Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā un apguvi šo profesiju?

Mana pirmā profesija ir fizioterapeits. Esmu beigusi Latvijas Sporta akadēmiju. Rehabilitācijā strādāju jau vairāk nekā divdesmit gadus. Visu šo laiku ar vairākiem pārtraukumiem esmu strādājusi Vaivaru centrā. Fizioterapeita darbs ir smags un prasa fizisku piepūli. Pamazām sāku domāt, ka gribu kaut ko mācīties klāt jau apgūtajam. Manā skatījumā uzturs un fiziskās aktivitātes ļoti labi viens otru papildina. Pabeidzu bakalaura un maģistra studijas. Pašlaik studēju doktorantūrā. Kā uztura speciāliste sāku strādāt rehabilitācijas centrā „Jaunķemeri”, tad atgriezos Vaivaros.

Šī profesija Latvijā ir ļoti jauna. Pagājušā gada septembrī svinējām desmit gadu jubileju. Mācības uzsāku otrajā gadā kopš izveidoja šo studiju programmu. Pirmajā izlaiduma kursā bija tikai pieci cilvēki. Nu jau ir izveidotas arī nepilna laika studijas. Pašlaik jauniešu interese par šo profesiju ir ļoti liela. Ir speciāli izveidota profesionālā bakalaura programma Rīgas Stradiņa universitātē, kur izglītību iegūst četros gados. Pirmajos divos gados mācās visu, kas saistīts ar cilvēka fizioloģiju un anatomiju. Nākamos divus gadus jāmācās specializācijas priekšmeti. Pirmie divi gadi ir diezgan grūti, jo jāmācās pamatīgi, pasniedzēji ir prasīgi. Jābūt pacietīgam, jo pirmajā gadā ir tikai ieskats pamatjautājumos par uzturu un klīniskā prakse, kur klātienē var jau iepazīties ar uztura speciālista darbu. Pēc pirmā mācību gada ir īsa prakse, kuras laikā iepazīstina ar darbu rehabilitācijas centrā. Pēc bakalaura studijām var turpināt mācības starpaugstskolu maģistra programmā “Uzturzinātne”. Ja ir vēlēšanās, var turpināt izglītību doktorantūrā.

Varētu teikt, ka, pabeidzot universitāti, tu tikai sāc mācīties, jo mainās izmeklējumu iespējas, pārtika, uztura paradumi un dzīvesveids. Tam visam jāseko līdzi un jāmācās jaunas pieejas. Svarīgi uzturēt kontaktus ar citiem uztura speciālistiem. Visu viens pats nevar zināt. Sarežģītākos jautājumos konsultējos ar kolēģiem. Esmu Latvijas diētas un uztura speciālistu asociācijas biedre. Bieži aicinām studentus palīdzēt asociācijas pasākumos kā brīvprātīgos. Tas dod iespēju iegūt pieredzi.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Uztura speciālists nav ārsts. Atšķirībā no viņiem mēs neuzstādām diagnozi.

Agrāk varēja izmācīties par ārstu-dietologu. Uztura speciālists pieder pie funkcionālajiem speciālistiem, esam ārstniecības personas, bet neesam tiesīgi izrakstīt receptes. Mēs varam ieteikt aiziet pie cita speciālista, lai pārbaudītu aizdomas par kādu saslimšanu, kas varētu būt sūdzību pamatā. Varam izstāstīt visu informāciju par uztura bagātinātājiem, ja nepieciešami papildus vitamīni un minerālvielas. Vēl atšķiramies no ārstiem ar to, ka mums ir vairāk laika pacientam. Konsultācijā (45 minūtes līdz stundai) stāstam visu, kas saistīts ar uzturu, kārtīgi iztaujājam un uzklausām pacientu par viņa ēšanas paradumiem. Stāstām, kā tie ietekmē veselību. Ņemam vērā, ko ārstējošais ārsts ir gribējis, lai mēs pārrunājam ar pacientu. Ļoti bieži cilvēks atnāk un stāsta savu dzīves stāstu, no kura mums ir jāizloba informācija par problēmām ar ēšanu. Ļoti svarīga ir komunikācija ar cilvēku. Ja dialogs izdodas, ļoti daudz ko var uzzināt.

Strādāju ne tikai rehabilitācijas centrā, bet arī Latvijas olimpiskajā vienībā un konsultēju sportistus par piemērotāko uzturu. Darbs ar sportistiem man ļoti patīk, jo pati esmu bijusi saistīta ar sportu. Darbā ar sportistiem galvenais ir sportista veselība. Savukārt Vaivaru rehabilitācijas centrā galvenais ir palīdzēt pacientam atveseļoties. Centrā ir ļoti laba bāze, lai apgūtu šo profesiju. Ir vairākas nodaļas ar ļoti atšķirīgu specifiku. Esi spiests visu laiku domāt, pētīt, meklēt risinājumus.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Darbu sāku deviņos no rīta. Tā kā strādāju divos darbos uz pusslodzi, tad katrā pavadu divas dienas nedēļā. Pārsvarā rehabilitācijas centrā cilvēki pierakstās uz konsultācijām, bet, protams, var gadīties dažādas situācijas. Cilvēks var atnākt negaidīti vai vispār neatnākt uz konsultāciju. Vēl eju vizītēs pie pacientiem palātā, konsultēju virtuves darbiniekus. Reizēm uzņemu studentu grupas.

Latvijas olimpiskajā vienībā konsultēju gan sportistus, gan viņu trenerus. Konsultēju arī gados jaunāko sportistu vecākus. Pasniedzu Rīgas Stradiņa universitātē, lasu lekcijas par sportistu uzturu arī citur, sagatavoju publikācijas. Uztura speciālistu asociācijā izstrādājam arī dažādus drukātus materiālus par uzturu un fiziskām aktivitātēm.

Manā darbā noteicošais ir, vai cilvēks tev uzticēsies vai nē.

Ir cilvēki, kas ļoti ieklausās un mēģina sekot visiem ieteikumiem. Ir cilvēki, kas uzskata, ka tikai viņiem ir taisnība, un tas, ko es stāstu, nekur neder. Lielākā problēma ir tajā, ka katram pašam savas dzīves sakārtošanā ir jāpieliek pūles. Cilvēkiem liekas, ka es izrakstīšu recepti un viss notiks pats no sevis. Tā vis nenotiek. Viss ir atkarīgs no cilvēka un viņa motivācijas. Mums jāveido sadarbība. Es varu izstāstīt un parādīt kaut kādas lietas, bet pacientam patstāvīgi būs tās jādara tālāk. Reizēm es lieku rakstīt uztura dienasgrāmatas par to, kas tiek apēsts. Vieniem pacientiem vajag maigā formā paskaidrot, ka viņi ēd nepareizi. Citiem tas jāpasaka tieši un stingri. Reizēm tiekamies tikai tāpēc, ka ārsts ir nosūtījis. Izrunājamies un cilvēks pasaka, lieciet mani mierā, es dzīvoju tikai vienreiz un neko nemainīšu. Arī tas ir jāpieņem.

Kā notiek konsultācija?

Pirmoreiz tiekoties ar pacientu, ir ļoti svarīgi saprast, ko viņš zina par uzturu. Nereti izstāstu pamatlietas par olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem. Kopīgi analizējam, kādi produkti tiek ēsti un pie kādas grupas tie pieder. Ir cilvēki, kas pārzina uztura pamatus, bet nezina, kādi produkti pieder kurai no uzturvielām. Nereti cilvēki internetā ir izlasījuši dažāda dīvainas lietas. Latvijā pieturamies pie klasiskās medicīnas. Ir daudz visādu dzīvesveida un uztura virzienu – ajūrvēdas, svaigēšana, vegānisms un tamlīdzīgi. Lai arī studijās pamatā ir tradicionālā medicīna, apskatām arī šos un citus populārākos netradicionālos virzienus. Nav tā, ka konsultācijā uzreiz visu noliedzu. Sākumā uzklausu, kāds ir cilvēka skatījums. Tikai tad, kad esam panākuši saprašanos, varu ieteikt kaut ko pamainīt. Cilvēkus ir grūti pārliecināt mainīt uzskatus.

Pacientus nosveru un izmēru. Jāievēro konfidencialitāte, jo pacienti reizēm ļoti jūtīgi attiecas pret šiem mērījumiem. Nereti iesaku paņemt norīkojumu no ģimenes ārsta, lai veiktu asinsanalīzes, kuras man var daudz ko pastāstīt par pacienta problēmām.  

Cilvēkiem patīk, ja viss ir uzskatāmi, ja ne tikai stāstu, bet uzzīmēju arī kādas shēmas. Konsultācijā ļoti bieži rakstu un zīmēju uz papīra svarīgākās lietas. Nobeigumā pacienti paņem lapu līdzi, jo tā viņiem palīdz paturēt atmiņā dzirdēto. Ir cilvēki, kas pieraksta paši.

Var būt atkārtotas konsultācijas, it sevišķi, ja cilvēks grib mainīt savus ieradumus. Tiesa, netiekamies katru nedēļu. Parasti vienojamies par laika posmu, pēc kura tiksimies, lai pārrunātu, kā ir veicies. Reizēm cilvēki pirmās konsultācijas laikā ir aizmirsuši uzdot kādus sev būtiskus jautājumus, ko pārrunājam, tiekoties atkārtoti.

Vai ir kāda atšķirība darba pienākumos, ja Tavas profesijas pārstāvis strādā tāda vai citāda tipa veselības iestādē?

Darba saturs būs atkarīgs no darbavietas.

Uztura speciālisti var strādāt ļoti dažādās jomās. Var strādāt slimnīcās, rehabilitācijas centros, skolās un bērnudārzos, veselības centros, veco ļaužu pansionātos un ēdināšanas uzņēmumos.

Iesakām ko uzlabot, lai ēdieni būtu veselīgāki. Var nodarboties ar pētniecību. Latvijā tiek veikti pētījumi saistībā ar uzturu un ēšanas paradumiem.

Ir maldīgs priekšstats, ka uztura speciālists sēž kabinetā ģērbies baltā halātā un stāsta, ko apēst, lai notievētu. Protams, sporta klubā cilvēki vairāk konsultēsies par uzturu, kas palīdzēs pieņemties svarā vai zaudēt to, taču rehabilitācijas centrā vai slimnīcā būs jākonsultē cilvēki ar veselības problēmām, par to, kādu uzturu izvēlēties pie konkrētās saslimšanas. Jebkurš ārsts var norīkot konsultācijā pie uztura speciālista. Arī slimnieks pats pēc savas iniciatīvas var atnākt uz konsultāciju.

Studentiem reizēm ir šoks, kad prakses laikā viņi ierauga, kādi ir rehabilitācijas centra pacienti. Nevajag baidīties no cilvēkiem. Reizēm ir smagi, guloši pacienti, kuriem ir simptomi, kas neizskatās estētiski. Jāstrādā ar slimiem bērniem. Jārēķinās, ka cilvēkam var palikt slikti pieņemšanas laikā. Kā jau medicīnā, var notikt dažādas neparedzamas situācijas. Protams, fitnesa klubā ir cita specifika.

Kāda ir Tava sadarbība ar citiem medicīnas darbiniekiem un ārstiem?

Rehabilitācijas centrā ļoti daudz sadarbojos ar pārējiem ārstiem. Ar kardiologiem, gastroenterologiem, endokrinologiem. Būtībā jebkurš ārsts, kurš ir ieinteresēts pacientā, nepieciešamības gadījumā var nosūtīt viņu pie manis. Pat zobārsts. Agrāk ārsti īsti nesaprata, ar ko mēs nodarbojamies. Šķita, ka esam kaut kas līdzīgs pavāriem. Taču tagad jau ir panākta izpratne par mūsu darba uzdevumiem.

Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Darbs ar cilvēkiem nav viegls. Jāmāk komunicēt ar dažādiem klientiem un arī ar kolēģiem. Jābūt mierīgam, jo pacienti ir ļoti dažādi. Jāatrod kopīga valoda ar pacientiem, kuriem ir dažādas saslimšanas. Jāmāk uzklausīt un pielāgoties.

Mūsu valstī, strādājot medicīnas jomā, vēlams zināt vairāk valodas, to starpā arī krievu valodu. Ja runāsiet ar vecāka gada gājuma pacientiem, jārēķinās, ka viņi var nezināt nevienu svešvalodu. Piemēram, pašlaik rehabilitācijas centrā ir viesi no Azerbaidžānas, ar kuriem varam sazināties tikai krieviski.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Šajā profesijā ir jārēķinās, ka visi vienmēr skatīsies, ko jūs pats ēdat. Viesībās vienmēr pajautās, vai to īsti var ēst. Arī cilvēki, kuri nāk uz konsultāciju, vērtēs, kā jūs pats izskatāties.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Man vispār patīk darbs ar cilvēkiem. Gandarījums, ja pacients ir sasniedzis rezultātus. Patīkami, ja pie manis atnāk cilvēks, kuram kāds ir ieteicis vērsties tieši pie manis.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Latvijā interese par uztura speciālistiem pieaug. Taču katram pašam nākas iekarot savu vietu un meklēt darba iespējas. Kā jau minēju, ir iespējams specializēties darbā ar kādu no klientu grupām, atbilstoši darbavietas specifikai. Vari nodarboties ar pētniecību. No otras puses var kļūt arī par nodaļas vadītāju un doties vertikālās karjeras virzienā.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Pamatīgi jāapgūst ķīmija un bioloģija. Ja interesē pētniecība, tad noderēs matemātikas zināšanas. Sekojiet līdzi tendencēm, kas parādās pasaulē saistībā ar uzturu un dzīves stilu. Papētiet, kas vispār notiek Latvijas medicīnā, kādi ir jaunākie pētījumi, kas saistīti ne tikai ar uzturu bet ar medicīnu kopumā.