Intervija ar Igusu Asarīti,
ēku un ceļu būvinženieri, SIA “Jurēvičs un partneri” būvuzraugu
Kāda ir Jūsu kā būvinženiera - būvuzrauga pieredze?
1991. gadā absolvēju maģistra studijas Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un celtniecības fakultāti specialitātē “Inženieris celtnieks”. Esmu ieguvis būvprakses sertifikātus - ēku būvdarbu vadīšana, ēku būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība un ēku ekspertīzes.1991. gadā sāku strādāt par darbu vadītāju Jelgavas SCO, kas vēlāk kļuva par SIA “Zemgaļi”. Cēlām mehāniskās darbnīcas, ofisus, daudzdzīvokļu mājas – bija trakie laiki, kad varēja labi iemācīties, kā vajag strādāt un arī saprast kļūdas. Esmu strādājis vairākos būvniecības nozares uzņēmumos. Kopš 2013.gada strādāju SIA „Jurēvičs un partneri” par būvinženieri – būvuzraugu. Darba gaitā gūta pieredze būvdarbu izpildes koordinēšanā, kontrolēšanā un pārraudzībā, kā arī esmu pārstāvējis uzņēmumu sadarbībā ar citiem uzņēmumiem.
Kādi vēl ir būvuzrauga pienākumi?
Būvuzraugs ir atbildīgs par visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un visu būvdarbu posmu kontroli, kā arī par to, lai būve vai tās daļa atbilstu būvprojektam un citu normatīvo aktu prasībām. Lai arī likumdošana to neprasa, manuprāt, pirms kļūt par būvuzraugu, vajadzētu desmit gadus pastrādāt par būvdarbu vadītāju. Ir ne tikai jāmāk pateikt kā vajag un kā nevajag kaut ko darīt, bet arī jāsaprot nianses, kas var kavēt darbus, piemēram, strādnieku trūkums un mainīgas būvniecības procesa izmaksas. Pašlaik pēc augstskolas beigšanas pieci gadi ir jānostrādā par būvuzrauga palīgu, un tad var saņemt būvuzrauga sertifikātu. Savukārt, ja visu mūžu būsi bijis darbu vadītājs, nevarēsi būt būvuzraugs - tiek prasīta pieredze konkrētajā profesijā. Kā viens no pirmajiem Latvijā saņēmu darbu vadītāja un būvuzrauga sertifikātu, kas bija priekšrocība, piedaloties būvniecības jomas iepirkumu konkursos.
Kā notiek sertifikācija?
Profesionālās pieredzes pārbaudes notiek reizi piecos gados, kad pārbauda būvinženiera zināšanas likumdošanā, kā arī praktiskās būvinženiera zināšanas.
Būvinženierim jāapgūst profesionālās pilnveides izglītības programmas, apmeklējot informatīvos seminārus un veicot citus kompetenci paaugstinošus pasākumus sertifikātā norādītajā jomā, specialitātē un darbības jomā. Kompetences pārbaudes iestādei, veicot būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzību, ir tiesības iekļūt būvniecības objektos, kuros būvspeciālists strādā.
Kāpēc izvēlējāties šo specialitāti? Jau skolas laikā gribējāt strādāt būvniecības nozarē.
Diezgan labi zīmēju un gribēju kļūt par arhitektu. Bet izvēlējos studēt inženieru – celtniecības programmu, par kuru esmu ļoti lepns. Studijas daudziem studentiem sagādāja problēmas. Kursā iestājāmies 29, beidzām tikai 5. Daudziem jau pirmajā semestrī sagādāja grūtības augstākā matemātika, kur visas formulas bija jāzina no galvas, nevis kā tagad, kad ļauj izmantot palīgmateriālus. Pārejos semestros daudzi studenti netika līdzi materiālu pretestības, teorētiskās mehānikas, būvmehānikas un pat ģeometrijas zināšanu apgūšanā.
Jāstrādā gan ar dokumentiem ofisā, gan uz vietas objektā?
Visi darbi jāpieņem, esot objektā uz vietas. Būvniecības gaitā jāpārbauda būvdarbu secības, apjomu un kvalitātes atbilstība būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī virknei likumdošanas aktu. Jāpārbauda būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību apliecinošie dokumenti un to atbilstību būvprojektam, kā arī izbūvēto konstrukciju un inženiersistēmu atbilstību. Regulāri jāveic dažādi kontrolmērījumi, piemēram, būves nestspējai jāpārbauda, vai ir betonā pareizi iestrādāta armatūra. To visu apliecinu, parakstot segto darbu aktu un nozīmīgo konstrukciju izbūves pārbaudes aktu par izpildītiem darbiem, un tikai tad var veikt nākamos darbus. Jāpieņem arī citi darbi un beigās viss pabeigtais būvobjekts. Jākontrolē arī būvdarbu žurnālā un autoruzraudzības žurnālā ierakstīto norādījumu izpilde. Jāizvērtē arī tāmes, jāsaprot arī, vai tāmē iekļautie materiālu un darba apjomi ir pareizie.
Lai visu nomērītu un pārbaudītu, jāpārzina un jāstrādā ar dažādiem speciālajiem instrumentiem?
Jā. Ir instrumenti, ar kuriem mēra grunts sablīvējumu, mitrumu, kuri nosaka, betona stiprību un to, cik tālu betonā atrodas armatūra. Darbojos ar elektroniskajiem līmeņrāžiem, lai precīzi nomērītu kritumu. Ir dažādi ķīlīši, konusi, lai pārbaudītu metinājuma šuves, betona konsistenci vēl pirms tā ieklāšanas. Jāpārbauda vai betonam nav pagājis rūpnīcas ieteiktais laiks tā iestrādāšanai. Jāmēra asfaltam temperatūra.
Lai nodrošinātos pret kļūdām, gan darbu vadītājam, gan būvuzraudzības firmai, gan būvuzraugam, gan projektētājam jābūt iegādātai civiltiesiskās apdrošināšanas polisei, lai gadījumā, ja kaut kas notiek, tiktu atmaksāti radītie zaudējumi. Ieteikums visiem ir strādāt apzinīgi, atbildīgi un ar matemātisko precizitāti, jo tad nebūs jāvēršas pēc juridiskiem pakalpojumiem kādas kļūmes gadījumā.
Ir gadījies izmantot šo polisi un to vai citu iemeslu dēļ radīt šos zaudējumus, pieļaut kļūdas?
Ja kāds saka, ka nekas tamlīdzīgs nav gadījies, tad es tam negribētu ticēt. Kļūdas gadās visiem. Pastāv arī cilvēciskais faktors. Likums nosaka, ka būvuzraugam jābūt klāt, kad tiek veikti noteikti darbi. Ja trīs kilometru garumā rok kanalizāciju, viens apakšuzņēmējs ir vienā ielas galā, otrs – otrā, es fiziski nespēju būt abās vietās vienlaikus un visu pārbaudīt.
Pieredzējis speciālists jau vizuāli spēj daudz ko novērtēt un laikus brīdināt būvnieku par neatbilstībām būvniecības procesā.
Piemēram, cik augstu sienu dienas laikā var ļaut mūrēt, ieteikt preventīvās darbības, aizsargājot koka konstrukcijas no laika apstākļiem, kādos laikapstākļos var veikt fasādes apdares darbus, kādai temperatūrai jābūt iekštelpās, cik ilgi jānotur parkets pirms tā ieklāšanas, darba drošības jautājumu savlaicīga risināšana un tamlīdzīgi.
Izklausās, ka būvuzraugam jābūt ļoti plaša profila speciālistam!
Jā, vispārīgajā būvniecībā tā ir.
No malas varbūt šķiet, ka būvuzraugam ir viegls darbs, viņš tikai atnāk uz objektu, pastaigā ar līmeņrādi, paskatās, patēlo priekšnieku un aizbrauc. Tā nav! Ir liela atbildība. Turklāt nereti pie būvspeciālistiem vēršas tad, kad jau radušās problēmas.
Manuprāt, galvenais ir nevis papīrs, bet cilvēka zināšanas un attieksme pret savu darbu. Protams, likumdošana prasa sertifikātu, bet sertifikācija savā ziņā ir arī bizness. Ja es Vācijā izeju kursus par jaunajām tehnoloģijām vai par saviem līdzekļiem aizbraucu uz specializēto izstādi, tas sertifikācijā netiek ieskaitīts kā pieredzes papildināšana. Tie, kas izsniedz sertifikātus, vēlas, lai es ietu klausīties viņu organizētos kursus, kuri ne vienmēr ir tik kvalitatīvi un piemērojami manā darbā.
Tas ir lauciņš, kur ir vēl, ko sakārtot?
Protams! Citas profesijas, piemēram, mediķi, šādus jautājumus jau atrisinājuši.
Jums jāturpina mācīties faktiski visu darba laiku!
Jā, jāmācās ir visu dzīvi.
Jāsadarbojas ar citiem valsts un pašvaldību dienestiem. Kā organizējat šo sadarbību?
Jā. Firma piedalās būvniecības jomas iepirkumu konkursos, bet mēs sagatavojam šiem konkursiem nepieciešamos dokumentus. Strādājam gan ar privāto pasūtītāju, gan ar pašvaldībām. Vienīgi ar pašvaldību strādāt ir drošāk tajā ziņā, ka tās vienmēr samaksā par darbu.
Ir gadījies, ka privātais nesamaksā?
Bieži ne, bet šad tad gadās.
Likumā arī teikts, ka būvuzraugam jābūt neatkarīgam, vismaz no būvdarbu veicēja, būvprojekta izstrādātāja un piegādātājiem. Vai kādai no pusēm tomēr nav vēlme ietekmēt jūs savās interesēs?
Būvuzraugam jāseko, lai visu izbūvētu saskaņā ar projektu, jāpamana kļūdas, bet pretēji dažu pasūtītāju domām būvuzraugs nav instruments, lai pasūtītājam ietaupītu naudu.
Darbojos arī kā ēku eksperts, kura pamatuzdevums ir veikt profesionālu pārbaudi un sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma vai būves un veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Piemēram, tieku pieaicināts strīdos starp būvnieku, pasūtītāju vai kādu, kas vēlas legalizēt nelikumīgu būvniecību. Ne vienmēr eksperta slēdziens var būt pozitīvs, un es saku, ka jāmaksā būs gan par negatīvu, gan pozitīvu slēdzienu, bet visi jau grib, lai uzrakstu to, ko viņi vēlas. Gan ekspertam, gan būvuzraugam jābūt neatkarīgam. Turklāt būvinženierim jāmāk pasūtītāju pārliecināt par izdevīgāko risinājumu, balstoties uz būvprojektu, kura ietaupījums būs izdevīgs ilgtermiņā.
Ja jums piedāvā uzraudzīt projektu, kurš nav labs, nav ilgtspējīgs, mēģināt ieteikt ko citu? Ja neņem vērā, tik un tā uzraugāt procesu?
Ir gadījumi, kad atsakāmies no slikta projekta un pasūtītājs tam nepiekrīt, bet pēc pāris gadiem atzīst, ka mums tomēr bija taisnība. Nereti cilvēki nespēj pieņemt to, ka jādara citādāk, nekā viņš izdomājis. Dzīvē visgrūtāk ir pateikt “nē”.
Varat vienlaikus uzraudzīt vairākus būvobjektus?
Augstākais, četrus. Dažkārt nākas strādāt tikai ar vienu objektu. Piemēram, kolēģis strādā betona rūpnīcā Brocēnos, kur viņam lielākoties jābūt uz vietas no rīta līdz vakaram, tāpēc viņš var uzraudzīt tikai vienu objektu.
Noslodze ir vienmērīga, vai ir izteikta sezona, kad ir daudz darbu un nesezona, kad var nedaudz atvilkt elpu?
Labiem speciālistiem vienmēr ir darbs. Bet pamatā nozarē neliels atslābums ir janvārī un februārī, kamēr pasūtītājiem vēl nav apstiprināti gada budžeti. Lielākā slodze ir no jūnija līdz decembrim.
Varat pats lielā mērā organizēt savu darba laiku, procesu, vai ir strikti noteiktas darba stundas?
Pēc likuma darba laiks ir no pulksten 8 līdz 17 ar pusdienu pārtraukumu. Bet, ja nepieciešams, strādājam virsstundas, vakaros, pieņemam asfaltēšanas vai betonēšanas darbus. Lai tiktu ievērota likumdošana un nebūtu pārstrāde, sadalāmies un strādājam maiņās. Bet tik un tā nereti sanāk pārstrādāt noteiktās darba stundas, dažkārt ilgāk jāpastrādā ar dokumentiem. Tas ir normāli. Lielāka slodze ir mēneša beigās un tad, kad ir komplicēts objekts ar sarežģītām konstrukcijām vai inženiertīklu izbūvi.
Kāda nozarē ir konkurence? Kāds ir pieprasījums pēc jūsu pakalpojumiem?
Konkurence pēdējā laikā ir diezgan liela, ir parādījušies arī tādi speciālisti, kuri domā, ka būvuzraudzība ir viegls naudas pelnīšanas veids. Daži piedāvā tādas cenas, kas liek šaubīties par to, vai viņi objektu vispār reāli uzrauga, vai tikai paraksta papīrus. Būvniecībā strādāt ir diezgan smagi, ne vienmēr ir silts, jo ir lietus, vējš, sniegs, tāpēc jāsaprot, kādos laikapstākļos kādus darbus drīkst darīt un kādus ne.
Esat apmierināts ar atalgojumu? Vai tas var ļoti variēt atkarībā no pieredzes, firmas un uzraugāmā objekta?
Ja strādā, centies un vari pierādīt, ka esi palīdzējis atrisināt sarežģītas situācijas, novērst kļūdas projektā, sakārtot lietas, vari nopelnīt. Būvuzraugi, tāpat kā darbu vadītāji var piepelnīties arī, veicot tehniskās ēku apsekošanas. Vēl papildu opcija, nokārtojot speciālu sertifikātu, ir ēku ekspertīze, ko veicu arī es.
Vai šajā profesijā ir izaugsmes vai pārmaiņu iespējas?
Var kaut ko mainīt. Var, piemēram, strādāt pie ēku apsaimniekotājiem, pie konstruktoriem, var strādāt sākotnēji par rasētāju kopā ar projektētāju, var sniegt dažādus pakalpojumus īpašumu pircējiem, var strādāt bankās kā būvju novērtēšanas speciālists, pie apdrošinātājiem un pat armijā pie inženierbūvēm.
Kas jums, tik ilgus gadus šajā darbā strādājot, joprojām sagādā gandarījumu?
Priecājos par kvalitatīvi uzbūvētām būvēm, kurās esmu strādājis un kurām ik pa laikam nākas braukt garām. No lielākajiem būvobjektiem, kur strādāju kā darbu vadītājs, var minēt “Knauf Marketing Rīga” jumtu seguma izbūvi, ACB biroja rekonstrukciju, Kronvalda bulvāra 3 ēkas rekonstrukciju, NBS mobilo strēlnieku mācību centra šautuves renovāciju, Olaines bīstamo atkritumu sadedzināšanas kompleksa izbūvi. Kā būvuzraugs esmu strādājis tirdzniecības centra būvniecībā Ogrē, Ogres upes neapplūstoša aizsargdambja rekonstrukcijā, brauktuves seguma atjaunošanā autoceļiem. Interesants man šķiet darbs kultūrvēsturiskajos objektos, piemēram, uzraudzīju Krustpils pils daļas atjaunošanu Jēkabpilī.