Intervija ar Zani Dūšeli,

SIA „Kempings Dūšeļi” viesmīlības pakalpojumu speciālisti

(intervijā piedalās arī uzņēmuma vadītājs Ģirts Dūšelis)

Ar ko nodarbojāties, pirms sākāt abi saimniekot un attīstīt „Dūšeļus”?

Zane: Esmu bijusi bārmene, viesmīle, kā arī 15 gadus nostrādāju ēdināšanas jomā – biju ēdināšanas nodaļas vadītāja viesnīcā. Bet pēc izglītības esmu juriste. Iepriekšējā darba pieredze man tagad ļoti noder, piemēram, iemaņas grāmatvedībā, atskaišu sagatavošanā, pieredze darbā ar klientiem. Ļoti noderīgi ir arī iepriekš iegūtie kontakti, jo mēdzu konsultēties ar bijušajiem kolēģiem par dažādiem neskaidriem jautājumiem.

Ģirts: Iepriekš strādāju auto detaļu tirdzniecības jomā. Pēc izglītības esmu autoatslēdznieks un lauksaimnieks.

Tātad iepriekš iegūtā izglītība un darba pieredze citās profesijās tagad lieti noder viesmīlības pakalpojuma speciālista darbā?

Zane: Visu esam mācījušies un apguvuši caur dzīves skolu. Kā jau teicu, daudzas vērtīgas prasmes un iemaņas iegūtas iepriekšējos darbos.

Profesionālajās izglītības iestādēs var iegūt viesmīlības pakalpojumu speciālista kvalifikāciju, un tas var būt labs starts, kā sākt iepazīt šo profesiju. Bet uzskatu, ka tikai caur reālu darba pieredzi var veidoties par labu speciālistu.

Cik ilgi saimniekojat „Dūšeļos”?

Ģirts: Zeme, kur šobrīd atrodas kempings, piederēja vectēvam kopš 1883. gada. Te ir Dūšeļu mājas, joprojām vēl ir Dūšeļu autobusa pietura, ezera līcis saucas Dūšeļu kakts. Pirms mēs paši sākām šo vietu kopt, šeit jau brauca makšķernieki. Kad šeit ieradāmies, ezers nebija saskatāms – viss krasts bija zālēs ieaudzis. Teritorija līdzinājās džungļiem.

Zane: Taču šeit sajutām dabas maģiju – tas arī deva spēku un pārliecību, ka šajā vietā ir jāpaliek saimniekot. „Dūšeļus” sākām attīstīt 2014. gadā, kad piedalījāmies Nodarbinātības valsts aģentūras projektā, kas bija domāts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Iegādājāmies pirmās sešas koka laivas. Sākotnēji kempings bija atvērts no jūnija līdz novembra beigām, laikā, kad ir makšķerēšanas un medību sezona. Ģirts izveidoja piknika terases, laipas, mobilo pirti, principā viņš ir būvnieks, santehniķis, elektriķis, amatnieks vienā personā. Viss apgūts pašmācības ceļā. Piesaistot Eiropas projektu naudu, esam iegādājušies divas brīvdienu mājas. Ceram, ka jau rudenī tajās varēsim uzņemt pirmos viesus. Mājiņās būs nodrošināta apkure, tāpēc viesus varēsim uzņemt visu gadu. Šobrīd kempingā piedāvājam laivu, SUP dēļu nomu, velo un distanču slēpju nomu. Izstrādājam velo maršrutus. Mūsu galvenā klientūra ir mednieki un makšķernieki, pie mums brauc atpūsties cilvēki, kas izbauda un novērtē atpūtu pie dabas, klusumā un mierā. Brauc ģimenes ar bērniem. Lai kempingā nebūtu nemitīga kņada un viens otram netraucētu, dažādi pasākumi pie mums ir iespējami līdz pulksten 23, taču bez mūzikas. Vēlamies, lai pie mums cilvēki patiesi izbaudītu šo Latvijas dabas skaistumu un atpūstos no ikdienas. Nākotnes plānos ietilpst palielināt brīvdienu māju skaitu, kā arī radīt trīs jaunas darba vietas, tāpat ir vēlme aktīvāk piesaistīt ārvalstu tūristus, piemēram, informāciju par kempingu ievietojot kādā no naktsmītņu un atpūtas vietu rezervācijas interneta vietnēm.

„Dūšeļos” rosāties divi vien?

Zane: Jā, šobrīd tā ir, visu darām paši – uzņemam un apkalpojam viesus, sakopjam teritoriju, kuras kopējā platība ir četri hektāri. Mēs šeit dzīvojam arī pastāvīgi kopā ar saviem bērniem.

Pienākumi ir sadalīti vai abi darāt visu, kas konkrētajā brīdī vajadzīgs?

Zane: Ģirta pārraudzībā ir visi tehniskie jautājumi – remontdarbi, būvniecības darbi, elektrība, kanalizācija un tamlīdzīgi. Es savukārt pārraugu mājaslapu, mūsu uzņēmuma sociālos kontus, manā pārziņā ir mārketings, lietvedība, dažādu formalitāšu un dokumentācijas uzturēšana kārtībā. Bet kopā uzņemamies rūpes par viesu sagaidīšanu, viņu labsajūtu un sakoptu teritoriju.

Ko nozīmē vadīt kempingu – viss jāpieskata 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā?

Zane: Gandrīz. Jo makšķernieki sāk ierasties jau ap pulksten 2 naktī. Viņi gan maksā pēc izbrauciena, citādi mums vispār nebūtu laika gulēt.

Brīvdienās, kad ir vislielākais viesu pieplūdums, kāds no mums ceļas jau ap pulksten 4 vai 5 no rīta.

Tad ap pulksten 8 ceļas otrs, ļaujot nedaudz pasnaust pirmajam. Arī vakaros darbi noslēdzas vēlu, tad arī vienojamies – viens mazgā laivas, otrs pieskata bērnus. Bērni jau citreiz taujā, kad mēs kopā kā ģimene varētu aizbraukt kādā ceļojumā, bet šobrīd mums nav kam uzticēt kempingu.

Jūs principā esat ne tikai viesmīlības pakalpojumu speciālisti, bet universālie kareivji.

Ģirts: Mūsu galvenā vēlme – lai klienti justos labi un komfortabli, un, lai to paveiktu, jāstrādā ir daudz.

Lūdzu, ieskicējiet savu raksturīgāko darba dienu

Ģirts: Es ceļos ap 4 no rīta, tad ir rīta apgaita, vai viss ir kārtībā – laivas tīras, visām ir airi un tamlīdzīgi. Ap pulksten 11 ir brokastu laiks, ja ir iespēja, pirms tam vēl nedaudz paguļu. Dienas vidū jāveic dažādi saimnieciskie darbi – jāpļauj zāle, jāremontē, jāpielabo, ja kaut kas ir saplīsis, nedarbojas. Turpinu labiekārtot brīvdienu mājas. Uz stundu visa ģimene atrodam laiku papusdienot. Pēcpusdienā sāk ierasties vakara klienti. Līdzko kāda laiva ir atgriezusies krastā, to iztīrām, jo mums ir svarīgi, lai viss allaž būtu sakopts un darba kārtībā – lai nav situācijas, kad klients atbrauc un viņam vēl jāgaida, kamēr apkopju laivu. Un neiztrūkstoša dienas sastāvdaļa – viesu uzņemšana, atbildēšana uz viņu jautājumiem, aprunāšanās.

Zane: Es ceļos nedaudz vēlāk un katru rītu sāku dienu ar peldi (līdz ziemas atnākšanai). Tad ir brokastis, pēc tam sākas ikdienas darbi, piemēram, pārbaudu visas rezervācijas, apskatu, vai visas pieteiktās atpūtas vietas ir tīras un kārtīgas. Papildus rūpēm par klientiem mums jāpieskata arī savi trīs bērni – trīs, četrus un desmit gadus vecās meitiņas. Vakarā, nenoliedzami, esam saguruši, jo dienas lielākā daļa pavadīta, kaut kur ejot un kaut ko darot.

Ļoti daudz komunicēju ar klientiem, lai uzzinātu viņu vēlmes, vajadzības. Ņemam vērā viņu atsauksmes, jo no tām mēs varam izdarīt secinājumus – kas mums vēl jāpilnveido, ko darām pareizi.

Kas no skolas laikā apgūstamā var noderēt, ja cilvēks apsver domu kļūt par viesmīlības pakalpojumu speciālistu?

Zane: Noteikti – valodas. Latviešu, krievu un angļu valoda ir obligāti jāprot. Bez tām viesmīlības sfērā nevar iztikt. Protams, ja zina vēl kādu svešvalodu, tas ir tikai bonuss. Noderīgas būs zināšanas lietvedībā, mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, lieti noder arī juridiskas zināšanas. Mūsdienās neiztikt bez datorprasmēm, sociālo tīklu pārvaldības prasmēm.

Kādas īpašības raksturo labu viesmīlības pakalpojumu speciālistu?

Zane: – Sabiedriskums, komunikabilitāte, pacietība, elastība, ir jābūt uz klientu orientētam, klientu atbalstošam, ar gribasspēku sasniegt sev izvirzītos mērķus, kā mūsu gadījumā – attīstīt kempingu. Piemēram, šobrīd aktīvi strādājam, lai izveidotu slēpošanas trases. Pat ja viens klients sākumā tās izmanto, mēs nevaram atstāt darbus pusdarītus. Ja ir nolemts taisīt trases, tās ir arī jāizveido. Jābūt arī vēlmei augt un attīstīties.

Kas šajā raibajā dienas skrējienā visvairāk jums pašiem silda sirdi?

Zane: Apmierināts, priecīgs klients. Un mēs ļoti cenšamies, lai šādu rezultātu sasniegtu, sākot jau ar viņu sagaidīšanu, kad caur komunikāciju redzam, kā viņi pamazām kļūst atvērtāki. Mums ir gandarījums, kad cilvēks dodas prom no kempinga laimīgs, atpūties. Mūs iepriecina arī saņemtās atsauksmes, kurās viņi norāda, ka pie mums ir atjaunojuši spēkus, atpūtušies no ikdienas. Tāds arī ir mūsu mērķis.

Kas ir lielākie izaicinājumi?

Zane: Nereti darba ir tik daudz, ka šķiet – spēka vairs nav, un tad ir jāspēj ikdienā atrast motivāciju turpināt. Ļoti labi, ka esam divatā, jo otrs ir kā atbalsta plecs. Tā mēs viens otru stiprinām. Runājot vēl par izaicinājumiem – tā kā mums attīstības plāni ir lieli, bet visa izpildei vajadzīgs finansējums, piesaistām Eiropas fondu naudu, taču projekti nozīmē striktus termiņus, daudz formalitātes, kas arī paņem daudz laika.

Ģirts: Es kā uzņēmuma vadītājs esmu uzņēmuma seja, nereti klienti brauc uz mūsu kempingu, jo zina, ka es šeit esmu. Es nevaru likt vilties.

Izaicinājums ir allaž būt formā. Ja klients vēlas ar tevi aprunāties jau pulksten 4 no rīta, tev ir jābūt možam, atsaucīgam, pat ja vēl nāk miegs.

Kādas iespējas viesmīlības pakalpojumu speciālistiem piedāvā darba tirgus?

Zane: Darba iespējas ir plašas, viņi var atrast darbu tūrisma uzņēmumos un tūristu mītnēs – viesnīcās, moteļos, viesu mājās, kempingos. Viņi var paši izveidot savu uzņēmumu. Latvijā ir tik daudz skaistu vietu, diemžēl daļa no tām ir pamestas, tostarp muižas, jo to īpašnieki, kas mantojuši vecāku, vecvecāku zemi, ēkas, ir devušies laimi meklēt, piemēram, Rīgā. Bet šīs nolaistās vietas var attīstīt par tūristu atpūtas vietām. Ārvalstu viesi, kas ir pie mums viesojušies, nebeidz slavēt mūsu Latvijas zaļo dabu un mieru visapkārt.

Vai Latvijā šajā sfērā var nopelnīt un vai ir pieprasījums pēc viesmīlības pakalpojumu speciālistiem?

Zane: Nopelnīt var, nemitīgi attīstoties. Neapstāties pie viena pakalpojuma, bet attīstīt dažādus pakalpojumus, atpūtas iespējas.

Tūrisms ir viena no tā jomām, kurai Latvijā ir potenciāls, tas palīdz popularizēt mūsu zemi. Tāpēc uzskatu, ka pieprasījums pēc speciālistiem būs arī turpmāk.

Publicēts 2019. gada 18. septembrī