Intervija ar Arni Žilioni,

„Rīgas satiksmes” virpotāju

– Cik ilgi jau strādā uzņēmumā „Rīgas satiksme”?f64_Zilionis_20190923_039v.jpg

– 2019. gada oktobrī būs pieci gadi. Vispirms biju praktikants, pēc tam mani pieņēma pastāvīgā darbā.

– Kur apguvi virpotāja profesiju?

–Pēc 9. klases es iestājos Rīgas 3. arodvidusskolā.

Izvēlējos programmu „Metālapstrāde”, kuru sekmīgi absolvējot, ikviens iegūst uzreiz trīs kvalifikācijas: atslēdznieks, virpotājs, rokas lokmetinātājs.

Mācības ilgst trīs gadus, un katru gadu tiek apgūta jauna profesija.

Ir gan teorētiskās nodarbības, gan katru gadu arī prakse, kuru, kā jau iepriekš minēju, izgāju „Rīgas satiksmē”. Prakse ļāva iepazīt katru profesiju daudz detalizētāk. Esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli. Godīgi sakot, pēc pamatskolas absolvēšanas vēlējos kļūt par galdnieku, taču nokavēju iestājeksāmenus. Rīgas 3. arodvidusskola bija izvēle Nr. 2. Bet esmu priecīgs par šādu pavērsienu dzīvē – otrā prioritāte tomēr izrādījās tā īstā.

– Kāpēc no šīm trim kvalifikācijām izvēlējies tieši virpotāja profesiju?

– Sapratu, ka virpotāja specialitāte ir visvairāk piemērot man – man patīk, ka es ātri redzu sava darba rezultātu. Darbs ir ļoti dinamisks, daudzveidīgs. Taču arī parējās apgūtās profesijas nav atstātas novārtā, tieši otrādi – noder arī pašreizējā amatā, piemēram, ja man ir kaut kas jāsametina, to varu paveikt pats, nav jālūdz kolēģu palīdzība.

– Kādas zināšanas, kas gūtas jau pamatskolā, ļoti noder gan mācoties par virpotāju arodskolā, gan pēc tam uzsākot darba gaitas?

– Vērtīgas ir mājturības stundas un tur apgūtais, kā arī rasēšana, jo tā ir virpotāja darba pamats – mēs atbilstoši rasējumam izgatavojam vajadzīgo. Ir jāsaprot, kas rasējumā ir norādīts.

– Bez kurām īpašībām virpotājs nevar iztikt?

Virpotājam ir jābūt ļoti punktuālam, precīzam, rūpīgam, ar augstu atbildības izjūtu, jābūt kārtīgam, jo darbagaldiem allaž ir jābūt tīriem, citādi jebkurš atstāts gruzis var sabojāt detaļu,

respektīvi, izgatavotā detaļa var neatbilst vajadzīgajiem parametriem.

– Virpotājs atbilstoši darba rasējumam izgatavo gan vienkāršas, gan sarežģītas detaļas. Kādas detaļas tu ikdienā izgatavo?

– Lai tramvajs varētu kursēt, tam apakšā ir ritošā daļa, saukta par ratiņiem. Vieniem ratiņiem ir divi tilti (tilti ir tā daļa, kas savieno tramvaja divus riteņus). Mans uzdevums ir uztaisīt, atjaunot tiltus, ieskaitot pašus tramvaja riteņus.

– Ļoti atbildīgs pienākums.

– Jā, jānovirpo ir ļoti precīzi, lai nerodas disbalanss, lai tramvajs uz sliedēm atrastos taisni.

Pavirši izpildīts darbs var radīt ļoti bīstamas situācijas satiksmē, apdraudēt pasažieru drošību.

Tāpēc darbs jāveic ar maksimālu rūpību. Virpotājs veic detaļu izgatavošanu, izmantojot virpošanas darbagaldus. Tas ir izteikts roku darbs.

f64_Zilionis_20190923_048h.jpg– Un to tu dari viens, bez kolēģu līdzdalības?

– No A līdz Z visu tilta izveidē varu paveikt viens pats. Kolēģiem vajadzības gadījumā paprasu kādu padomu.

– Vai ir jāpapildina sava zināšanu bagāža, vai pietiek ar skolā gūto pieredzi?

– Galveno apgūst skolā, taču interneta vidē ik pa laikam es atrodu kādu novitāti, atrodu atbildes uz kādu neskaidru jautājumu.

– Tev ir normēts darba laiks?

– Strādāju no pulksten 7 līdz 16, brīvdienas un svētku dienas ir brīvas. Viss darba process notiek iekštelpās.

– Kas tevi visvairāk saista virpotāja profesijā?

– Apziņa, ka es daru ļoti vajadzīgu darbu. Tramvaju tilti nodilst, tie ir jālabo, un es to varu paveikt. Pēc tam atkal tramvajs var droši pārvadāt pasažierus. Savus darba augļus redzu ik dienu Rīgas ielās. Ne mazsvarīgi – iemaņas un prasmes noder arī ārpus darba – varu un māku daudz ko salabot, saremontēt, sametināt un tamlīdzīgi un nav jāsauc uz mājām meistars.

– Un ko tu minētu kā darba ēnas puses?

Ir jārēķinās, ka gandrīz visu darbadienu ir jāstāv kājās.

Darbā ir troksnis, putekļi, tāpēc lietojam individuālos aizsardzības līdzekļus.

Līdz ar to troksnis, putekļi man netraucē. Jāievēro drošības prasības, tad arī viss ir kārtībā. Daudzus attur tas, ka darba vide nav sterils birojs, bet cehs. Ar to ir jārēķinās, izvēloties šādu specialitāti.

– Tavi novērojumi – vai citiem jauniešiem arī ir interese par šo profesiju?

– Uzskatu, ka interese ir gana liela. Vienīgi jautājums – cik daudz paliek strādāt Latvijā. Daudzi mani bijušie skolasbiedri uzreiz pēc arodskolas absolvēšanas devās strādāt uz ārvalstīm.

– Kas tevi notur Latvijā?

Es vēlos dzīvot un strādāt savā dzimtenē, tāpēc šobrīd neizskatu iespējas doties prom no valsts. Turklāt mani apmierina mans pašreizējais darba devējs – nodrošinātie darba apstākļi, sociālās garantijas, stabils atalgojums, pārdomāta motivācijas sistēma.

– Vai par virpotājām strādā arī meitenes?f64_Zilionis_20190923_090v.jpg

Manā klasē bija viena meitene, viņa gan izvēlējās metinātāja profesiju. Domāju, ka virpotāja profesija nav meitenēm īsti piemērota – detaļas, ar kurām ikdienā strādāju, ir ļoti smagas, lai tās paceltu, tiek izmantoti palīglīdzekli. Manuprāt, virpotāja darbs ir vīriešu nodarbe.

– Vai pēc virpotājiem būs pieprasījums arī nākotnē?

Noteikti. Tehnika jau allaž būs jāremontē.

Turklāt, cik man zināms, daudzi pieredzējuši virpotāji ir jau pirmspensijas vai pensijas vecumā, tāpēc ir vajadzīga paaudžu nomaiņa.

– Kur var strādāt virpotājs?

– Virpotājs var strādāt metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumos, kā arī citos nozares uzņēmumos, kuru darbības nodrošināšanai nepieciešama metālapstrāde.

Publicēts 2019. gada 23. oktobrī