tas ir labi sanācis, tad ir liels gandarījums.

Vai ir bijuši kādi izaicinājumi šajā darbā?

Gandrīz katrā pasūtījumā ir zināms izaicinājums, jo man uztic tos sarežģītākos un atbildīgākos darbus. Piemēram, SIA „Arēna Rīga” bija jātaisa privātā loža, viss iekšējais interjers – gan iebūvēta virtuve, gan bāra letes. Bija jāstrādā ar ekskluzīvu materiālu, bija sarežģīts zīmējums. Tas bija ļoti apjomīgs un skaists pasūtījums, kurš sanāca ļoti labi.

Kādam ir jābūt klientam, lai veidotos laba sadarbība?

Katrs klients ir citādāks. Protams, gribētos, lai klients tevi uzklausa un ņem vērā tavus ieteikumus. Ja, piemēram, klients uzstāj, ka kaut kas ir jāuztaisa tā, kā viņš to ir iedomājies, mēs ienesam savas nianses, paskaidrojam, ka tā uztaisīt var, bet tad tā lieta ilgi nekalpos, pēc gada būs atkal jāpārtaisa vai jālabo, un rezultātā būs tā, kā mēs jau ieteicām. Gadās klienti, kas neklausās, tad izaicinājums ir viņus pārliecināt.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Mani tiešie pienākumi ir saņemt konkrētu darba uzdevumu – rasējumu vai zīmējumu, kurā ir arī pateikts, no kādiem materiāliem pasūtījums jāizgatavo. Tad jāsaņem arī detaļas un no tām jāizgatavo pasūtītā mēbele. Tā kā mēbeles izgatavošana ir komplekss process, lielā uzņēmumā notiek darbu dalīšana. Un ir svarīgi, kādā posmā tu mēbeli saņem, lai turpinātu tās izgatavošanu. Ir posmi, kur tiek izmantots mazkvalificēts darbs, piemēram, malu aplīmēšana u.c. Arī es varētu veikt darbus vienkāršākajos posmos.Bet, tā kā esmu augsti kvalificēts galdnieks, mani parasti piesaista pie sarežģītākajiem darbiem.

Saņemu gatavas detaļas ar virsmēriem, nofinierētas, sagatavotas. Man ir jāveic precīza piezāģēšana, lai iegūtu precīzus izmērus. Man jau ir precīzās detaļas, ir jāizveido visi savienojumi, tiek iestrādāta furnitūra, tad tas viss jāsaliek kopā, jāsavieno, jānoslīpē. Starp citu, slīpēšana ir ļoti atbildīgs darbs, jo bieži vien šajā posmā mēbeli var sabojāt, un tad jāsāk viss process no gala. Pēc tam jau mēbele tiek nodota apdares darbiem.

Kādas rakstura īpašības nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Ir nepieciešama pacietība, it sevišķi restaurācijā, kokgriešanā, prasme kontaktēties un sadarboties ar kolēģiem, rūpība, precizitāte. Pret lietu, kuru tu veido, ir jāizturas ar mīļumu un saudzību.

Ir jāmīl koks un tas, ko tu dari.

Kas ir grūts šajā darbā?

Grūtības var sagādāt tas, ja kaut kas neizdodas. Galdnieks atbild par materiālu, kas ir nodots viņa rīcībā. Piemēram, viens un tas pats koks dažādos griezumos var ļoti atšķirties, jo katram kokam ir savs raksts. Bieži ir grūti arī pārliecināt klientus par pareizo izvēli.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu izvēlēties galdnieka profesiju?

Tā ir ļoti laba un interesanta profesija, kur katrs galdnieks var atrast savu nišu, darīt to, kas vislabāk padodas. Ir jāpatīk strādāt ar koku. Iespēja atrast darbu ir ļoti liela. Labi speciālisti tiek novērtēti, un viņi vienmēr var atrast labu darbu.