Intervija ar Ingaru Engelsonu

Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas vecāko inspektoru

 

Kā Tu kļuvi par policistu?

Stāsts ir visai vienkāršs – jau kopš bērnības esmu gribējis kļūt par policistu, jo mani aizrāva militāras lietas un patika citus aizstāvēt. Arī mamma ir stāstījusi, ka, bērnībā spēlējot pagalmā kariņus, vienmēr izvēlējos būt policists. Vidusskolas pēdējā klasē uz jautājumu, par ko es vēlos kļūt, pārliecinoši atbildēju – par policistu. Tāpēc likumsakarīgi, ka pēc vidusskolas iestājos Latvijas Policijas akadēmijā (red. – tagad Valsts policijas koledža), bet dažādu personisku apstākļu dēļ nonācu tieši Rīgas pašvaldības policijā (RPP), kur šobrīd pildu dežuranta pienākumus.

Kāda ir Tava izglītība?

Latvijas Policijas akadēmijā divus ar pusi gadus klātienē apguvu policijas darbu. Šobrīd Juridiskajā koledžā neklātienē studēju tiesību zinātni – apgūstu jurista amatu.

Pastāsti, ar ko nodarbojas Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļa?

Tā ir nodaļa, kas rūpējas par kārtību ielās. Tajā ietilpst dežūrdaļa, kuru vadu es, kā arī patruļpolicija – kājinieki un auto ekipāžas, kas patrulē ielās, kā arī reaģē uz izsaukumiem. Dežūrdaļā mēs saņemam iedzīvotāju telefona zvanus – sūdzības, palīgā saucienus, un mēs šo operatīvo informāciju apstrādājam, reģistrējam un nosūtam patruļpolicijas ekipāžas uz notikumu vietām.

Kāds ir darba ritms dežūrdaļā?

Mums ir slīdošais 12 stundu maiņu grafiks, kur 11 stundas mēs strādājam un stundu ir pārtraukums. Mūsu maiņu grafiks nedaudz atšķiras no citām RPP teritoriālajām pārvaldēm – strādājam divas naktsmaiņas, pēc kurām viena diennakts ir brīva un tad seko divas dienas maiņas. Pēc tām trīs dienas atpūšamies un ceturtās dienas vakarā atkal dodamies uz darbu. Vienā maiņā dežūrdaļā kopā strādā dežurants un divi viņa palīgi.

Kas ietilpst Tavos pienākumos?

Atnākot uz darbu, man kā dežurantam vispirms jāpieņem maiņa no iepriekšējā dežuranta. Tas ietver visu operatīvo informāciju, tai skaitā par meklēšanā esošajiem transporta līdzekļiem. Mēs pieņemam arī visu iepriekšējās maiņas inventāru – rācijas, bruņu vestes, ekipējumu. Dežuranta sevišķā pārziņā ir arī ieroču telpa, kur glabājas ieroči, munīcija un elektrošoka pistoles.

Pēc tam notiek jaunās maiņas darbinieku apbruņošana, mēs sniedzam viņiem operatīvo informāciju, kā arī adreses, kuras jāiekļauj patrulēšanas maršrutā – kriminogēnas zonas vai vietas, par kurām saņemtas cilvēku sūdzības.

Patruļpolicija mums pastāvīgi pa rāciju ziņo par visiem konstatētajiem pārkāpumiem vai sniegto palīdzību, un mēs visu saņemto informāciju fiksējam elektroniskajā notikumu žurnālā. Svarīgi norādīt, ka dežūrdaļā strādā tikai pieredzējuši darbinieki, jaunie darbinieki dienestu parasti sāk ar patrulēšanu ielās.

Kurš pieņem lēmumu, kā rīkoties, kad konstatēts kāds pārkāpums?

Pamatlēmumus pieņem policijas darbinieks, kas atrodas notikuma vietā. Taču, ja viņam rodas neskaidrības, jautājumi vai jārisina nestandarta situācija, viņš sazinās ar mums un lūdz konsultāciju. Galīgo lēmumu pieņem dežurants, jo tieši viņš ir tas, kurš vada visas nodaļas darbu, un ārpus policijas vadības darbalaika dežurants ir atbildīgā persona pārvaldes darbības teritorijā – viņš pilda pārvaldes priekšnieka funkcijas.

Kādām jābūt prasmēm un īpašībām, lai šeit strādātu?

Es teiktu, ka pats galvenais ir labas komunikācijas spējas – bieži uz dežūrdaļu zvana satraukti cilvēki un mums ir jāspēj ieklausīties viņos, nomierināt un arī saprast, kas īsti ir noticis. Protams, iegūstot pieredzi, komunikācijas prasmes var arī attīstīt, tāpat var iemācīties uzdot pareizos jautājumus. Mūsu darbā būtiska ir arī precizitāte – tā kā strādājam ar administratīvā procesa lietām, jebkura pieļautā kļūda var būt par iemeslu lietvedības izbeigšanai.

Vai Tev kādreiz jāstrādā arī ārpus dežūrdaļas telpām?

Pamatā mans darbs ir tikai uz vietas dežūrdaļā, bet, ja notiek kaut kas ārkārtējs, man kā dežurantam ir tiesības izbraukt uz notikuma vietu un personīgi pārbaudīt, kas un kā tur tiek paveikts, uzņemoties vadību pār situāciju. Piemēram, ja izcēlies ugunsgrēks dzīvojamā mājā, notikusi kāda dabas stihija vai ķīmisku vielu noplūšana – tie ir ārkārtēji gadījumi, kas nenotiek ikdienā.

Uz cik zvaniem vidēji vienas maiņas laikā dežūrdaļai jāatbild?

Dienas maiņas laikā tie ir vidēji ap 80 – 90 zvaniem. Naktīs zvanu ir mazliet mazāk – vidēji tie ir 40 – 50 zvani, taču izsaukumi nakts laikā mēdz būt sarežģītāki. Jāuzsver tas, ka mēs reģistrējam visus ienākošos zvanus.

Kā atšķiras darbs dienas un nakts maiņās?

Īpaši daudz darba mēdz būt brīvdienu naktīs, jo mūsu pārvaldes teritorijā ietilpst arī Vecrīga, kur cilvēki dodas izklaidēties un nereti lieto alkoholiskos dzērienus. Kad alkohols tiek lietots pārmērīgi, notiek gan masveida kautiņi, gan gulēšana uz ielām un citi pārkāpumi. Šādās naktīs pie mums, dežūrdaļā, nonāk vairāk aizturēto. Savukārt dienas laikā ir vairāk izsaukumu par sadzīviskiem konfliktiem un ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. Man personīgi labāk patīk strādāt nakts maiņā, jo tad darbs ir aktīvāks.

Kāds ir Tavs ikdienas ekipējums?

Neskatoties uz to, ka strādājam uz vietas pārvaldē, arī dežūrdaļai ir jābūt ekipējumam – mums tiek izsniegts kaujas šaujamierocis, elektrošoka pistole, roku dzelži un gāzes baloniņš. Taču tiem policistiem, kuri strādā ielās, papildus ir arī steki un bruņu vestes.

Vai Tavā darbā ir kādi riska momenti?

Dežūrdaļā riska momentu, protams, ir mazāk nekā strādājot ielās. Taču tādi var rasties, jo arī mēs strādājam ar aizturētajiem, kuri mēdz būt alkohola vai narkotisko vielu reibumā un kuru rīcība var būt neprognozējama.

Mēdz būt arī tā, ka kāda persona ienāk dežūrdaļā, lai paziņotu par pārkāpumu vai bīstamu situāciju.

Nesen bija gadījums, kad netālu no dežūrdaļas, notika kautiņš – pie mums ienāca aculiecinieks un paziņoja, ka pa brauktuvi pārvietojas neadekvāta persona. Šādos gadījumos viens no dežūrdaļas darbiniekiem dodas pārbaudīt minēto notikuma vietu – ja sniegtā informācija apstiprinās, darbinieks izsauc patruļas ekipāžu, jo dežūrdaļu bez uzraudzības atstāt nedrīkst.

Kāda ir bijusi Tava līdzšinēja karjera, un kāda varētu būt Tava turpmākā karjeras izaugsme?

RPP strādāju jau 11 gadus. Pirmo pusotru gadu strādāju par kārtībnieku kājinieku patruļā. Vēlāk, iegūstot inspektora amatu, nokļuvu auto patruļā – tobrīd vēl pastāvēja īpašas dežūrekipāžas, kas devās tikai uz izsaukumiem, turpretī šobrīd – jebkura patrulējošā auto ekipāža reaģē uz izsaukumiem. Kad 2010. gadā kļuvu par vecāko inspektoru, pieauga amata prasības, atbildība un pienākumu apjoms. Man ir tiesības aizvietot arī augstākstāvošas amatpersonas viņu prombūtnes laikā, piemēram, es regulāri aizvietoju pārvaldes galvenos inspektorus. Pārvaldes galvenais inspektors ir nākamais amats pēc vecākā inspektora, kam tālāk seko galvenie speciālisti un pārvaldes vadība. Galvenais inspektors pieder pie vadošā sastāva, jo viņš kontrolē nodaļu, pārbauda visus dokumentus, kas tiek maiņas laikā sastādīti, veic pārraudzību arī pār dežūrdaļas  darbu – primāri tās ir pārvaldes kontrolējošās funkcijas.

Vai vecākais inspektors var izvēlēties, kurā nodaļā strādāt?

Kad es sāku strādāt, tas nebija iespējams, taču šobrīd darbiniekiem izvēles iespējas ir daudz plašākas, tikai darbiniekiem pašiem jāizrāda iniciatīva. Ja, piemēram, kāds kandidāts vēlas strādāt tieši tūrisma nodaļā, kuras pārziņā ir ārzemju pilsoņu sūdzības un izdarītie pārkāpumi, vai arī administratīvajā grupā, tad viņš var doties izteikt savas vēlmes attiecīgās nodaļas vadītājam, kurš izskata un lemj par viņa kandidatūru.

Kas Tev sagādā lielāko gandarījumu, prieku?

Vislielākais prieks ir tad, kad kāds piezvana un pasaka paldies. Pēdējā laikā cilvēki biežāk sākuši tā darīt – vienkārši piezvana un pasaka paldies par darbu.

Ko Tu varētu ieteikt jauniešiem, kas apsver darbu RPP?

Ja saista policijas darbs, ieteiktu nebaidīties un nākt mēģināt. Pārbaudes nav ļoti sarežģītas – ja cilvēks seko līdzi savai fiziskajam stāvoklim, ir aktīvs, tad fiziskos normatīvus nokārtot nav problēmu. Jauno kolēģu apmācībai mums ir ļoti zinoši instruktori, kas ieliek labus pamatus. Savukārt fiziskās formas uzlabošanai pieejamas augstas klases trenažieru zāles, kā arī tiek rīkotas dažādas apmācības. Ja salīdzina iespējas, kādas tās bija tobrīd, kad es sāku strādāt policijā, un kādas tās ir tagad, RPP ir piedzīvojusi ļoti strauju attīstību. Tagad pieejami mūsdienīgi formas tērpi un ekipējums, jaunākie transportlīdzekļi, iespējas trenēties un piedalīties sporta sacensības. Labākie RPP atlēti dodas uz starptautiskām sacensībām, piemēram, uz ASV Pasaules policistu sporta spēlēm, kurās ir guvuši ļoti labus rezultātus.

Publicēts 2018. gada 23. februārī