Vienkārši izsakoties, transportēšana attiecas uz preču, materiālu un cilvēku pārvietošanu no vienas vietas uz otru, savukārt loģistika plašākā mērā iekļauj visas procedūras, lai nodrošinātu to, ka preces, materiāli un cilvēki nokļūst īstajā vietā un īstajā laikā. Transporta nozares apakšnozares ir sauszemes transports (autotransports un dzelceļš), gaisa transports un jūras transports.

Ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatori sniedz efektīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus - tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos.

Jūrniecības nozarei ir ļoti liela nozīme pasaules ekonomikā, jo vairāk nekā 90% kravu pārvadājumu tiek veikti tieši pa jūras ceļiem. Jūras pārvadājumi ir izdevīgākais veids, kā pārvadāt kravu no punkta A uz punktu B. Lielākā daļa plaša patēriņa preces (drēbes, sadzīves tehnika, datori, telefoni utt.), kas galvenokārt ražotas kādā no Āzijas valstīm un tiek tirgotas Latvijā, noteikti kādā no pārvadājuma posmiem tiek vestas arī pa jūru, izmantojot kuģi kā transportlīdzekli. Darbs uz kuģiem ir prestižs un labi atalgots. Latvijā jūrnieka profesija ir diezgan populāra, jo jūrnieku skaits attiecībā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijā ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā un vienā no pirmajām vietām pasaulē. Uz 100 ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem Latvijā ir vismaz viens jūrnieks. Ja esat nolēmis savu dzīvi savienot ar jūru, jūs sagaida izaicinājumiem bagāta un vienlaikus labi atalgota profesija ar dinamiskiem darba režīma nosacījumiem, jo darbu uz kuģa var veikt jebkurā pasaules malā. Tāpat jāmin, ka jūrniecībā vienmēr ir bijis pieprasījums pēc augsti kvalificētiem, kompetentiem speciālistiem, kādus sagatavo arī Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas iestādēs.

Savukārt, gaisa transports faktiski ir vienīgā alternatīva masveida pasažieru pārvadājumiem starp Latviju un pārējo Eiropu, tā kā vēl joprojām pastāv sliežu platuma atšķirības Eiropas Savienības un bijušās Padomju Savienības teritorijā (t.sk. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā). Gaisa transportam ir liela ietekme uz valsts ekonomikas attīstību un iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas rada priekšnoteikumus un veicina citu nozaru, it īpaši tūrisma, attīstību, kā arī dod lielu ieguldījumu nodarbinātības paaugstināšanā.

Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā. Jau tagad tam ir liela nozīme Latvijas ekonomikā. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās pārvaldītājs ir valsts dibināta akciju sabiedrība „Latvijas dzelzceļš”. Infrastruktūras attīstībai un drošības līmeņa paaugstināšanai tiek īstenoti vairāki projekti, kurus finansē no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem kopīgi ar valsts budžeta līdzfinansējumu. Nākotnē tiek plānota maģistrālo līniju elektrifikāciju gan ekonomisko, gan ekoloģisko apsvērumu dēļ.

 

 

Publicēts 2019. gada 27. decembrī