Lai savā teritorijā nodrošinātu sabiedrisko kārtību, pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju vai kārtības nodrošināšanas funkciju savā teritorijā deleģēt citai pašvaldībai. No 2024. gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība katrai pašvaldībai piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju.

Pašvaldības policijas pamatuzdevumi

  • nodrošināt personu un sabiedrības drošību;
  • novērst administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus, kā arī likumpārkāpumu profilakse (pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu likumpārkāpumus);
  • atklāt administratīvos pārkāpumus, meklēt personas, kuras izdarījušas administratīvos pārkāpumus, tai skaitā kontrolēt pašvaldību apstiprināto noteikumi izpildi;
  • atbilstoši savai kompetencei piemērot administratīvos sodus, kā arī veikt sodu piedziņu;
  • Valsts policijas, Drošības policijas un citu institūciju atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;
  • normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām to tiesību aizsardzībā un saskaņā ar likumu noteikto pienākumu izpildē, tai skaitā tūlītējā draudu novēršana, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Pašvaldības policija neizmeklē noziegumus vai likumpārkāpumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā. Šādu noziegumu izmeklēšana ir Valsts policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.

Pamatā visās pašvaldību policijās darba pienākumi un kompetence ir vienāda, tomēr pašvaldībās var atšķirties administratīvie sodi, to apmērs un pārkāpuma būtība, jo katrai pašvaldībai ir savi saistošie noteikumi un pašvaldību policiju nolikumi.

Pašvaldības policijas galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai netiktu pārkāpti sabiedrisko kārtību regulējošie noteikumi, piemēram, teritorijas nesakopšana, sīkais huligānisms, smēķēšana un alkohola lietošana tam neparedzētā vietā, kā arī transportlīdzekļu novietošana tam neparedzētā vietā u.c. Tāpat pašvaldības policijas darbinieki saņem izsaukumus par dažāda veida konfliktiem ģimenē.

Pašvaldību policiju struktūra var būt atšķirīga un atkarīga no tā, cik resursi nepieciešami attiecīgās pašvaldības policijas funkciju nodrošināšanai. Rīgas pašvaldības policija ir lielākā pašvaldības policija Latvijā, līdz ar to tajā ir dažādas struktūrvienības, tai skaitā specializētās, kuras var nebūt citās Latvijas pašvaldību policijās, piemēram, atsevišķa struktūrvienība, kas nodarbojas ar bērnu un jauniešu lietām.

Pašvaldības policijas tiesības

Pašvaldības policijas darbiniekam, pildot pienākumus, ir noteiktas vairākas tiesības, piemēram:

  • pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;
  • pieprasīt, lai tiktu pārtraukts likumpārkāpums;
  • aizpildīt protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem;
  • aizturēt bērnus līdz 16 gadu vecumam, kuri aizbēguši no mājām vai skolas;
  • nogādāt slimnīcā vai policijas iestādē personu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibumā u.c. tiesības (vairāk lasi likuma “Par policiju” 12.pantā).

Noteiktos apstākļos pašvaldības policists, pildot dienesta pienākumus, var lietot gan fizisku spēku un speciālos cīņas paņēmienus, gan speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai) un speciālos transportlīdzekļus, kā arī dienesta suņus un zirgus. Pašvaldības policijai ir tiesības pielietot arī šaujamieročus, taču to var darīt tikai galējas nepieciešamības situācijā.

Prasības pašvaldības policijas darbiniekam

Lai kļūtu par pašvaldības policijas darbinieku, jāatbilst noteiktām prasībām, tostarp jābūt pilngadīgam Latvijas Republikas pilsonim ar iegūtu vidējo izglītību un nedrīkst būt sodāmības (vairāk lasi likuma “Par policiju” 21.pantā). Tāpat būs jānokārto iestājpārbaudījums fiziskajā sagatavotībā un jāiztur atlase (var atšķirties dažādās pašvaldībās).

Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, galvenie inspektori, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki.

Darbs pašvaldības policijā ir stabilitāte, karjeras izaugsmes un bezmaksas apmācību iespējas. Par ieguvumiem, strādājot pašvaldības policijā, vari uzzināt attiecīgā novada vai pilsētas pašvaldības policijā.

Atjaunots 2023. gada 12. janvārī
Publicēts 2018. gada 22. janvārī