Intervija ar Maiju Neilandi,

Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas bibliogrāfi

Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā un apguvi šo profesiju?

Mums mājās ir daudz grāmatu, kuras jau bērnībā man ļoti patika šķirstīt, pētīt, un, protams, arī lasīt. Tāpat man patika tās kārtot un pārlikt no viena plaukta otrā. Vecāki par to nemaz nebija sajūsmā. Pusaudža gados man patika apmeklēt skolas bibliotēku.

Studēju LU Filoloģijas fakultātē Bibliotēkzinātnes un informācijas programmā. Tagad bibliotēkzinātnes apgūst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Bibliotēkā sāku strādāt 1989. gadā, paralēli mācībām. Izvēlējos darbu Rīgas Tehniskās universitātes bibliotēkā, jo mani vecāki arī strādāja šajā augstskolā. Bieži gāju viņiem līdzi pēc grāmatām un iemīļoju šo bibliotēku.

Lai strādātu par galveno bibliogrāfu, nepieciešama augstākā akadēmiskā izglītība bibliotēku darba jomā un ne mazāk kā 3 gadus ilgs darba stāžs bibliotēkā.

Sākumā biju bibliotekāre, tad sektora vadītāja Daiļliteratūras abonementā. Par galveno bibliogrāfi kļuvu 1995. gadā, kad sāku strādāt Bibliogrāfijas nodaļā. Tas bija laiks, kad bibliotēkās tikai sāka ienākt datori. Līdz tam viss tika rakstīts ar roku vai rakstāmmašīnu un literatūras meklēšanu veica kartīšu katalogos un kartotēkās.

Vai arī tagad papildus jāmācās?

Jā, pastāvīgi jāceļ profesionālā kvalifikācija. Piedalos konferencēs, regulāri apmeklēju seminārus, kas saistīti ar bibliotēku informācijas sistēmu „Aleph” un zinātnisko publikāciju datubāzēm. Jāapgūst arī citu Latvijas un ārvalstu bibliotēku pieredze. Ja tiek piedāvāta kāda jauna datubāze, mēs apmeklējam seminārus un mācāmies ar to strādāt. Tāpat jāpilnveido svešvalodu zināšanas, jo lielākā daļa no bibliotēkas jaunieguvumiem ir angļu valodā. Turklāt ar katru gadu pieaug ārzemju studentu skaits. Jāapgūst prasmes strādāt ar dažādām modernām tehniskām ierīcēm – printeriem, skeneriem, viedtālruņiem, planšetdatoriem un e-grāmatu lasītājiem.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Mūsu bibliotēkā bibliogrāfi pēc dežūru grafika veic arī bibliotekāru darbu, bet bibliogrāfa pienākumi ir plašāki nekā bibliotekāram. Bibliogrāfs pārzina Latvijas un ārvalstu datubāzu izmantošanas iespējas, sniedz konsultācijas un māca meklēt vajadzīgo bibliotēku katalogos, universitātes abonētajās vai izmēģinājuma pilntekstu datubāzēs. RTU bibliotēkas abonētās datubāzes ir saistītas ar eksaktajām zinātnēm. Datubāzēs elektroniski ir pieejami daudzi tūkstoši zinātnisko žurnālu un grāmatu. Ja studentam nepieciešami specifiski sociālo zinātņu materiāli, iesakām vērsties Latvijas Universitātes bibliotēkā vai Nacionālajā bibliotēkā. Savukārt citu augstskolu studenti var nākt meklēt materiālus mūsu bibliotēkas abonētajās datubāzēs.

Ja studentam nepieciešama palīdzība, vispirms noskaidroju, kādā valodā nepieciešami materiāli, cik plašs materiāls nepieciešams, vai vajadzīgas tikai grāmatas vai raksti no žurnāliem, drukātā vai elektroniskā veidā.

Mans uzdevums ir iemācīt studentam pašam atrast nepieciešamo informāciju bibliotēkas katalogos un datubāzēs, lai viņi arī turpmāk savās darba gaitās mācētu to izdarīt.  

Kolēģes lasa ievadlekcijas pirmo kursu studentiem par to, kādi materiāli ir pieejami bibliotēkā, kā un kur sameklēt vajadzīgo informāciju. Vecākajos kursos, kad jāraksta kursa darbi, piedāvājam apmācību lekcijas studentiem par datubāzu lietošanu. Arī pasniedzējiem, darbiniekiem un kolēģiem piedāvājam konsultācijas par abonētajām datubāzēm.

Regulāri piesakāmies uz jaunu elektronisko žurnālu un grāmatu datubāzu izmēģinājumiem. Testējam informāciju, kas atrodama šajās datubāzēs, izvērtējam, vai tās varētu interesēt mūsu lietotājus.

Piedalāmies informācijpratības kursu izstrādē.

RTU bibliotēkā esam četras kolēģes. Katra specializējusies kādā jautājumā padziļinātāki. Viena kolēģe strādā ar abonētajām un izmēģinājuma datubāzēm, otra - vairāk ar bibliotēkas E-resursu datubāzi, trešā pie RTU Zinātnisko publikāciju datubāzē ievadītās informācijas pārbaudes. Mans darbs pārsvarā saistīts ar bibliotēkas „RTU vēstures un mācībspēku publikāciju datubāzes” veidošanu.

Abonētās datubāzes ir pieejamas RTU bibliotēkas mājas lapā un portālā ORTUS. Tur ievietoti arī mūsu veidotie palīgmateriāli par to, kā meklēt informāciju katrā datubāzē. Veidojam arī drukātus uzziņu materiālus studentiem par to, kādas datubāzes ir pieejamas un kā tajās meklēt informāciju.

Es strādāju arī pie biobibliogrāfiju* veidošanas. Ja kādam RTU zinātniekam tuvojas apaļa jubileja un viņš vēlas apkopot ziņas par savām publikācijām, es veidoju grāmatu, kurā apkopoti viņa publikāciju bibliogrāfiskie apraksti. Kopīgi vienojamies, kādas nodaļas būs šajā grāmatā, kādas publikācijas tiks iekļautas – tikai zinātniskās vai arī būs raksti no populāriem žurnāliem un laikrakstiem. Nepieciešamo informāciju meklēju dažādos informācijas avotos – gan datubāzēs interneta vidē, gan iespiestos izdevumos. Šis ir sava veida detektīva darbs, jo informācija jāmeklē visās iespējamās vietās. Jāpēta arī veci drukāti rādītāji un kartotēkas, jo interneta vidē viss nav atrodams. Universitāšu bibliotēku bibliogrāfi specializējas savu zinātnieku (akadēmiskā personāla) biobibliogrāfiju veidošanā. Nacionālajās bibliotēkās veido bibliogrāfiskos rādītājus arī par noteiktām tēmām, ne tikai par konkrētu cilvēku veikumu.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Ikdienā izpildāmie pienākumi atkārtojas. Katra diena ir sadalīta pēc veicamajiem uzdevumiem. Četras stundas ir dežūra lasītavā, kur apkalpoju un konsultēju bibliotēkas lietotājus, atbildu uz e-pastiem un telefona zvaniem. RTU Centrālajā bibliotēkā dienā ir apmēram 500 apmeklētāju. Katru dienu satieku universitātes studentus un mācībspēkus, kuriem ir dažādas informacionālas vēlmes. Meklējot informāciju, arī pati gūstu daudz jaunu zināšanu.

Pārējā laikā ievadu informāciju „RTU vēstures un mācībspēku publikāciju datubāzē”, strādāju pie biobibliogrāfiskajiem rādītājiem, iepazīstos ar aktuālo informāciju, kas saistīta ar bibliotēkām un universitāti. Strādāju pie RTU Zinātnisko publikāciju datubāzes Open Access sadaļas. Nodarbojos ar abonēto, izmēģinājuma un brīvpieejas datubāzu testēšanu un popularizēšanu. Bibliogrāfs veido arī bibliotēkas jaunsaņemtās literatūras biļetenus, kuri tiek ievietoti bibliotēkas mājaslapā. Mūsu bibliotēkai ir savi sociālo tīklu konti, kuros publicējam dažādas aktualitātes.

Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Labas svešvalodu – angļu un krievu – zināšanas. Teicamas prasmes darbā ar datoru. Labas komunikāciju un sadarbības prasmes. Nepieciešama pacietība, precizitāte un atsaucība. Jāpiemīt gan loģiskai, gan intuitīvai domāšanai. Jāspēj pieņemt jaunas izmaiņas un visu laiku jāmācās.

Svarīgi strādāt ar gandarījuma sajūtu, jo tikai tad var nākt uz darbu ar prieku.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Jāiesaistās dažādos projektos, kuru ietvaros jaunu zināšanu iegūšanai un pieredzes apmaiņai jāapmeklē ārvalstu bibliotēkas.

Atlasot informāciju, jāspēj saprast, kura ir svarīgākā, galvenā. Ne velti bibliotekārus/bibliogrāfus sauc par informācijas brokeriem.

Jābūt pacietīgam, konsultējot vai apmācot lietotājus informācijas meklēšanā.

Reizēm īsā laikā jāpārbauda, jākoriģē vai jāievada datubāzēs liels informācijas apjoms, neaizmirstot par precizitāti.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Acīmredzams darba rezultāts – piemēram, sagatavots un iespiests biobibliogrāfiskais rādītājs. Prieks par studentiem, kuri pielieto konsultācijās un apmācībās iegūtās prasmes studiju darbu veiksmīgai izstrādei un aizstāvēšanai. Gandarījums, ka bibliogrāfu veidotās un uzturētās datubāzes tiek lietotas un ir noderīgas.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Vienmēr cilvēki savas darba gaitas sāk ar vieglāku uzdevumu pildīšanu un tikai vēlāk sāk darīt daudz nopietnākus un sarežģītākus darbus.

Ar šo izglītību var atrast arī labu darbu ārzemēs, kur atalgojuma ziņā tas tiek vērtēts daudz augstāk nekā Latvijā.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Cilvēkiem, kuri mīl grāmatas, kuriem gandarījumu dod tas, ka var atrast atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, un tiem, kuriem patīk, lai viss būtu sakārtots un viegli atrodams, ir īstā vieta šajā profesijā. 

 

*Biobibliogrāfija ir bibliogrāfijas veids, kur  informācija par personas publikācijām papildināta ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.

Atjaunots 2017. gada 16. februārī
Publicēts 2014. gada 27. februārī