Kas noteica izvēli – studēt jurisprudenci un darboties tieslietu jomā?

Man vidusskolā ļoti patika analizēt prozu un dzeju, mēģināt saprast, ko autors gribējis pateikt, līdzīgi arī jurisprudencē - jācenšas saprast, ko likumdevējs gribējis pateikt. Manī allaž bijusi taisnīguma sajūta un vēlme palīdzēt, un advokāta profesijā saskatu iespējas iestāties par kādas puses taisnību, sniegt juridisko palīdzību, palīdzēt cilvēkiem un uzņēmumiem saprast, kādas ir viņu tiesības un pienākumi. Man visvairāk patīk jurisprudences analītiskais aspekts, kur jāpēta apstākļi, jāvāc pierādījumi, jānoskaidro patiesība vai tiesību normu saturs, bieži jāanalizē dažādas situācijas, tāpēc tā man šķita saistoša.

Tiesību zinātne ir viena no populārākajām jauniešu studiju izvēlēm, līdz ar to konkurence gan uz studiju, gan prakses vietām ir liela. Cik labam un aktīvam jābūt, lai šajā konkurences cīņā nezaudētu?

Labas atzīmes ir viens no rādītājiem, ka cilvēks ir centīgs, bet ar to vien nepietiek. Lai iestātos Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē, pretendentiem laikus jāizpēta prasības, kuras ik pa laikam mēdz pamainīties. Parasti ir jābūt labiem rezultātiem valodu eksāmenos un matemātikā, un var būt nepieciešams kārtot iestājeksāmenu. Bet, lai studiju laikā tiktu praksē un saņemtu stipendijas, lietderīgas ir arī papildu aktivitātes. Juridiskajā fakultātē ir iespēja piedalīties tiesas procesu izspēlēs, kas ir kā debašu sacensības, kurās parasti tiek ieguldīts daudz laika. Vietējās sacensībās tās prasa vairākas nedēļas, mēnesi, starptautiskās – vairākus mēnešus. Bet potenciālajiem prakses piedāvātājiem vai stipendiju komisijai tā ir zīme, ka darāt vairāk nekā minimāli tiek prasīts mācībās.

Advokātu birojā “Sorainen” nonācāt 2012. gadā vēl kā studente. Kāpēc izvēlējāties tieši advokātu biroju?

Ir labi, ka jaunieši šajā “Profesiju pasaules” projektā var izvērtēt, kādas ir opcijas jurisprudencē un konkrēti kas, ko dara. Mana izvēle sākotnēji lielā mērā bija apstākļu sakritība, un tikai vēlāk sapratu, ka tas patiesi ir tas, ko vēlos darīt. Lai papildinātu CV un pieredzi jurisprudencē un saprastu, ko tā vispār nozīmē praksē, vēlējos darbu saistībā ar studēto. Vienudien uz fakultāti bija atnākuši zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” pārstāvji, kuri pastāstīja par prakses iespējām. Pieteicos. Vasarā pāris nedēļas biju praksē, pildīju dažādus uzdevumus. Man patika, un birojs piedāvāja paralēli mācībām uzsākt darbu kā jurista palīgam. Tagad studentiem ir iespēja vispirms iziet “Sorainen” Studentu akadēmiju un pēc tās pieteikties praksē. Ar laiku man radās pārliecība, ka vēlos būt advokāte un tā darbojos zvērinātu advokātu birojā “Sorainen” gandrīz 9 gadus.

2016. gadā, vēl pamanījāties iegūt Fulbraita stipendiju studijām ASV. Ko deva šīs studijas?

Fulbraita stipendija dod ļoti interesantu pieredzi dzīvot un mācīties citā kontinentā, un nokļūt ārpus savas komforta zonas. Tā man deva papildus zināšanas, praktisku pieredzi, izpratni, kā strādā cita tiesību sistēma, ļoti daudz jaunus kontaktus un draugus. Man tā bija lieliska iespēja, kuru, manuprāt, ieguvu ne tikai dēļ sekmēm mācībās un valodas zināšanām, bet arī pateicoties aktīvai dalībai tiesas procesa izspēlēs.

Bet, domājot par studijām ārvalstīs, jāņem vērā, ka valstu tiesību normas atšķiras, līdz ar to nopietni jāizvērtē, kura programma būs noderīga atkarībā no tā, ko plānojat pēc tam darīt. Tā kā gribēju atgriezties Latvijā, studijām izvēlējos tiesību jomas, kuras konceptuāli ir ļoti līdzīgas Eiropas un Latvijas tiesībām – intelektuālā īpašuma tiesības, kuru regulējums lielā mērā izriet no starptautiskiem līgumiem, kas ir saistoši vairākām valstīm, tādējādi tiesību principi šajā jomā ir ļoti līdzīgi ASV, Latvijā un Eiropā. Ja es dotos studēt kaut kur uz Eiropu, iespējams, būtu izvēlējusies padziļināti studēt citu jomu, piemēram, Eiropas Savienības tiesības

Pamatā strādājat ar intelektuālā īpašuma tiesībām, līgumiem, konkurences tiesībām un speciālām licencēšanas prasībām, kas attiecināmas uz uzņēmējiem. Kā notika specializēšanās, kā izvēlējāties virzienus vai virzieni izvēlējās jūs?

Abējādi. Strādāju zvērinātu advokātu birojā, kurā tiek sniegta juridiskā palīdzība vairākās jomās. Kad te biju jurista palīgs, bija iespēja strādāt ar dažāda veida uzdevumiem un mēģināt saprast, kas patīk vairāk, kas mazāk, un laika gaitā strādāt tajās jomās, kas man šķita piemērotākas. Viena no jomām, ar kuru man bija iespēja strādāt un kas iepatikās, bija intelektuālais īpašums un dažādi ar to saistīti jautājumi. Papildus man bija iespēja palīdzēt uzņēmumiem izprast dažādas uz tiem attiecināmas prasības (reklāmas prasības, patērētāju tiesību aizsardzība u.c.), sniegt atbalstu dažādu licenču saņemšanā, palīdzēt ar juridiskiem jautājumiem, kas uzņēmumiem svarīgi, lai  attīstītu savu komercdarbību un veiksmīgi sadarbotos ar citiem uzņēmumiem.

Iepriekš bijāt jurista palīgs, bet tagad zvērināta advokāta palīgs? Cik ilgi jau esat zvērināta advokāta palīgs?

Apmēram četrus gadus.

Ir jāpraktizē pieci gadi kā zvērināta advokāta palīgam, lai varētu pretendēt kļūt par zvērinātu advokātu. Tas nešķiet pārāk ilgs laiks, vai tomēr ir optimāls, lai praksē iemācītos visu to, kas nepieciešams, lai kļūtu par zvērinātu advokātu un nokārtotu grūto advokātu eksāmenu?

Jā, tas ir optimāls un noteikti pietiekams laiks, lai apgūtu visas prasmes, kas nepieciešamas zvērinātam advokātam. Pieteikties par zvērināta advokāta palīgu un iestāties advokatūrā var tikai pēc tam, kad ir iegūta jurista kvalifikācija – pēc iegūta maģistra grāda. Tikai tad var kandidēt kļūt par zvērināta advokāta palīgu, kārtojot zvērinātu advokātu palīgu iestājeksāmenu. Ir arī nepieciešams patrons – zvērināts advokāts ar vismaz septiņu gadu pieredzi. Citreiz nevar uzreiz atrast patronu vai arī ir citi apsvērumi un pēc maģistra grāda iegūšanas var paiet vēl kāds gads līdz tiek nokārtots zvērinātu advokātu palīgu iestājeksāmens. Tajā laikā var strādāt par jurista palīgu, juristu, kā to darīju arī es, līdz parādās iespēja kļūt par zvērināta advokāta palīgu. Tādējādi nereti praktiskā juridiskā pieredze var sanākt garāka nekā pieci gadi.

Kādi ir advokāta palīga galvenie darba pienākumi?

Zvērinātu advokātu palīgi tāpat kā zvērināti advokāti arī ir neatkarīgi un profesionāli juristi, kuri sniedz juridisko palīdzību gan aizstāvot un pārstāvot tiesā, gan pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs. Palīgi arī sniedz juridiskās konsultācijas, gatavo dokumentus un veic citas juridiskās darbības. Bet galvenā advokāta atšķirība no jurista ir tā, ka uz advokātu attiecas dažādas profesionālās darbības un ētikas prasības, piemēram, likumā noteikts konfidencialitātes pienākums pret klientu. Kā arī advokāts pārstāv vai aizstāv klientus tiesās, izmeklēšanas un citās iestādēs, kamēr juristiem, kas nav advokāti, šādas iespējas var būt ierobežotas. Piemēram, krimināllietās uzņemties aizstāvību var tikai advokāti.

Palīgi var klientu aizstāvēt tiesā arī bez zvērināta advokāta klātbūtnes?

Gan zvērināti advokāti, gan viņu palīgi ir advokāti. Zvērināta advokāta palīgam, kurš ir nokārtojis jau divus starpeksāmenus Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisijas noteiktajā kārtībā, ko esmu izdarījusi arī es, ir lielākas pilnvaras pārstāvēt un sniegt juridisko palīdzību nekā palīgam, kurš ir savas profesionālās darbības sākumā. Pirmajā gadā mēs nevaram vest lietas tiesās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, bet palīdzam saviem patroniem veikt atsevišķus uzdevumus, sagatavojam dokumentu projektus tiesām un iestādēm. Rakstām arī projektus līgumiem, ieteikumiem, atzinumiem par dažādiem juridiskiem jautājumiem. Šos mūsu dokumentu projektus pirms tie nokļūst pie klienta vai tiek kaut kur iesniegti pārlasa mūsu patrons vai kāds cits zvērināts advokāts no biroja.

Pēc pirmā palīga darbības gada kārtojam pirmo zvērinātu advokātu palīgu eksāmenu. Tajā ir jautājumi par zvērināta advokāta ētiku, profesionālo darbību, kā arī atsevišķi jautājumi par civilprocesu un civillietām. Pēc šā eksāmena nokārtošanas varam iet uz tiesu, bet joprojām esam patrona uzraudzībā. Viņš ir pilnībā informēts par to, ko darām, palīdz ar padomu, pārlasa dokumentus. Ja patrons ir izrakstījis orderi, varam sniegt juridisko palīdzību tiesā, tostarp sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību arī bez patrona klātbūtnes. Valsts nodrošinātās aizstāvības sniegšana un pārstāvība kriminālprocesā mums pat ir pienākums.

Pēc otrā palīga darbības gada, kad ir gūta papildus prakse un apmeklēti noteikti semināri, jau varam kārtot otro eksāmenu. Pēc tā jau iegūstam tiesības vest lietas bez patrona pilnvarojuma. Tad paši sev izrakstām orderus, līdzīgi kā to dara zvērināti advokāti. To nevaram darīt vienīgi apgabaltiesā un Augstākajā tiesā skatītās krimināllietās.

Atlikušajos trīs gados turpinām vest lietas, mācīties, joprojām patrons par mums ir atbildīgs, uzrauga mūs un palīdz, bet pamazām kļūstam patstāvīgāki. Pēc pieciem gadiem esam gatavi kārtot gala eksāmenu, pēc kura mūs vairs neviens neuzrauga un kļūstam pilnībā patstāvīgi.

Cik lielu darba dienas daļu aizņem dažādu dokumentu, lietu un prakšu izpēte, cik klientu pārstāvēšana tiesās?

Tas ir ļoti atkarīgs no zvērināta advokāta un viņa palīga darbības specifikas. Es mēdzu iet uz tiesām un pārstāvēt klientus tiesā. Tomēr lielāko daļu mana laika aizņem dažādu juridisko konsultāciju sniegšana, atzinumu, līgumu gatavošana un klientu pārstāvība iestādēs dažādos jautājumos. Šis, protams, tiek darīts patrona uzraudzībā.

Praksē tas notiek tādējādi, ka ik dienu e-pastā vai telefoniski saņemu uzdevumus par dažādiem jautājumiem. Vispirms noskaidrojam problēmu, nepieciešamības gadījumā klientam uzdodot dažādus precizējošus jautājumus. Tad meklējam risinājumu, lasot normatīvos aktus, doktrīnu, likumu komentārus, pētot tiesu praksi un iestāžu praksi, kā arī sazinoties ar iestādēm. Ja klientam ir domstarpības ar kādu iestādi, piemēram, Konkurences padomi, vispirms iepazīstamies ar problēmu un izstrādājam plānu tās risināšanai un, kad plāns ir saskaņots ar klientu, īstenojam to.

No zvērināta advokāta atšķiros ar to, ka vienmēr darbojos patrona vadībā, proti, man vienmēr ir cilvēks, kuram varu jautāt padomu un kurš varēs apstiprināt manis rasto risinājumu pirms to sniegsim klientam.

Kad klientam vajag padomu par kāda jautājuma juridisko risinājumu Lietuvā, Igaunijā vai Baltkrievijā, sazinos ar kolēģiem no kaimiņvalstu “Sorainen” birojiem. Ir reizes, kad klienta uzdevumā meklējam palīdzību arī pie citiem ārvalsts advokātiem.

Ikdienā ir jādara arī dažādi ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistīti administratīvi uzdevumi, piemēram, rēķinu par paveiktajiem darbiem izskatīšana, piedāvājumu sagatavošana klientiem, apmācību novadīšana jaunākiem kolēģiem.

Mazāk aizņemtos brīžos gatavoju publikācijas un vadu seminārus par dažādiem juridiskiem jautājumiem.

Kāds ir jūsu darba laiks, slodze un ritms? Vienmērīgs, ar klasiskām astoņām stundām darba laika, vai nākas problēmu risinājumus meklēt arī vakaros un brīvdienās? 

Advokāti var brīvi noteikt savu darba laiku, taču mēs pielāgojamies biroja un klientu vajadzībām. Standartā mums ir astoņu stundu darba diena no pulksten 9 līdz 18, bet var arī būt nobīdes no standarta darba laika.

Mums ir jābūt vienmēr pieejamiem klientiem, un nereti klienti nāk pie advokātiem, kad problēma jau ir radusies un palīdzību vajadzēja jau vakar.

Ja situācija ir akūta, nevaram atteikt, un tad ir jāpastrādā ilgāk vakaros, citreiz arī brīvdienās. Vienlaikus šo papildus darbu var kompensēt ar kādu papildus brīvdienu.

Darba slodze ir viļņveida. Ir periodi, kad klientu lietu ir mazāk un var uzrakstīt kādu rakstu vai papildināt zināšanas kursos. Piemēram, pašlaik mācos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma tiesību biroja padziļinātos kursus par preču zīmēm. Ir reizes, kad ir ļoti daudz steidzamu klientu darbu un nodarbojamies tikai ar viņu lietām, arī ārpus standarta darba laika.

Ir vasaras brīvākas, vismaz tiem palīgiem, kuri vai kuru patroni iet uz tiesām, sakarā ar to, ka arī tiesneši vasarā dodas atvaļinājumos?

Tieši tā! Tiem advokātiem, kuri lielākoties sniedz juridisko palīdzību tiesās tieši civillietās, vasara būs brīvāka. Arī klienti bieži tieši vasarās izvēlas iet atvaļinājumā un no tiem ir mazāk uzdevumu. Bet tiem advokātiem, kuri nodarbojas ar citām jomām, tostarp krimināltiesībām, slodze var būt atkarīga no situācijas. Man ir bijusi arī pieredze, kad jāaizvieto kolēģi, kuri vasarā ir atvaļinājumā, un darbu ir bijis daudz.

Advokātu palīgiem ir obligātas vai brīvprātīgas profesionālās pilnveides un tālākizglītības prasības?

Jā, zvērinātu advokātu palīgiem ik mēnesi jāapmeklē Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisijas organizētie semināri par dažādām jomām. Papildus palīgi var brīvprātīgi apmeklēt dažādus seminārus vai kursus.

Ar kādām īpašībām vajadzētu būt apveltītam advokāta palīgam?

Jābūt precīzam, uz detaļām orientētam, radošam, ar augstu atbildību. Zvērinātiem advokātiem un palīgiem jāievēro augstas profesionālās darbības un profesionālās ētikas prasības. Mēs nedrīkstam pārkāpt likumu, jo tas var graut sabiedrības uzticību advokātiem. Mums jāievēro konfidencialitāte pret klientu, bez viņa atļaujas nedrīkstam nevienam stāstīt ne par juridiskās palīdzības sniegšanas faktu, ne saturu. Mums jābūt neatkarīgiem, nekādi ārējie faktori nedrīkst ietekmēt mūsu sniegtās juridiskās palīdzības saturu. Tādēļ zvērinātiem advokātiem un palīgiem jābūt pašnodarbinātiem vai citādi praktiski un juridiski neatkarīgiem savā darbībā.

Mēs nedrīkstam būt darba tiesiskajās attiecībās, lai darba devējs neietekmētu mūsu neatkarību. Mums ir ar cieņu ir jāizturas pret tiesu, klientiem un citām personām.

Jābūt psiholoģiskajai noturībai un spējai turēt stresu, jāprot publiski uzstāties un argumentēt. Jāspēj analītiski domāt, analizēt, pētīt, jāpiemīt domāšanai, kas vērsta uz problēmu risināšanu, spējai saprast, no kurienes, kas rodas.

Vai bez specifiskajām juridiskajām zināšanām advokāta palīgam nepieciešamas vēl kādas zināšanas un prasmes?

Ir jābūt ļoti labām rakstīšanas prasmēm, jo ir jāraksta daudz dokumentu. Jāzina svešvalodas - jo vairāk, jo labāk, bet būtiskākās Latvijā ir angļu un krievu valodas zināšanas. Ja vēlies būt tiesvedību advokāts, ir jābūt labam oratoram. Ikdienā bieži ir nepieciešamas pamata matemātikas zināšanas. Tiem, kas darbojas konkurences tiesību jomā, būs noderīga ekonomika, un tiem, kas vēlas darboties ar patentu reģistrācijas jautājumiem, būs nepieciešama papildus izglītība kādā no eksaktajām zinātnēm.

Minējāt, ka advokāti un viņu palīgi ir pašnodarbinātas personas, vienlaikus jūs strādājat lielā advokātu birojā. Kā veidojas jūsu atalgojums? Tas ir atkarīgs no padarītā vai nostrādāto stundu skaita?

Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar Advokatūras likumu advokāta darbība ir intelektuāls darbs, par kuru advokātam ir tiesības uz atlīdzību, bet atšķirībā no, piemēram, uzņēmējdarbības, advokāta darbības pašmērķis nav peļņas gūšana. Tas nozīmē, ka advokāts nevar, piemēram, prasīt kā atlīdzību daļu no mantas, ko klients ir ieguvis tiesvedības procesa rezultātā.

Advokāta atlīdzība veidojas no tā, ko klients samaksā par sniegto juridisko palīdzību un tās apmērs ir atkarīgs no advokāta un klienta vienošanās. Strādājot birojā vai pie zvērināta advokāta, zvērināta advokāta palīgs parasti slēdz sadarbības vai pakalpojumu sniegšanas līgums ar biroju vai zvērinātu advokātu, un birojs vai zvērināts advokāts slēdz līgumus ar klientiem.

Atlīdzība palīgam ir atkarīga no palīga vienošanās ar biroju vai zvērinātu advokātu.

Ja juridiskā palīdzība tiek sniegta katru dienu, kā tas ir manā gadījumā, tad atlīdzība var būt ikmēneša samaksa, par ko es, pašnodarbināta persona, izrakstu birojam rēķinu. Var vienoties arī par atlīdzību, kuru maksā par katru konkrēti izpildītu uzdevumu vai atkarībā no nostrādātajām stundām, piemērojot stundas likmi.

Esat apmierināta ar atlīdzību, ko šādi zvērināta advokāta palīgs var nopelnīt?

Manuprāt, atlīdzība, ko var saņemt zvērināta advokāta palīgs ir apmierinoša, taču tā var mainīties atkarībā no vienošanās ar klientu, biroju vai zvērinātu advokātu. Turklāt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības lietās tā ir fiksēta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, par juridisku konsultāciju civillietā juridiskās palīdzības sniedzējs var saņemt 20 euro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Profesionālais mērķis ir kļūt par zvērinātu advokāti?

Jā. Zvērināti advokāti var praktizēt individuāli vai kopā. Šobrīd es darbojos zvērinātu advokātu birojā, kurā zvērināti advokāti praktizē kopā. Pēc zvērinātu advokātu statusa iegūšanas es pievienotos zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” zvērinātu advokātu pulkam.

Kas jums sagādā gandarījumu darbā?

Savā darbā bieži gūstu labi padarīta darba sajūtu, kad tiek pabeigts kāds liels projekts, piemēram, pabeigta tiesvedība, uzrakstīts un noslēgts sarežģīts līgums, palīdzēts klientam saņemt licenci vai saņemta apvienošanās atļauja no Konkurences padomes, kas ļauj klientam iegādāties kādu citu uzņēmumu. Man gandarījumu sniedz arī reizes, kad esmu spējusi palīdzēt klientam saprast to, kādas ir viņa tiesības vai pienākumi, vai kā atrisināt juridisku problēmu, vienlaikus situāciju pārmērīgi nesarežģījot ar juridiskām niansēm.

Fotomateriāli no ZAB Sorainen arhīva.