Intervija ar Egiju Jurjāni,

fitnesa kluba „City Fitness” treneri

Kāpēc izvēlējies mācīties par fitnesa treneri?

Jau bērnībā biju fiziski aktīva, intensīvi dejoju, sportoju. Kad beidzu vidusskolu, bija jāizlemj, ko darīt tālāk. Tolaik visi gāja mācīties uzņēmējdarbību. Manī bija pretestības gars – neiešu tur, kur visi! Lielu lomu nospēlēja mana vecākā māsa. Tajā laikā viņa apmeklēja aerobikas nodarbības un jūsmoja par trenerēm: smaidīgas, skaistos treniņtērpos. Viņas iespaidā iestājos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Kā aizsākās Tavas darba gaitas?

Jau pirmajā studiju pusgadā mana pasniedzēja piedāvāja strādāt par aerobikas treneri Ķīpsalas sporta kompleksā. Darbs atviegloja manas mācības, jo spēju teoriju uzreiz pielietot praksē. Augu profesionāli, un nodarbības sagatavoju arvien kvalitatīvāk, ņemot vērā klientu vajadzības un viņu spēju līmeni.

Un kur šobrīd ir Tava darba vieta?

Šobrīd esmu izveidojusi mācību centru ”Veselības fitnesa institūts”, kurā esmu vadītāja. Uzskatu, ka arī treneriem sevi ir jāpilnveido, jāpapildina zināšanas, līdz ar to jāapmeklē dažādi kursi, semināri. Latvijā tādu nekur nav, tāpēc radās ideja organizēt pilnveides iespējas fitnesa treneriem. Jau divus gadus piedāvājam kursus par dažādām aktuālām tēmām, darbību vēl noteikti paplašināsim.

Ko īsti nozīmē fitness?

Fitness tulkojumā no angļu valodas nozīmē „veselīgs dzīvesveids”. Tas nav tikai fiziskās aktivitātes, bet kas vairāk: uzturs, fiziskā un garīgā veselība.

Kādas fiziskās aktivitātes fitness var ietvert?

Pirmais priekšstats par aerobiku – ka tā ir tikai lēkāšana, kāju vicināšana. Bet tas tā nav. Ar fitnesu jāsaprot dažāda veida nodarbības. Tās var būt dinamiskas (deju, stepa aerobika, skriešana, peldēšana u.c.). Tās var būt spēka nodarbības trenažieru zālē ar mērķi nostiprināt, tonizēt muskulatūru, ķermeni (body toning, total body workout). Var būt arī lēnas nodarbības, orientētas uz veselības uzlabošanu pēc traumas vai citos gadījumos: joga, pilates, ķermeņa balanss. Aerobiku var vadīt arī uz riteņa (body bike) vai baseinā (ūdens aerobika/aqua fitness).

Ko dara fitnesa treneris, kādi ir viņa pienākumi?

Galvenais pienākums ir rūpēties, lai cilvēks saņemtu savām vajadzībām un iespējām atbilstošu fizisku slodzi un ātrāk sasniegtu savus izvirzītos mērķus, piemēram, iegūtu fiziski spēcīgāku ķermeni, uzlabotu savu pašsajūtu un darbaspējas. Ja jauns klients atnāk uz individuālo nodarbību, fitnesa treneris viņu konsultē, izzina veselības stāvokli un sastāda individuālu programmu. Bet grupu nodarbībās ir savādāk, jo grupā ir daudz cilvēku. Ideālā variantā katrs klients aizpilda veselības anketu, bet ne visur un vienmēr tā notiek. Fitnesa treneris vada nodarbības, seko, lai pareizi un kvalitatīvi tiktu izpildīti visi vingrojumi, jo vingrojumam jābūt efektīvam, nevis kaitīgam klienta veselībai. Treneris labo kļūdas gan mutiski, gan ejot klāt un parādot, kā kustības izpildīt pareizi.

Kādas prasmes vai īpašības nepieciešamas šim darbam?

Strādājot grupu nodarbībās, trenerim jābūt tādam „platleņķa” skatījumam. Ir jāredz un jāspēj novērtēt katrs klients, jānojauš viņa problemātiskās vietas, jo bieži nav informācijas par jaunā klienta veselības stāvokli. Trenerim jāspēj attiecīgi rīkoties, lai novērstu iespējamās nepatīkamās sekas. Ir jārespektē klientu īpatnības, piemēram, ir cilvēki, kam nepatīk pieskārieni. Izstrādājot pareizu taktiku, ar katru nākamo nodarbību viņi jau kļūst pieļāvīgāki un ļauj, ka treneris izlabo viņu kļūdas pieskaroties. Trenerim jābūt labam sporta kustību, vingrošanas speciālistam, zinošam anatomijā, fizioloģijā, kā arī labam psihologam.

Kādi mēdz būt klienti, vai viņi ir atšķirīgi?

Klienti ir dažādi: gan ar savu fizisko sagatavotību un veselību, gan ar emocionāli psiholoģisko stāvokli. Viņiem ir dažādi raksturi – ir noslēgti un atvērti, smaidīgi un īgni, atsaucīgi un izvairīgi. Katram nepieciešama individuāla pieeja, jāņem vērā klientu vecums, fiziskā uzbūve, kā arī citas iezīmes.

Vai ir bijuši kādi īpaši gadījumi vai izaicinājumi?

Ir bijuši vairāki gadījumi, kad meitenes vingrojot sāk raudāt. Pirmajā brīdī var likties, ka viņām ir kādas fiziskas sāpes, bet visbiežāk tie tomēr ir emocionāli pārdzīvojumi, kas asaru veidā izlaužas uz āru. Tāpēc trenerim, kā jau teicu, ir jābūt labam psihologam, jāprot attiecīgi reaģēt šādās situācijās. Izaicinājums ir tad, ja atnāk jauns klients, viņa kustības nav pareizas un ir jāiemāca viņam tās izpildīt tehniski pareizi. Var teikt, ka izaicinājumi ir katru dienu, jo darbs ir saistīts ar ļoti dažādiem cilvēkiem.

Kas dod gandarījumu?

Cilvēku prieks, pozitīvās emocijas nodarbības laikā un pēc tās. Kad klients stāsta, ka sākumā juties nomākts, bet pēc nodarbības saka: „Es lidoju.” Prieks, ka esmu spējusi vismaz uz stundu klientus aizvest prom no ikdienas, dot pozitīvās enerģijas lādiņu. Labi vārdi no klientiem pēc nodarbības ir mūsu „otrā alga”. Vēl gandarījumu sniedz klientu rezultāti, uzlabojumi viņu fiziskajā veselības stāvoklī un emocionālajā pašsajūtā. Patīkami dzirdēt, ja klients no draugiem ir saņēmis atzinību: „Tu izskaties labāk!”

Kas ir nepatīkams vai grūts šajā darbā?

Nespēju atrast neko tādu, kas man manā darbā nepatiktu. Bet grūti ir tas, ka tas ir fizisks darbs, prasa lielu enerģiju, fizisko slodzi. Bet pie tā var pierast, jāprot sevi mobilizēt, pareizi jāēd. Vēl grūti ir tas, ka klienti ir ļoti dažādi, katram ir savas vēlmes, bet jābūt gatavam strādāt ar visiem: viens nāk izklaidēties, un tad tev jābūt izklaidētājam, otrs nāk tiešām kārtīgi izvingroties, tad jābūt nopietnam trenerim.

Kāds ir fitnesa trenera darba laiks?

Kā kurā klubā. Parasti ir sastādīts nodarbību grafiks, un treneri pēc tā strādā. Var būt arī tā, ka treneris vada ne tikai nodarbības, bet strādā arī par klientu konsultantu.

Kādas ir karjeras iespējas, kā tā veidojas?

Pabeidzot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, kļūsti par sporta skolotāju ar aerobikas trenera specializāciju. Izaugsme var būt šāda: jauns treneris, kas tikko sācis strādāt, nodarbības vadīs nepopulāros laikos (sestdienās, svētdienās), kad nāk maz cilvēku, tātad nopelnīt arī var mazāk. Vēlāk kluba vadība jau piedāvā labākus nodarbību laikus (18.00, 19.00 ir t.s. topa laiki), kad nāk visvairāk cilvēku. Tad jau var ieņemt vecākā trenera amatu, var kļūt arī par kluba menedžeri. Kam ir lielas ambīcijas, var veidot savu biznesu, sākt ar mazu uzņēmumu un izaugt līdz lielam sporta klubam.

Ko Tu novēlētu tiem, kuri gribētu izvēlēties trenera profesiju?

Cilvēka vecumu nosaka nevis kalendārs, bet tas, cik labi vai slikti viņš jūtas. Dažs labs 30 gados reizēm jūtas fiziski sliktāk par 70 gadus vecu sirmgalvi. Tādēļ uzskatu, ka trenera darbs ir perspektīvs, jo cilvēka ķermenim fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas jebkurā vecumā. Mana pasniedzēja saka: „Trenera alga ir slapja alga,” jo darbā nākas pasvīst, tas ir fizisks, grūts darbs. Bet tās emocijas, ko saņem no klientiem par savu darbu, pilnībā atsver to grūtumu. Man reiz uzdeva jautājumu, vai manā darbā ir stress. Nav! Tā ir 21. gs. problēma, ka darbā ir stress. Bet es, tieši pretēji, strādāju, lai maniem klientiem stresa nebūtu. Mans darbs ir stresu iznīcināt pašā saknē.

Atjaunots 2017. gada 16. februārī
Publicēts 2012. gada 14. novembrī