Valsts policija ir apbruņota militarizēta, iekšlietu ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvību, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.

Policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu Valsts policijā, kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe un darbojas vienotā hierarhiskā sistēmā, kur viena amatpersona ir padota citai amatpersonai.

Valsts policijas struktūrā ietilpst Centrālais aparāts, Galvenā kārtības policijas pārvalde, Galvenā kriminālpolicijas pārvalde, Kriminālistikas pārvalde, kā arī piecas reģionālās pārvaldes, kas savas kompetences ietvaros izpilda pienākumus visā Latvijas Republikas teritorijā un ir atbildīgas par policijas darba prioritāšu īstenošanu un policijas pieejamības iedzīvotājiem nodrošināšanu http://www.vp.gov.lv/doc_upl/vp_reglaments_2010.pdf.

Valsts policijas slepenākā vienība (Kriminālpolicijas struktūrvienība) ir pretterorisma vienība “Omega”, kuras uzdevumos ietilpst ķīlnieku atbrīvošana, sprāgstvielu meklēšana, īpaši bīstamu noziedznieku aizturēšana un citi uzdevumi, kas saistās ar paaugstinātu bīstamību. Pretterorisma vienībā ir dažādi īpaši apmācīti speciālisti, piemēram, snaiperi, alpīnisti, sapieri, ūdenslīdēji un pārrunu vedēji.

Valsts policijas galvenie uzdevumi:
  • garantēt personu un sabiedrības drošību;
  • novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
  • atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus;
  • sniegt palīdzību personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām to tiesību aizsardzībā un noteikto pienākumu realizācijā;
  • savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.
Valsts policijas tiesības

Valsts policijas darbiniekam, pildot pienākumus, ir noteiktas vairākas tiesības, piemēram:

  • pārbaudīt dokumentus personām, kuras tur aizdomās par likumpārkāpumiem;
  • nogādāt policijas iestādē un administratīvi uz laiku aizturēt likumpārkāpējus, lai noskaidrotu viņu personību, apskatītu vai izņemtu viņu mantas vai dokumentus, sastādītu protokolu, ja pārkāpuma vietā tas nav bijis iespējams;
  • iekļūt dzīvoklī bez tur dzīvojošo atļaujas (nepieciešamības gadījumā lietojot arī fizisku spēku) jebkurā diennakts laikā gadījumos, kad likumpārkāpējs aizturams nozieguma vietā vai apdraudēta cilvēku dzīvība;
  • lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, nažus, sasiešanas līdzekļus, asaras izraisošas vielas, stekus, kā arī dienesta suņus, lai aizturētu un nogādātu policijas iestādē likumpārkāpējus, kuri ļaunprātīgi nepakļaujas likumīgām policijas prasībām (šos paņēmienus nelieto pret sievietēm, mazgadīgajiem un personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad tās izrāda bruņotu pretošanos, notiek grupveida uzbrukums, apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība);
  • apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka vadītājs pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu vai likuma prasības.

(vairāk par Valsts policijas tiesībām lasi Valsts policijas mājas lapā).

Prasības Valsts policijas darbiniekam

Par policistu var kļūt Latvijas Republikas pilsonis ar iegūtu vismaz vidējo izglītību vecumā no 18 – 40 gadiem, kura fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis, psiholoģiskās īpašības un latviešu valodas prasme atbilst noteiktajām prasībām. Tāpat persona nedrīkst būt sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu.

Policijas darbiniekus dienestam Valsts policijā sagatavo Valsts policijas koledža, tajā iespējams apgūt akreditētu 1. līmeņa profesionālo studiju programmu ar Valsts policijas vajadzībām nepieciešamo specializāciju. Valsts policijas koledžas sastāvā ietilpst Policijas skola, kurā profesionālās izglītības programmās apmāca policijas darbiniekus dienestam Valsts policijā.

Par policistu var kļūt arī tad, ja iepriekš ir iegūta augstākā izglītība ar policijas darbu tieši nesaistītā jomā, vairāk par šo iespēju lasi šeit.

Valsts policijas darbinieka pienākumi

Valsts policijas darbiniekam ir vairāki pienākumi, piemēram:

  • zināt spēkā esošos likumdošanas un citus normatīvos aktus, kā arī izskaidrot, kāds likums un ar kādām darbībām ir pārkāpts, pareizi kvalificēt pārkāpumus un sastādīt protokolus;
  • būt prasīgam, bet pieklājīgam un korektam saskarsmē ar iedzīvotājiem;
  • pareizi izmantot gan transportlīdzekļu kustības mēraparātus, gan citus speciālos tehniskos līdzekļus;
  • palīdzēt invalīdiem, veciem cilvēkiem un bērniem šķērsot ielu, ceļu, brauktuvi;
  • sniegt medicīnisko un citu neatliekamo palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpumu rezultātā, nelaimes gadījumos vai atrodas bezpalīdzības stāvoklī;
  • palīdzēt nepilngadīgajiem, kuri palikuši bez vecāku vai citu pieaugušo uzraudzības, kā arī aizturēt nepilngadīgos, kuri patvaļīgi pametuši dzīvesvietu vai bērnu iestādes;
  • aizturēt personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīmredzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem;
  • uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības vai izmeklēšanas intereses

(vairāk par Valsts policijas darbinieka pienākumiem lasi Valsts policijas mājas lapā).

Karjeras uzsākšanas un attīstības iespējas Valsts policijā

Lai sekmīgi uzsāktu profesionālo karjeru Valsts policijā, ir jāpiesakās mācībām Valsts policijas koledžas arodizglītības programmā “Policijas darbs”, dokumentu iesniegšanas vieta – Valsts policijas koledža, Ezermalas iela 10, Rīga, vai Valsts policijas koledžas Latgales filiāle, Vaļņu iela 27, Daugavpils http://www.policijas.koledza.gov.lv/lv/gribu_macities/noteikumi.

Valsts policijā amatpersonu karjeras attīstības realizācija notiek saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka obligātās prasības instruktoru un virsnieku amatiem. Valsts policijā ir noteikta amatpersonu horizontālās un vertikālās karjeras iespējas. Izvēloties vakantajam amatam atbilstošāko kandidātu, priekšroku dod pašas struktūrvienības, tad iestādes citu struktūrvienību amatpersonām.

Publicēts 2018. gada 18. jūnijā