Intervija ar Artūru Cauci,

AS "Latvijas Gāze"  ekspluatācijas iecirkņa  Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadošo inženieri

Kas ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve?

Inčukalna pazemes gāzes krātuve (IPGK) nodarbojas ar dabasgāzes iesūknēšanu pazemes gāzes krātuvē, veic dabasgāzes uzglabāšanu un padevi uz maģistrālajiem gāzes cauruļvadiem. Vasaras periodā dabasgāze tiek iesūknēta IPGK, bet ziemas periodā izsūknēta un piegādāta lietotājiem.

Dabasgāzes uzglabāšana tiek veikta porainā smilšakmens slānī, kas ir pārklāts ar gāzi necaurlaidīgiem iežu slāņiem. Dabasgāzes uzglabāšanas dziļums ir 700-800 m, kas ļauj dabasgāzi uzglabāt droši un ekonomiski efektīvi. 

Lai nodrošinātu krātuves urbumu bezavāriju darbu un drošu to uzturēšanu, IPGK veic ģeofiziskos darbus.

Šos izpētes darbus IPGK Ģeoloģiskais dienests, ģeofizikas grupa, nodrošina divos etapos: pavasarī – no marta līdz maijam, un rudenī – no septembra līdz novembrim.

Kādas ir krātuves pamatfunkcijas?

Tai ir trīs darbības pamatvirzieni: dabasgāzes iesūknēšana, uzkrāšana un ieguve jeb atsūknēšana.

Viss dabasgāzes apjoms krātuvē ieplūst no Krievijas, izmantojot maģistrālos pazemes cauruļvadus. Šāda krātuve nepieciešama, lai visu gadu neatkarīgi no laika apstākļiem spētu nodrošināt klientiem nepārtrauktu dabasgāzes piegādi. Skaidrojums vienkāršs: aukstās ziemās ar cauruļvadiem ir par maz, tie nespēj apgādāt patērētājus, tāpēc ziemās gāze tiek ņemta no IPGK. 

Ko dara ģeoloģiskais dienests?

Ģeoloģiskā dienesta galvenais uzdevums ir veikt nepārtrauktu monitoringu: veikt mērījumus urbumos, uzraudzīt sistēmu un novērst defektus, lai izvairītos no jebkāda veida gāzes noplūdes dabā, nodrošinot drošu gāzes piegādi patērētajiem.

Kopumā IPGK teritorijā ir izviedoti 200 urbumi, no kuriem 90 ir ekspluatācijas urbumi.

Perifērajos jeb novērojamos urbumos veicam kontroles mērījumus. Pavasarī un rudenī izzinām, kas notiek krātuvēs, piemēram, pārbaudām, kāda ir gāzes izplešanās pazemē, kāds ir gāzes piesātinājuma procents, kā arī tiek veikta urbumu tehniskā stāvokļa noteikšana – cik nolietojušās ir metāla konstrukcijas utt.. Kad gāzes krātuve ir tukša (nosacīti, vienmēr paliek bufera gāze), vērojam, kur gāze satiekas ar ūdeni, ko var secināt pēc dažādiem mērījumiem urbumos.

Strādājam ar divām tehnikas vienībām, automašīnām MAN, kas viena otru papildina, strādā kā viens vesels. Viena no tām samazina urbumā gāzes spiedienu, uzstādot uz tā speciālu aprīkojumu, lai var veikt mērījumus, otra savukārt ir aprīkota ar ģeofizisko kabeli / vinču. Kabeļa sākumā / galā ir pievienota zonde, urbuma instruments, kurš pilda skenēšanas vai kādu citu funkciju. Nolaižot instrumentu līdz nepieciešamajam dziļumam, urbumā tiek veikts vajadzīgais mērījums, informācija nonāk datorā, kur tā tiek vizualizēta un saglabāta, lai pēc tam to apstrādātu un sagatavotu nepieciešamos slēdzienus, secinājumus par paveikto darbu.

Katru gadu noteiktos urbumos veicam pārbaudes, izmantojot defektoskopijas metodi, kuras laikā tiek konstatēts urbuma tehniskais stāvoklis. Rezultātā precīzi nosakām posmus, kuros novēršami defekti, ja tādi radušies.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām ģeofiziķa darbā?

Labām saziņas un komunikācijas spējām, jāmāk strādāt komandā kā lauku apstākļos (darbs pie urbuma), kā arī birojā, darbam ar visu pavaddokumentāciju. Perifērie urbumi atrodas zemniekiem piederošās lauku teritorijās, sējumos, caur kuriem mums ir jāizbrauc, lai nokļūtu pie urbuma, lai strādātu, šajās situācijas meklējam kompromisu, jo ne visiem objektiem ir piebraucamie ceļi. Visas darbības notiek saskaņoti ar zemju īpašniekiem, cenšamies saprasties un visus jautājumus risināt miera ceļā. Protams, mēdz būt arī izņēmumi, kad ir jāizbraukā kāds lauks, un tad jādzird kāds niknāks vārds.

Jāmāk mierīgā sarunu ceļā vienoties.

Ģeofiziskie darbi ir jāizpilda, neskatoties praktiski ne uz kādiem laika apstākļiem, vienīgais traucēklis ir liels vējš, tad nedrīkst notikt aprīkojuma montāža uz urbuma.

Kāds ir darba ritms un cik garas ir darba stundas?

Reāli sanāk strādāt tik, cik nepieciešams, un līdz darbs ir pabeigts. Piemēram, ja sākam pārbaudes darbu četros pēcpusdienā, tad cikls tiks pabeigts tikai pēc piecām stundām (atkarībā no uzstādītā darba uzdevuma), ģeofiziskais mērījums nedrīkst tikt pārtraukts, jo tad tam visam zūd jēga. Ir nācies strādāt arī līdz vēlai naktij.

Paralēli ir darbs ar dokumentiem. Kopā ar ģeologiem sastādām darba plānu.  Mēneša beigās gatavojam atskaites par padarīto.

Kas vēl ir svarīgs šajā darbā?

Ir jābūt uz tu ar smago tehniku, nedrīkst baidīties sasmērēt rociņas (daudzi grib uzreiz kļūt par bankas prezidentiem), bet kādam ir arī šāds darbs jāveic. Jābūt attiecīgo kategoriju vadītāju apliecībai arī uz bīstamu kravu pārvadāšanu. Ir jāzina arī svešvalodas - krievu, angļu.

Kādi cilvēki strādā gāzes krātuvē?

Inženiertehniskais personāls sastāv no inženieriem, ģeologiem, mašīnistiem, ģeofiziķiem, atradnes iekārtu operatoriem, elektriķiem, santehniķiem. Liela daļa IPGK darbinieku ir Vangažu iedzīvotāji, protams, ir arī cilvēki no citiem apkārtējiem ciematiem. Katru dienu speciālisti arī tiek vesti uz darbu no Rīgas. Apmācību darbinieki iegūst Latvijas Gāzes Mācību centrā vai pie mums uz vietas IPGK. 

Vai Tu seko līdzi jaunumiem savā nozarē?

Mani pašu interesē un es meklēju informāciju par to, ko dara kolēģi citur pasaulē. Arī uzņēmuma Mācību centrā notiek regulāras apmācības. Mērot līknes datorā gadiem, rādītāji jau nemainās, bet, ja  parādās kas neparasts, uzreiz cenšamies izpētīt, izzināt. 

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2016. gada 6. oktobrī