Kāpēc izvēlējies šādu profesiju?

Pamatskolas laikā vasarās strādāju lauku saimniecībā, kur diezgan daudz nācās saskarties ar lauksaimniecības tehniku – traktoriem, kombainiem, pacēlājiem, ekskavatoriem. Mani ļoti ieinteresēja tehnikas darbības principi – kā un kas strādā. Tāpēc izvēlējos apgūt šo profesiju Ogres tehnikumā.

Vai pastiprināto interesi izraisīja darbs ar šo tehniku vai arī iespēja iedziļināties smago spēkratu uzbūvē?

Sākumā, protams, gribējās vairāk strādāt ar tehniku, bet tas savukārt raisīja interesi par spēkratu uzbūvi un darbības principiem.

Ko nozīmē profesija smago spēkratu mehāniķis?

Dažreiz šīs profesijas nosaukums cilvēkiem mēdz asociēties ar vieglo automašīnu mehāniķa darbu. Taču profesija smago spēkratu mehāniķis saistās ar smagās tehnikas remontu. Tā ir tehnika, kas tiek nodarbināta būvniecībā, mežizstrādē, lauksaimniecībā, ceļu būvē un citās nozarēs, kur tiek strādāts ar traktortehniku un iekārtām.

Cik ātri saprati, ka izvēlētā profesija ir tieši tas, ko vēlies darīt?

Sākumā šajā specialitātē kursā bijām 30 cilvēki, bet jau pēc pirmā kursa palikām uz pusi mazāk, bet šobrīd, kad pie durvīm ir 4., noslēdzošais kurss, esam palikuši vien 12. Daudzi saprata, ka profesija nav viņiem piemērota.

Otrajā kursā sākām apgūt meža mašīnu tehnisko apkopi un remontu, uzbūvi un ekspluatāciju. Otrā kursa pavasarī sākās arī nelielas prakses Ogres tehnikuma mežos ar Ogres tehnikuma rīcībā esošo meža tehniku  - forvarderiem un harvesteru. Veicām arī šo meža mašīnu tehnisko apkopi. .

Vai viegli bija pierast pie eļļainām rokām un smagumiem?

Ir ļoti daudz dažādu palīgiekārtu, kas ļauj izvairīties gan no eļļām, gan smagumu celšanas. Ir gan domkrati, gan telferi, lai cilvēkam nebūtu jālieto daudz fiziskā spēka. 

Piemēram, es pēc darba dienas fiziski nejūtos noguris. Rokas, protams, ir jāsasmērē, bet ir speciāli līdzekļi, lai tās nomazgātu tīras, var arī izmantot darba cimdus. Mūsdienu smagās tehnikas remonta apstākļus nevar salīdzināt ar tiem, kādi bija senāk. Servisi ir labiekārtoti, apsildīti, aprīkoti ar nepieciešamajām iekārtām un instrumentiem, lai darbiniekam nevajadzētu lieki piepūlēties. Riepas ar rokām sen vairs nemontējam, tiek izmantotas specializētas iekārtas, pacēlāji un ratiņi.

Tehnika strauji attīstās un arvien vairāk tajā ir elektronikas, datorizēto sistēmu. Vai tehnikumā māca arī to?

Jā, pagājušajā mācību gadā Ogres tehnikumā darbu uzsāka aktīvs un zinošs pasniedzējs elektroierīču un hidraulisko iekārtu specializācijā. Pasniedzējs ļoti cenšas, lai izglītojamie iepazītu šo jomu reālā darba vidē, ne tikai teorētiski.

Mūsdienu mehāniķi vairs nevar iztikt bez zināšanām elektronikā un datorsistēmās.

Vai mehāniķi strādā tikai servisos vai arī dodas izbraukumos un remontē tehniku, piemēram, mežā vai uz lauka?

Tas ir atkarīgs gan no uzņēmuma, kurš sniedz smagās tehnikas remonta pakalpojumus, gan no klientu vajadzībām. Ja iespējams salabot tehniku darba vidē, tad tas tiek darīts. Piemēram, „INTRAC Latvija” rīcībā ir 17 mobilā servisa vienības – mikroautobusi, kuros ir viss nepieciešamais tehnikas remontam. Ja vajadzīgs nopietnāks remonts, tad tehniku pārvieto uz servisu, kur ir vairāk iespēju veikt remontu.

Vai prakses laikā tev ir konkrēti uzdevumi, kas jāveic patstāvīgi?

Jā, piemēram, šodien man ir uzdevums saremontēt traktora ātrumkārbu, tā ir izjaukta un ir konstatēta problēma. Meistara vadībā ātrumkārbu saremontēsim. Prakses laikā tiek doti dažādi uzdevumi, lai pēc iespējas plašāk iepazītu dažādu tehniku, tās mezglus un uzbūvi. 

Vai esi no tiem cilvēkiem, kuri labi jūtas kolektīvā, kurā ir tikai vīrieši?

Esmu pieradis strādāt tikai vīriešu kolektīvā, arī tehnikumā esam tikai puiši, tāpēc darbs izteiktā vīriešu kolektīvā man patīk.

Vai esi iepazinies ar vidējo atalgojumu nozarē?

Jā, esmu skatījies un par to domājis. Es redzu, ka cilvēkam, kuru tiešām interesē tas, ko viņš dara, un kurš ir gatavs turpināt mācīties, apgūstot nozares jaunumus, ir iespēja ļoti labi nopelnīt. Es domāju, ka par nozarē esošo atalgojumu var ne tikai uzturēt ģimeni, bet arī doties atvaļinājumos ārpus valsts robežām. Algu atšķirība var būt ļoti liela, bet tas ir tiešā veidā saistīts ar kompetenci un vēlmi strādāt, piemēram, alga pēc nodokļu nomaksas var būt 800 eiro un var būt arī 2000 eiro.

Ko tu gribētu pateikt par mācību procesu un praksēm?

Manuprāt, ļoti labi, ka jaunajā profesijas standartā prakse paredzēta jau no pirmā kursa. Tas dod iespēju iepazīt reālo darba vidi un laikus pieņemt lēmumu, vai turpināt mācības vai meklēt sev ko piemērotāku.

Ir redzams, ka Latvijas darba tirgū ir izteikts labu mehāniķu trūkums. Uzņēmumi ir gatavi maksāt labu atalgojumu, lai piesaistītu kvalificētu darbaspēku.

Ja jaunietis vēlas iegūt mehāniķa profesiju, vai viņam ir nepieciešamas pastiprinātas zināšanas kādā mācību priekšmetā?

Tehniskajās profesijās daudzus biedē fizika, matemātika, taču es no savas pieredzes varu teikt - arī man pašam fizika nebija stiprā puse, taču brīdī, kad sāc pats mērīt strāvas stiprumu, spriegumus, spiedienus hidraulikā vai darīt kaut ko citu, tad fizikas zināšanas nāk it kā pašās no sevis.

Ja konkrēta tēma ieinteresē, tad palasi, kas par to teikts grāmatās, un zināšanas ir rokā. Mēs fiziku mācāmies ne tikai teorētiski, bet arī praktiski.

Vai ar šo profesiju ir darba iespējas arī ārzemēs?

Jā, cik zinu, piemēram, Skandināvijā ļoti pieprasīti ir meža mašīnu mehāniķi, taču es jauniešiem neieteiktu skatīties ārvalstu darba tirgus virzienā, jo arī Latvijā šajā nozarē ir ļoti labi apmaksāts darbs.