Kā izvēlējies strādāt IT jomā un datorsistēmu testētāja profesijā?

Viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem skolā bija matemātika, kur bija nepieciešama analītiska domāšana un risinājuma meklēšana. Vidusskolā arī gāju programmēšanas kursos, un neliels priekšstats par IT jomu jau bija. Mani saistīja, ka IT nozare ļoti strauji attīstās, tāpēc arī izvēlējos studēt datorzinātnes, turklāt vēlējos darbu ar brīvu režīmu, lai varētu harmoniskāk savienot privāto dzīvi un darbu.

Sākotnēji man nebija apzinātas izvēles kļūt tieši par testētāju. Taču tas bija mans pirmais darbs šajā nozarē. Pēc tam es biju sistēmanalītiķe un IT projektu vadītāja, bet tad atkal atgriezos pie testēšanas. Šoreiz apzināti, jo jutu, ka testētājam ir visplašākās sevis attīstīšanas iespējas. Testēšana piedāvā ļoti daudz virzienu – ko testēt un kā testēt, un testētāja loma var būt ļoti dažāda atkarībā no uzņēmuma, biznesa specifikas un tehnoloģijas.

Kur mācījies un apguvi šo arodu?

Studēju datorzinātnes Latvijas Universitātē, kur ieguvu vispārējas zināšanas par dažādām IT nozarēm. Pēc bakalaura diploma iegūšanas jau varēju domāt, kāda specializācija mani interesē visvairāk. Kādu laiku pastrādāju, ieguvu praktisko pieredzi un tad iestājos datorzinātņu maģistrantūrā LU. Tobrīd jau biju pamēģinājusi testēšanu, sistēmas analīzi, projektu vadību, tāpēc arī izvēles priekšmetus izraudzījos tādus, lai iegūtu teorijas pamatus tieši šajos virzienos. Papildus pabeidzu kursus un dabūju sertifikātu testēšanā. Ļoti daudz mācījos tieši savā darbavietā, komunicējot ar programmētājiem un citiem speciālistiem, pieredzējušiem kolēģiem un strādājot pašai – meklējot risinājumus.

Vai arī tagad izglītošanās jāturpina?

Jā, noteikti. Kā jau jebkurā nozarē un specialitātē. Un es teiktu, ka IT jomā it īpaši, jo tā nemitīgi attīstās. Ja pirms 10 gadiem bija priekšstats, ka IT un arī testēšanas galvenais objekts ir dators, tad tagad tas tikpat labi var būt telefons, planšetdators, spēles konsole, kāda cita iekārta, kurā tiek izmantotas informācijas tehnoloģijas. Tam visam jāseko līdzi. Es jaunas zināšanas iegūstu no grāmatām, no interneta – forumiem, diskusiju klubiem, konferenču videoierakstiem, tiešsaistes kursiem. Ļoti daudz uzzinu no citiem – kolēģiem un cilvēkiem no Latvijas un ārzemēm, kuri aizraujas ar IT. Ir iespēja arī apmeklēt konferences un seminārus, runāt un diskutēt. Man ir tāda sava veida spēle pašai ar sevi – katru dienu uzzināt vai iemācīties kaut ko jaunu.

Kādi ir tavi galvenie darba pienākumi?

Mans klients jeb pasūtītājs ir mūsu uzņēmuma darbinieks, kuram ir ideja kādai jaunai programmai, ko vēlāk varētu piedāvāt un pārdot mūsu uzņēmuma klientiem. Var būt arī tā, ka programma tiek izstrādāta uzņēmuma iekšējām vajadzībām (piemēram, grāmatvedībai). Pasūtītājs izstāsta savu ideju. Pie tās realizēšanas strādās dažādu speciālistu komanda – analītiķis, programmētājs, produktu vadītājs, testētājs un citi. Testētājs ir iesaistīts procesā jau no paša sākuma. Man jāsaprot, ko vēlas pasūtītājs un kādā veidā to realizēs programmētājs. Ir jāpadomā arī par to, kā rīkosies programmas lietotājs. Man pārbaudei jeb testēšanai tiek dots vai nu viss produkts uzreiz, vai pa daļām. Man jāpārbauda, vai radītā programma ir tas, ko klients gribēja, vai tā atrisina klienta problēmu, vai pilda iecerētās funkcijas, vai produkts ir kvalitatīvs un to var ērti lietot. Testētājam jāsniedz pārskats par situāciju – kas jālabo, cik ilgu laiku tas prasīs, kādi resursi tam nepieciešami un kas notiks, ja kļūdas netiks labotas. Pasūtītājs vai projekta vadītājs pēc šī atzinuma pieņem lēmumu, ko darīt tālāk. Ja tiek atrasta kļūda, to apspriežu ar programmētāju un pasūtītāju, un tā tiek reģistrēta kļūdu sistēmā. Vēlāk, kad kļūda izlabota, ir atkal jāpārbauda, vai tagad programma darbojas korekti un vai labojums nav izraisījis jaunas kļūdas.

Kāda ir tava darba ikdiena?

Parasti strādāju pie vairākiem projektiem vienlaicīgi. Sadalu dienu pa daļām, lai varētu veltīt laiku katram projektam. Piedalos sapulcēs, kurās apspriežam projektu virzību, problēmas un tālākās darbības. Apmēram 40% darba laika sanāk veltīt dokumentācijai, analīzei, pierakstiem. Parējos 60% nodarbojos tieši ar programmas darbināšanu – testēšanu.

Testējot vispirms izdomāju un sarakstu testpiemērus jeb scenārijus, ko ar programmu darītu lietotājs. Tos visus izmēģinu, lai redzētu, kā programma strādā. Tad pārbaudu arī standarta kļūdas, kuras var pieļaut programmētājs. Visu testēšanas gaitu soli pa solim aprakstu, uzskaitot, ko un kā pārbaudu. Darbā izmantoju arī automatizētas testēšanas programmas, kas simulē darbības, kuras cilvēkam būtu grūti precīzi atkārtot neskaitāmas reizes vai tas prasītu pārāk daudz laika. Šādus automatizētus testus veido testētāji ar programmēšanas zināšanām.

Vai ir kāda atšķirība, ja testētājs strādā individuāli, nelielā IT nodaļā vai lielā IT uzņēmumā?

Strādājot nelielā uzņēmumā, testētājam ir plašāks uzdevumu klāsts un jānodrošina dažādu veidu testēšana – funkcionalitātes, slodzes, drošības, lietojamības. Viņam būs „plašāka bilde” par to, kā sistēma funkcionē. Lielā uzņēmumā, kad pie viena produkta var strādāt, piemēram, pieci testētāji, katram būs atvēlēta konkrēta funkcija. Tad katrs var „urbt” dziļumā, pievēršoties detaļām.

Ļoti pieaugot darba apjomam, uzņēmumi uz laiku piesaista testētājus vai nu no citām kompānijām, vai pašnodarbinātus speciālistus. Mūsu uzņēmumā, piemēram, bija 1–2 gadus ilga sadarbība ar testētāju komandu no Indijas. Ja ir specifisku valodu zināšanas, pašnodarbinātais testētājs var pārbaudīt programmatūras dažādu valodu versiju darbību.

Kā sadarbojies ar citiem uzņēmuma darbiniekiem?

Testētājs vienmēr darbojas komandā, pat ja strādā attālināti (no mājām, citas pilsētas vai citas valsts). Kopā ar citiem testētājiem izstrādājam kopīgu pieeju, kā mēs testējam, lai visiem būtu vienots skatījums un arī klients ar programmētājiem zinātu, pēc kādas shēmas notiek testēšana. Programmētājus informēju par programmas kļūdām. Pasūtītājam izstāstu situāciju un prognozējamo darbu apjomu. Reizēm arī eju pie pasūtītājiem, lai precizētu prasības. Komunikācija manā darbā ir viena no pamatlietām.

Kādas prasmes, īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Ideālā gadījumā testētājam vajadzētu orientēties tajā jomā, kurā viņš veiks testēšanu. Piemēram, ja tās ir bankas maksājumu kartes, tad ir jāsaprot, kas tas ir, ko ar tām dara un kā. Tāpat jāmāk darboties ar pašām IT tehnoloģijām. Ir testētāji, kuri balstās uz IT zināšanām, bet ir arī tādi, kuri labi pārzina produktu, kuru testē, un tehniskās lietas par programmatūru piemācās klāt darba procesā. Ja testētājs veic specifiskus uzdevumus – testē sistēmas veiktspēju, drošību, lietojamību, veic automatizāciju –, tad ir nepieciešamas arī padziļinātas zināšanas programmēšanā, datortīklos  u.tml.

Svarīga ir precizitāte, prasme iedziļināties. Var teikt, ka attiecība starp analītisko domāšanu un radošām spējām ir 50 pret 50. Daļu laika mēs darbinām iepriekš izstrādātus testpiemērus, bet daļu laika – „spēlējamies” ar programmu, lai radītu visādas neparedzamas situācijas. Šādi var nejauši atrast arī lielas kļūdas. Jāspēj paskatīties gan uz programmu kopumā, gan uz sīkām detaļām. Savā ziņā jābūt perfekcionistam, un jābūt drosmei izteikt savu viedokli.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Jāmāk pateikt kolēģim, ka ir pieļauta kļūda, tā, lai neaizvainotu. Būtībā testētājs ir nepatīkamu ziņu nesējs. Programmētājam – par to, ka ir kļūda, klientam – ka produkts vēl nav kvalitatīvs un pabeigts. Citās kompānijās testētājs uzņemas atbildību par visu projektu un tā kvalitāti. Jāpiemīt lielai pacietībai, lai aprakstītu sīkumus vai atkārtotu vienmuļus testpiemērus, tas var būt garlaicīgi. Tajā pašā laikā vienmēr ir iespēja padarīt savu darbu interesantāku, pieejot uzdevumam radoši. Jābūt gatavam arī saņemt kritiku par savu darbu. Ja kļūda ir atrasta pēc tam, kad testēšana jau ir pabeigta, tajā var vainot testētāju. Jāsaprot, ka tā ir normāla reakcija. Jārīkojas, lai tāda kļūda tiktu izlabota un vairs neatkārtotos.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Man gandarījumu sniedz pats darbs, nepārtraukta kustība, jaunas zināšanas, komunikācija ar pārējo komandu. Testētāja darbs ir vērtīgs – tu padari programmu labāku. Tiesa, jāpatur prātā, ka šis nav destruktīvs darbs, jo nemēdz būt programmu bez kļūdām. Ir ļoti liels gandarījums, kad produkts nonāk pie gala lietotāja, ir kvalitatīvs, klientam patīk, nes peļņu mūsu uzņēmumam. Dažkārt testētājs ir kā detektīvs – lai piereģistrētu kļūdu, jāsaprot, kā to atkārtot un no kurienes tā varēja rasties. Tas prasa laiku, toties tad, kad problēma ir atrasta, jūtu, ka ir paveikts kaut kas ļoti svarīgs.

Šis darbs arī dod iespēju iejusties dažādās lomās. Piemēram, es varu būt bankas klients, testējot bankas programmas, vai kādas spēles konsoles lietotājs, testējot datorspēles. Ir iespēja darboties tajā lauciņā, kas saista tieši tevi. Jo vairāk tevi interesē attiecīgā joma, jo kvalitatīvāk strādāsi un jo gandarītāks beigās būsi.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Ļoti dažādas. Var specializēties kādā testēšanas jomā. Piemēram, var nodarboties ar testēšanas automatizēšanu, izstrādājot programmas, kuras izmanto, lai testētu citas programmas. Var specializēties drošības testēšanā – pārbaudīt, vai sistēmu nevar uzlauzt vai ļaunprātīgi izmantot. Var testēt sistēmas slodzi – cik lietotāju to var vienlaicīgi lietot, cik ilgi bez pārtraukuma sistēma var strādāt. Var testēt aprīkojumu – serverus, videokameras, skaņas iekārtas u.tml.

Iespējams attīstīties arī vadības virzienā un kļūt par testētāju komandas koordinatoru vai testēšanas nodaļas vadītāju. Testētāji mēdz kļūt arī par programmētājiem vai programmu arhitektiem.

Ko tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Sākumā ieteiktu pamēģināt atrast kļūdu kādā programmā, kuru pats lieto. Un griezties ar atrasto problēmu pie programmas izstrādātāja – panākt, lai kļūdu izlabo.

Šī ir ļoti interesanta profesija, kas atver durvis uz dažādiem turpmākajiem “ceļojumiem”. Turklāt testētāju komandā vienmēr valda specifisks gars – ļoti draudzīgs un dzīvespriecīgs. Reizēm uzskata, ka testētājs nav nekas prestižs, ka tas ir tikai pirmais solis, lai kļūtu par kādu citu IT speciālistu. Jā, šī ir laba profesija, lai sāktu strādāt IT jomā, taču tā ir daudz dziļāka, nekā sakumā liekas – vienmēr būs sarežģīti un interesanti jautājumi, kurus risināt. Es pati, pēc citiem amatiem atgriežoties pie testēšanas, ieraudzīju tik daudz jauna un vēl nezināma! Šobrīd testētāji ir ļoti pieprasīti. Uzņēmumi ir gatavi maksāt lielas algas un apmācīt jauniešus bez iepriekšējas pieredzes. Darbs šajā jomā būs arī nākotnē, jo IT nemitīgi attīstās.