Sociālais darbinieks identificē klienta sociālās problēmas, izvērtē situāciju, novērtē klienta prasmes un stiprās puses, kā arī palīdz klientiem atrast nepieciešamos resursus, lai risinātu problēmu. Sociālie darbinieki palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar nabadzību, vardarbību, atkarību un garīgajām saslimšanām u.c.

Sociālais darbinieks darbā:
  • identificē klienta sociālās problēmas un vada to risināšanas gaitu, piesaistot nepieciešamos resursus un koordinējot dažādu jomu speciālistu palīdzību;
  • veic klienta individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu izvērtējumu, vajadzības gadījumā apseko klientus dzīvesvietā;
  • sastāda klientu sociālās rehabilitācijas un sociālās palīdzības programmas, vienojas ar klientu par viņa līdzdarbību programmas īstenošanā;
  • veicina klientu patstāvību un spēju pašiem risināt savas problēmas;
  • veido sadarbību ar citiem speciālistiem, lai risinātu klienta situāciju;
  • pārstāv klienta intereses un tiesības citās institūcijās;
  • veido klienta lietu, kurā atspoguļo sociālā gadījuma risināšanas gaitu;
  • veido pašpalīdzības grupas un vada atbalsta grupas klientiem;
  • informē iedzīvotājus par viņu tiesībām un iespējām saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus;
  • analizē sociālo problēmu cēloņus un izstrādā priekšlikumus to risināšanai gan vietējās kopienas, gan valsts līmenī;
  • sekmē iedzīvotāju līdzdalību sociālās politikas veidošanā un pašpalīdzības programmu attīstību;
  • organizē un veic profilaktisko sociālo darbu, lai novērstu sociālo problēmu rašanos;
  • vada sociālā darba speciālistu supervīziju.
Darba aprīkojums:

lieto datoru un citu biroja tehniku; veidojot klientu lietas, izmanto kancelejas preces.

Darba apstākļi:

strādā biroja tipa telpās astoņu stundu darba dienu, taču darba laiks var būt pieskaņots klientu darba laikam, tādēļ var strādāt brīvdienās un vakara stundās; izvērtējot klientu situāciju, viņi jāapciemo dzīves vietā.

Darba iespējas:

var strādāt valsts pārvaldes iestādēs, nodarbinātības dienestos, pašvaldības sociālajos dienestos vai nevalstiskajās organizācijās, izglītības iestādēs, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, krīzes centros.