Intervija ar Agri Briedi,

AS „SAF Tehnika” elektronikas inženieri konstruktoru

Kāpēc Tu izvēlējies elektronikas inženiera profesiju?

    Tā nebija apzināta izvēle. Pēc 9. klases sapratu, ka nevēlos turpināt mācības vidusskolā, bet vēlos iestāties tehnikumā. Sākumā nevarēju izšķirties, vai iet mācīties elektroniku vai auto apkopi un remontu. Dokumentus iesniedzu abās specialitātēs, bet beigās izvēlējos elektroniku, jo tā man likās perspektīvāka joma Latvijā.

    Kā nokļuvi uzņēmumā „SAF Tehnika”?

      Pēc tehnikuma beigšanas gāju mācīties uz Rīgas Tehnisko universitāti, jo tur tieši tobrīd bija izveidota praktisko inženieru programma. Iesniedzu dokumentus, un, tā kā biju beidzis Rīgas Valsts tehnikumu, mani uzreiz uzņēma. Pēc 2. kursa izvēlējos specializēties radioelektronikas jomā, jo tā mani interesēja vairāk – tas ir tuvāk pie „dzelžiem”*. Man bija izdevība vienu gadu ilgu praksi iziet „SAF Tehnikā”. Mani novērtēja, un pēc prakses paliku šeit strādāt.

      Vai uzreiz sāki strādāt par inženieri konstruktoru?

        Nē. Prakses laikā mani pieņēma darbā Izstrādes daļā. Tur es biju vienkāršo darbu darītājs: montēju, maketēju. Un paralēli rakstīju savu diplomdarbu. Gribēju, lai tas būtu noderīgs arī uzņēmumam. Man iedeva uzdevumu, kas bija lietderīgs pētījums gan šeit, gan arī beigās sanāca labs diplomdarbs.

        Kāda ir inženiera konstruktora profesijas specifika?

          Specifika ir tā, ka ir jāizgudro jaunas lietas vai citādāki pielietojumi jau esošajām lietām vai arī jāpaskatās uz tām no citas puses. Konstruktors bieži vien ir tas, kurš pats sev izdomā uzdevumu un pats to izpilda. Piemēram, ir pasūtījums – ir jāizgudro lieta ar tādiem un tādiem parametriem. Tālāk ir jāizdomā, kā to panākt. Vienu uzdevumu var izpildīt dažādos veidos.

          Ja trim konstruktoru birojiem iedos vienu uzdevumu, katrs to uztaisīs pilnīgi savādāk.

          Rezultāti būs līdzīgi, bet izpildījums būs pilnīgi atšķirīgs. Vēl šajā jomā visu laiku sevi ir jāpilnveido.

          Kādi ir produkta konstruēšanas posmi, process?

            Vispirms ir uzdevums, pēc tam notiek sistēmas izstrāde, variantu meklēšana, kā doto uzdevumu izpildīt, konkrētu komponenšu meklēšana. Tālāk tiek izgatavoti pirmie prototipi jeb produkta paraugi, pēc tam notiek to pārbaude: sanāk, nesanāk? Tad noskaidrojas, vai jāizgatavo jauni prototipi vai var laist ražošanā tos pašus. Pēc tam notiek testēšana. Kad prototips jau ir ieintegrēts, iekļauts produktā, pārbauda, kā tas viss kopā strādā.

            Vai ir kādi izaicinājumi šajā darbā?

            Konstruktoram katrs jauns uzdevums ir izaicinājums. Reizēm uzdevums ir ļoti sarežģīts, grūtāk ir atrast labāko risinājumu.

            Jāapsver, vai iegūtais rezultāts būs ieguldītā laika vērts, vai rezultāta ieviešana neizmaksās dārgāk par tā atdevi, efektu.

            Dažreiz jāprot laicīgi apstāties.

            Kādas prasmes vai īpašības palīdz labi veikt šo darbu?

            Interese „nestāvēt uz vietas”. Visu laiku attīstīt un attīstīties, iedziļināties, analizēt. Ir jābūt arī iniciatīvai. Lai sasniegtu labu rezultātu, jābūt mērķtiecīgam. Jāpiemīt spējai saskatīt lietu būtību, kopsakarības un procesus.

            Ar ko šis darbs ir pievilcīgs?

            Tas interesants un radošs. Tajā nav rutīnas. Patīk tas, ka visu laiku ir jāmācās un jāapgūst jauni darba procesi. Augstskolā to neiemāca. It kā esi inženieris ar diplomu, bet reāli neko nespēj izdarīt – tādi no universitātes iznāk visi. Šeit, reālā darbā, arī sāk tā īsti kaut ko iemācīties.

            Kas ir grūts šajā darbā?

            Tas ir sēdošs darbs.

            Kā Tava karjera varētu attīstīties tālāk, vai vēlies ko mainīt?

            Pagaidām viss mani šajā uzņēmumā apmierina. Pats piedalos visos procesos, visā produkta tapšanā. Ar katru jauna produkta izstrādi pilnveidojos arī pats. Tāpat man ļoti patīk kolēģu kolektīvs. Mana karjera šeit attīstās, uzņemoties atbildīgākus uzdevumus un izstrādājot arvien sarežģītākus produktus.

            Ko Tu ieteiktu tiem, kuri gribētu izvēlēties inženiera konstruktora profesiju?

            Ja galva nedaudz strādā un ir vēlme kaut ko sasniegt un izdarīt, tad jau viss notiks. Jābūt zināšanām matemātikā, jāizprot pasaules kopsakarības un procesi. Domāju, ka šeit cilvēki nejauši nenokļūst. Parasti interese rodas jau skolā līdz ar dažādu aparātu izjaukšanu un salikšanu. Atnāk tie, kam ir jau kāda izpratne par šo jomu.

            * elektroniskas ierīces, kas darbojas atbilstoši kādai programmai

            Atjaunots 2017. gada 17. februārī
            Publicēts 2012. gada 14. novembrī