Intervija ar Andi Liepu,

Dabas aizsardzības pārvaldes, Pierīgas reģionālās administrācijas vides inspektoru -

dabas aizsardzības speciālistu Ķemeru nacionālajā parkā

Kādi ir Jūsu darba pienākumi pārvaldē?

Dabas aizsardzības pārvaldē oficiāli skaitos vides inspektors, bet, labprātāk sevi saucu par dabas aizsardzības speciālistu. Neesmu ierindas inspektors, uzskatu, ka veicu dabai noderīgas lietas. Darbs dabas aizsardzības sfērā nav tikai vides inspekcija.

Es, piemēram, vairāk esmu specializējies uz dabas apsaimniekošanas lietām. Tas nozīmē, ka sekoju, kas notiek dabā un kas ir jādara, lai uzturētu tajā daudzveidību.

Šajā darbā man patīk tas, ka ir pienākumu dažādība un nav jāsēž tikai pie datora. Darbs veicams gan telpās, gan ārā dabā, gan vienatnē, gan komunikācijā ar cilvēkiem. Vienlaikus esmu iniciators un dibinātājs Ķemeru nacionālajam fondam, kuru turpinu vadīt. Man ir paveicies, ka savu dzīvi esmu spējis iekārtot tā, lai varu darīt to, kas patīk.

Ko nozīmē dabas apsaimniekošana?

Tas ietver darbības (t.sk. arī nedarīt neko) ar mērķi  veicināt un saglabāt dabai raksturīgo vidi mežā, ūdeņos, atklātā ainavā. Es šobrīd nodarbojos ar pļavu apsaimniekošanu. Pie mūsu civilizācijas attīstības apstākļiem, ja nekas netiek darīts, pļavas aizaug ar krūmiem un apmežojas, jo savvaļā dzīvojošie zālēdāji ir iznīdēti. Pirms 400 gadiem ir izzuduši tauri (govju priekšteči) un tarpāni (zirgu priekšteči), kad vēl šie dzīvnieki uzturēja līdzsvaru  pļavās. Mūsdienās dabīgo pļavu atjaunošanā izmanto taurgovis un zirgus, kas selekcionēti no mājdzīvnieku šķirnēm un ir piemēroti dzīvošanai savvaļā. Tie uztur pilnvērtīgu dabisko ekosistēmu un piesaista reto sugu dzīvniekus

Pēdējo gadu laikā dabas aizsardzības sistēma pievērsusies vairāk inspicēšanai.

Laikam jau to noteikusi pašu cilvēku uzvedība dabā, pāri nodarīšana tai. Līdz ar to jāseko kārtībai dabā. Tomēr dabas aizsardzība nav tikai uzraudzīšana, ko cilvēki dara nepareizi, bet, galvenokārt, dabas un situācijas pārzināšana. Ir jāpārzina savā pārraudzībā esošās teritorijas, procesi, kas tajās notiek un kā tās ietekmē cilvēki.

Vides un dabas aizsardzība ir divas nodalāmas nozares. Vides speciālists uzrauga piesārņojumu, piemēram, notekūdeņos, savukārt dabas aizsardzības speciālists atbild par dzīvniekiem, augiem, ekosistēmu, visu, kas saistīts ar neskartās dabas dzīvi.

Mežsaimniecība kā nozare ir vērsta uz komerciju: tā ir izpētījusi, kā ātrāk izaudzēt koksni, nocirst, realizēt un no jauna izaudzēt. No dabas aizsardzības puses mēs raugāmies savādāk – būtisks ir viss, kas saistīts ar dzīvās dabas sistēmu – augu un dzīvnieku sugu daudzveidību. Šādu dabisku platību paliek arvien mazāk, līdz ar to par tām ir jārūpējas, bet mežā pārsvarā visam būtu jāveidojas pašam no sevis.

Kāds ir Jūsu darba ritms?

Dabas pārvaldes darbiniekiem mēdz būt dažādi darba ritmi. Mans darba laiks nav noteikts pa stundām, un es regulēju to pats. Inspektors, kurš brauc pārbaudes reidos un seko līdzi pārkāpumiem, var to darīt plānoti, bet reidi var notikt arī brīvdienās un naktīs. Es cenšos savu darbu organizēt tā, lai 50 % laika esmu pie datora un izskatu lietas, iepazīstos ar likumdošanu un apsaimniekošanas noteikumiem, to grozījumiem, sarakstu atskaites, gatavoju plānus, bet pārējos 50 % laika esmu dabā – veicu inspekciju, apsekoju teritorijas. Atzīšos, ka darbs man ir vaļasprieks un darba stundas neskaitu. Labprāt arī fiziski strādāju, daudzas lietas daru pats. Varu nopļaut zāli vai pielabot žogu. Jo tā ir taupīgāk, vieglāk un ātrāk. Ķemeru nacionālā parka teritorija aizņem 38 tūkstošus hektāru.

Kādai ir jābūt izglītībai dabas pārvaldē?

Strādā tie, kuriem patīk daba. Mūsu darbinieki ir ar dažādu izglītību. Es esmu biologs, beidzis Latvijas Universitātes bioloģijas fakultāti, taču starp mums ir arī ģeogrāfi u.c. izglītības darbinieki. Mums ir daudz darbinieku ar sabiedrisko attiecību un tūrisma izglītību, jo ļoti liela daļa mūsu darba notiek saziņā ar cilvēkiem, piemēram, rīkojot un vadot ekskursijas skolām. Attiecīgi ar likumdošanas jautājumiem strādā juristi. Nav svarīgi, vai esi biologs vai jurists, galvenais, ka strādā ar atdevi.

Ko dara inspekcijas laikā?

Tradicionāli inspektora darbs ir sekot, vai netiek veiktas neatļautas darbības. Inspektori arī izskata būvniecības vai ceļu būvniecības iesniegumus, dodas apgaitās, atbild par kārtību. Manā pārziņā ir daļa no Ķemeru nacionālā parka teritorijas - Lapmežciema, Smārdes puse līdz pat Engures ezeram, tad apkārt ezeram līdz Tukuma novadam lejā. Dodamies apgaitā divatā, lai drošāk un radošāk. Dabas aizsardzības teritorijas - dabas liegumi, dabas parki, mikroliegumi, aizsargājumu ainavu apvidi, biosfēras rezervāts, Teiču valsts rezervāts – tās visas ir aizsargājamās dabas teritorijas, kuras attiecas uz dabas pārvaldi.

“Rūpju bērns” ir izzūdošās sugas, par kurām jārūpējas.

Jūs dodat signālu, ka kaut kas ir jādara, ja pamanīts kāds trūkums vai pārkāpums, savukārt inspektora uzdevums ir atbilstoši reaģēt.

Bez sabiedrības iesaistīšanas un izglītošanas dabas aizsardzība neveidosies, jo cilvēki ir jāinformē, lai ikviens būtu zinošs un informēts, kas notiek dabā.

Vai Jums nākas savā darbā arī mācīties?

Ļoti bieži mums ir sanāksmes, kurās satiekamies ar visu rajonu kolēģiem, kad varam izrunāt aktuālāko un dalīties pieredzē. Ir iespēja piedalīties starptautiskos projektos un redzēt citu valstu darba metodes. Viena lieta ir iegūtā akadēmiskā izglītība, bet otra, ka šajā sistēmā ir intensīvi jāmācās, jo dabas aizsardzības nozare arī attīstās. Tādēļ regulāri apmeklēju speciālus apmācības kursus.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām šajā darbā?

Jābūt godīgam un atvērtam. Jāprot patstāvīgi strādāt un organizēt savu darbu. Jāpiemīt labām saskarsmes, sadarbības un komunikācijas spējām ar kolēģiem un klientiem.

Tā kā inspektora darbā galvenais nav gatavot protokolus un sodīt, bet gan izglītot cilvēkus, tad jābūt ne vien stingram un nepiekāpīgam, bet arī labam diplomātam.

Jāprot cilvēkus ieinteresēt par dabas unikalitāti un tās vērtību tā, lai viņi ne tikai notic, bet stāstītais kļūst par viņu pārliecību.

Un, pats galvenais, pašam ir jāmīl daba! Lielākajai daļai kolēģu dzīve dabā ir kļuvusi par dzīvesveidu. Daudzi arī brīvajā laikā atrodas dabā - nodarbojas ar slēpošanu, ūdenstūrismu, ekotūrismu un citiem dabai draudzīgiem sporta un atpūtas veidiem.

Atjaunots 2017. gada 21. februārī
Publicēts 2015. gada 21. janvārī