Intervija ar SIA "Amserv Motors" sauszemes transportlīdzekļu tehnisko ekspertu (auto virsbūves remonta nodaļas konsultantu) Raiti Mellupi

Kāda ir Tava izglītība, un kā Tu nonāci līdz šai profesijai?

Interese par mašīnām man bija jau sen. Kad 1990. gadā atnācu no dienesta armijā, sāku mācīties Rīgas industriālajā politehnikumā (red. – tagadējais Rīgas Valsts tehnikums) – mācības tolaik nebija saistītas ar auto virsbūvēm, bet metālu plašākā izpratnē. Pēc tehnikuma beigšanas sāku nodarboties ar mašīnu krāsošanu. Vēlāk papildināju zināšanas arī Latvijas Amatniecības kamerā, kur ieguvu auto krāsotāja amata meistara sertifikātu. Tas arī kļuva par pamatu visai manai tālākajai darbībai. Papildus esmu arī ieguvis sauszemes transportlīdzekļu vērtētāja sertifikātu.

Kādi ir Tavi pašreizējie darba pienākumi un darba režīms?

Mans lauciņš ir virsbūvju remonts un mašīnu atjaunošana pēc ceļu satiksmes negadījumiem. Sākumā pats biju krāsotājs, pēc tam kļuvu par virsbūves remonta nodaļas vadītāju, kas nozīmē, ka pats vairs nekrāsoju, bet organizēju darbus, tai skaitā strādāju ar klientiem, kas pārsvarā gadījumu ir apdrošināšanas kompānijas. Tā sanāca, ka šajā uzņēmumā jau bija virsbūves remonta nodaļas vadītājs, tāpēc es kļuvu par virsbūves remonta nodaļas konsultantu. Man ir maiņu darba grafiks – vienu nedēļu strādāju no plkst. 8:00 līdz 17:00, otru – no plkst. 9:00 līdz 19:00, un trešo – no plkst. 12:00 līdz 19:00. Savukārt, sestdienā strādāju no plkst. 9:00 līdz 16:00. Viss sākas ar to, ka klientam ir problēma, noticis kāds negadījums. Es ar viņu tiekos un izrunāju, kas, kur, kāpēc, saskaņoju visus remontdarbus un to izmaksas, pasūtu detaļas, saplānoju darbus un laikus – visu līdz salabotas automašīnas atdošanai. Esmu tāds kā tehniskais eksperts, kas atbild par darba izpildi, saikne starp klientu un pārējiem servisa kolēģiem – mehāniķi, elektriķi, mazgātāju u.c. Pats fiziski vairs neko nedaru.

Taču šajā amatā noteikti vajadzīga iepriekšēja praktiska pieredze, ir vajadzīgas tehniskās zināšanas un spēja konsultēt citus darbiniekus, citādi nevar kļūt par tehnisko ekspertu vai vērtētāju.

Gadījumos, kad ir iesaistīti gan auto elektriķi, gan automehāniķi, gan auto virsbūves taisnotāji un krāsotāji, es esmu tas cilvēks, kurš izlemj, kurā mirklī kādi darbi jāveic. Ir arī situācijas, kad automašīnu remontēt vairs nav vērts– protams, saremontēt jau var visu, bet jautājums, cik tas izmaksās.

Vai bieži ir gadījumi, kad Tev darbā jāsastopas ar vēl nebijušām situācijām?

Tādas gadās diezgan bieži, jo nepārtraukti tiek ražota jauna tehnika un tehnoloģijas. Apmācības ir tīri informatīvas, bet, kad nonāk līdz remontam, ir jāspēj iedziļināties detaļās. Visu jau nevar atcerēties, taču galvenais ir zināt, kur atrast vajadzīgo informāciju – pārsvarā visu var atrast elektroniski, darbā grāmatas vairs tikpat kā neizmantoju. Tā kā mēs autoservisa centrā pārstāvam vairākas automašīnu markas, jārēķinās, ka līdzīgās situācijās dažādām automašīnām pieeja atšķirsies. Ir jāzina pamati, bet vienmēr būs papildus jāapgūst arī jaunas zināšanas.

Kas Tev sagādā lielāko gandarījumu?

Kad viss ir izdarīts, un klients ir apmierināts. Rezultāts!

Un kādi Tavā darbā ir lielākie izaicinājumi?

Tie ir sarežģītie, laikietilpīgie remonti, kad automašīna ir avarējusi nopietnāk un tās drošības sistēma jau nostrādājusi. Mums tā atkal jāatjauno, lai arī nākamreiz viss atbilstoši darbotos. Laika ziņā var paiet pat trīs mēneši, kamēr šādu automašīnu salabo. Būtībā katra automašīna ir kā projekts. Pats remonts bieži notiek ātri, bet sākumā viss ir jāpiefiksē un jāsaskaņo, jāvienojas, kas par ko maksā. Tas var aizņemt diezgan daudz laika.

Kā tiek izlemts, kas tieši tiks darīts?

Sarežģītākos gadījumos sanākam visi kopā un izrunājam, apskatāmies arī tehnisko informāciju, ko saka automašīnas ražotājs. Parasti mums ir vairāki risinājumi, ko piedāvāt klientam.

Kādas ir galvenās prasmes un īpašības, kas Tavā darbā nepieciešamas?

Vienlīdz svarīga ir gan komunikācijas prasme, gan tehnisko zināšanu bāze.

Šī ir profesija, kur var nonākt tikai tad, kad kādu laiku pats esi pastrādājis ar praktiskām lietām, jo ar teoriju vien nepietiks.

Jāspēj darbu veicējiem iedot precīzu informāciju, lai viss tiktu izdarīts korekti.

Kāda loma ir Tavam sauszemes transportlīdzekļu vērtētāja sertifikātam?

Konkrēti šeit mēs veicam automašīnu remontu, tāpēc šim darbam vērtētāja sertifikāts nav nepieciešams. Taču, ja es būtu, piemēram, tehniskais eksperts apdrošināšanas kompānijā, tad gan šāds sertifikāts būtu obligāti vajadzīgs. Sertifikātiem ir sīkāks iedalījums – piemēram, es nevaru veikt vērtēšanu OCTA (red. obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana) gadījumos, taču mans sertifikāts ļauj veikt vērtēšanu mantojumu lietās. Ar savu iegūto sertifikātu, pieredzi un zināšanām es varētu strādāt arī apdrošināšanas nozarē, kā arī atsevišķos gadījumos – kriminālistikā, kur jāmēģina rekonstruēt ceļu satiksmes negadījuma gaita un iemesli.

Ko Tu varētu ieteikt jauniešiem, kas vēlētos strādāt šajā profesijā?

Sākumā noteikti pamēģināt, vai vispār šī joma patīk, jo par meistaru uzreiz neviens nekļūst – jāsāk ar vienkāršākajiem darbiem. Var nākt strādāt par mācekli, pamēģināt, kā ir būt autoservisa apritē, pastaigāt meistaram līdzi kā ēna. Kaut vai izmantot iespēju piedalīties Ēnu dienās. Skolā vairāk ir literatūra un teorija, bet dzīvē bieži vien viss izrādās citādāk. Tiesa gan, labu prakses vietu jauniešiem nav nemaz tik viegli atrast. Ja interesē šī joma, tad jāsaprot, kas vislabāk padodas. Varbūt nepatīk nodarboties ar krāsošanu vai elektroniku, bet patīk un padodas meklēt rezerves daļas – arī tā ir vērtīga un vajadzīga profesija.

 

Publicēts 2018. gada 10. decembrī