Jūsu studiju virziens no bakalaura grāda līdz pat doktorantūrai ir saistīts ar psiholoģiju. Kāpēc šāda izvēle?

Esmu studējusi biznesa psiholoģiju. Vēlējos gūt atbildes uz daudziem «kāpēc» – kāpēc cilvēki vienā vai otrā situācijā rīkojas tieši tā, kāpēc viņu uzvedība darba vidē ir tāda, kāpēc visi darbinieki nevar vienlīdz teicami strādāt, kāpēc viena mārketinga stratēģija strādā, cita ne un tamlīdzīgi jautājumi. Protams, studijas nesniedz atbildes uz visiem «kāpēc», taču parāda virzienu, kur atbildes meklēt, taču jāņem vērā, ka atbilžu meklēšanas process ir nepārtraukts.

Vai ceļš līdz pat doktorantūrai jums bija mērķtiecīgi plānots?

Vispirms vēlos uzsvērt, ka studēt ir ļoti aizraujoši. Kopumā esmu studējusi 17 gadu. Tas nebija rūpīgi plānots solis, bet dzīves piespēlētas iespējas, kuras labprāt izmantoju. Līdzīgi ir arī ar manām darba gaitām: kādreiz strādāju pirmsskolā, tad skolā un tagad jau augstskolā.

Cik ilgi jau strādājat augstākās izglītības vidē?

Kļūt par lektori man piedāvāja pirms aptuveni 26 gadiem – tad es vēl biju 3. vai 4. kursa studente bakalaura studijās.

Vai lektora amats ir kā starta pozīcija, lai sāktu darba gaitas akadēmiskā vidē?

Lektors vai asistents. Tās ir samērā līdzvērtīgas amata pozīcijas.

Vai arī mūsdienās pietiek ar bakalaura grādu, lai varētu sākt strādāt par lektoru?

Tagad obligāti tiek prasīts maģistra grāds.

Cik gadu strādājāt par lektori?

Aptuveni astoņus gadus, pēc tam tiku ievēlēta par docenti, pēc laika par asociēto profesori.

Kas ietilpst lektora darba pienākumos?

Sagatavot lekciju kursu vai kursus un lasīt lekcijas. Līdzīgi kā pedagoga darbs skolā, atšķirība ir tā, ka augstskolā jāstrādā nevis ar bērniem, bet cilvēkiem, kas jau sasnieguši pilngadību, un gados vecākiem, jāvelta laiks zinātnei, zinātniskajām publikācijām, savu pētījumu rezultāti jāprezentē starptautiskās zinātniskās  konferencēs.

Kas jums pašai lektores darbā sagādāja vislielāko gandarījumu?

Rezultāts jeb izlaidums, kad redzu – mani studenti studijas ir sekmīgi pabeiguši, viņiem ir izdevies, viņi ir izauguši. Jā, līdz rezultātam ir jāgaida samērā ilgi – divi līdz četri gadi (atkarībā no studiju programmas), taču tas ir tā vērts!

Un izaicinājumi darbā.

Ejot auditorijas priekšā, savā ziņā es kļūstu par aktrisi – es nedrīkstu būt nogurusi, bēdīga, nīgra. Auditorijas priekšā es 100% savu uzmanību veltu savam darbam, studentiem.

Viss pārējais uz to brīdi ir mazsvarīgi. Dažreiz ilgās stundas, kas jāpavada, stāvot kājās, prasa izturību.

Esat strādājusi vairākās augstskolās. Kā jūsu ceļi krustojās ar «RISEBA»?

Sākotnēji biju šeit kā vieslektore, taču mani ļoti uzrunāja «RISEBA» valdošā, teiksim tā, biznesa atmosfēra – ja tava kapacitāte atļauj, tu vari strādāt vairāk un tavs darbs attiecīgi tiks arī dāsnāk atalgots. Man patīk arī mums sniegtā brīvība – varam doties komandējumos, rakstīt publikācijas, apmeklēt konferences. Ar «RISEBA» esmu kopā jau 14 gadu. Šeit jūtama pozitīva konkurence – ir vēlme kļūt pēc iespējas labākam.

Ko tas nozīmē?

Nemitīgi sevi pilnveidot, mācīties, publicēties. Būt labākajam nozīmē būt apritē.

Šīs pilnveides iespējas pati meklējat vai augstskola piedāvā?

«RISEBA» piedāvā ļoti daudz iespēju – no mums katra paša atkarīgs, cik daudz no tā mēs izmantojam. Piemēram, pērn es izmantoju iespēju doties iegūt jaunu pieredzi uz Spāniju, Somiju, Bulgāriju, vērtīgi pasākumi tika apmeklēti arī Latvijā. Šogad plānots piedalīties nozīmīgā kongresā Čehijā, kur pati arī uzstāšos. Ne mazsvarīgi – visas izmaksas sedz augstskola.

Līdz ar darba uzsākšanu «RISEBA» tikāt ievēlēta par docenti, vēlāk – asociētu profesori. Kādi nosacījumi/prasības ir jāizpilda, lai piedzīvotu šādu karjeras izaugsmi?

Jābūt ir aktīvam pētniecībā (publikācijas, uzstāšanās konferencēs), pedagoģiskajā darbā (jāvada lekcijas, jāstrādā ar studentiem), administratīvajā darbā (piemēram, es esmu Senātā, darbojos vairākās komisijās). Jo augstāks amats, jo striktākas prasības. Jāņem arī vēra, ka par docentu persona var tikt ievēlēta augstskolas ietvaros, bet, lai kļūtu par asociētu profesoru, ir jādodas uz Latvijas Zinātnes padomi, kas personu vērtē. Pēc asociētā profesora nākamais pakāpiens ir tikt ievēlētam par profesoru. Jo augstāks amats, jo motivējošāks atalgojums.

Normēts darbalaiks laikam izpaliek?

Jā, mēs nestrādājam no pulksten 9 līdz 18. Piemēram, lekcijas notiek dažādos laikos. Turklāt, kā jau iepriekš minēju, darbs ar studentiem ir tikai daļa no pienākumiem.

Lielu darba laiku aizņem gatavošanās lekcijām, dalība projektos, publikāciju sagatavošana. Mums ir straujš darba ritms – ar to jārēķinās.

Kādām personības iezīmēm, īpašībām cilvēkam jāpiemīt, lai labi justos akadēmiskajā vidē?

Jāmīl cilvēki, jābūt ļoti komunikablam. Jāpiemīt spējai iedziļināties un prasmei sekot jaunākajām tendencēm zinātnē. Dažreiz man pašai septiņas astoņas stundas pie datora paiet nemanot, jo esmu pilnībā iegrimusi pētniecībā.

Bez kurām valodu zināšanām darbā neiztikt?

Latviešu, angļu, krievu valodas. Runājot par angļu valodu, piebildīšu, ka vissvarīgākā ir lasītprasme, jo daudz literatūras ir šajā svešvalodā.

Vai un kā laika gaitā mainījušies studenti?

Viņi kļuvuši drošāki, atvērtāki, labprāt iesaistās diskusijās. Daļa viņu dzīves notiek digitālajā vidē, tāpēc arī mums šajā vidē ir jāorientējas un jādod uzdevumi, kurus viņi var izpildīt, izmantojot viedierīces.

Vai jauni mācībspēki ienāk augstskolā?

Jā, un pieprasījums pēc viņiem būs arī nākotnē, jo pašreizējais akadēmiskais personāls noveco.