Cik ilga ir jūsu pieredze aviācijas drošības inspektora darbā?

Par aviācijas drošības inspektoru lidostā “Rīga” sāku strādāt 2017. gadā. Tas man bija kaut kas jauns un nezināms, bet sen lolots sapnis. Vēlējos kļūt par stjuartu, bet nedaudz nobijos un nolēmu sākt ar darbu uz zemes. Man tas patiesi iepatikās, un esmu jau atmetis domu kļūt par stjuartu. Laiks aviācijā rit ļoti ātri, un grūti noticēt, ka pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi.

Kādi ir drošības pasākumi, ko veicat?

Varētu teikt, ka mēs sargājam debesis, esot uz zemes. Aviācijas drošības inspektori, kas uz gaisa kuģiem laiž pasažierus un arī personālu, pārbauda, lai netiktu ienesti kādi aizliegti priekšmeti un vielas. Pārbaudām pasažieru mantas, reģistrēto un nereģistrēto bagāžu, arī pasažierus, kas iet caur drošības kontroli.

Ja bagāžu caurskatāt ar rentgena iekārtu, paļaujaties pamatā uz to, vai talkā ņemat arī intuīciju un pieredzi?

Gan intuīciju, gan pieredzi. Tas viss nāk ar laiku. Regulāri notiek apmācības, lai mēs kļūtu zinošāki un spētu ātri reaģēt dažādās situācijās.

Kādas ir situācijas, kad nākas ātri reaģēt?

Piemēram, ja pārbaudu pasažiera somu un rentgena iekārtā redzu ierocim līdzīgu priekšmetu. Šādā situācijā nedrīkst apmulst, ir jāsaprot, kāda būs tava rīcība, nevar ļauties panikai, uztraukumam un to izrādīt pasažierim.

Visam jānotiek ļoti mierīgi, lai neradītu stresu ne sev, ne apkārtējiem. Jārīkojas profesionāli, ņemot vērā instrukcijas.

Vai jums ir nācies atrast bagāžā ne tikai ierocim līdzīgu priekšmetu, bet arī īstu ieroci?

Jā, ir bijuši arī tādi gadījumi. Ir arī bijis tā , ka pasažieris, kurš ir, piemēram, mednieks ar ieroča nēsāšanas atļauju, neko ļaunu nedomādams, nav pārbaudījis kārtīgi somu, ātri sametis mantas, un aizmirsis par ieroci. Tad ir pārsteigums viņam pašam un arī mums. Šādas situācijas nav biežas, bet gadās. Tad tiek piesaistīta policija, kas pārbauda vai cilvēkam ir ieroča turēšanas atļauja un noskaidro citus lidostas un pasažieru drošībai nozīmīgus faktus. Kas notiek pēc tam, ir policijas atbildība, mans uzdevums ir atrast šo ieroci vai citus pārvadāt aizliegtos priekšmetus un rīkoties pēc instrukcijām.

Pieļauju, ka nereti nākas pasažieriem atsavināt pārvadāt aizliegtos priekšmetus, par ko viņi  nav priecīgi. Kā risināt konfliktsituācijas, ar cilvēkiem, kuri nevēlas šķirties no savām mantām?

Jā, ir ļoti daudz mazas lietas, ko ikdienā nākas liegt pārvadāt pasažieriem. Visbiežāk jāatsavina šķidrumi un ķermeņa krēmi ar tilpumu virs 100 mililitriem. Cilvēki dažkārt ir izmisuši, nesaprot, kāpēc tā? Tad skaidroju, ka noteikumi nosaka, ka katrs šķidrums drīkst būt tvertnēs līdz 100 mililitri, kas iepakoti caurspīdīgā atkārtoti noslēdzamā 1 litra maisiņā. Nesakām strikti: “Jāmet ārā!”, bet cenšamies piedāvāt alternatīvas. Ja pasažierim ir pavadītājs, piedāvājam atdot aizliegtās mantas viņam, nodot reģistrētajā bagāžā vai atstāt lidostas mantu glabātuvē un saņemt tās atpakaļ pēc atgriešanās. Tādā gadījumā cilvēkiem jārēķinās, ka atgriežoties atpakaļ būs jānāk vēlreiz caur drošības kontroli. Tas viss aizņem laiku!

Ir gadījies arī uziet kādus tiešām bīstamus priekšmetus, vielas, par kuru pārvadāšanu draud kriminālatbildība, piemēram, narkotikas un sprāgstvielas? 

Man personīgi nav gadījies un neesmu arī dzirdējis no kolēģiem, ka tā būtu noticis.

Vai bez bagāžas caurskatīšanas un pasažieru pārbaudes ir vēl kādi pienākumi.

Uz darba pienākumiem jāskatās plašāk. Lidosta ir mūsu otrās mājas un esam atbildīgi par visu, kas te notiek. Mums vienmēr jābūt modriem. Pievēršam uzmanību arī nepieskatītai bagāžai, raugāmies, lai būtu kārtība, lai nenotiek kaut kas neatļauts, piemēram, nesaskaņota fotografēšana un filmēšana. Ja ko tādu pamanām, ziņojam vadītājiem. Mūsu pienākumi ir daudz plašāki, nekā varētu šķist no malas.

Ir jābūt vismaz astoņu mēnešu pieredzei jaunākā aviācijas drošības inspektora amatā, lai kļūtu par inspektoru. Ar ko šie amati ir atšķirīgi?

Pirms darba uzsākšanas ir jāiziet ļoti daudz apmācību un kursu, jānokārto sertifikāti, jāmācās strādāt ar rentgena iekārtām, kur jāpavada noteikts stundu skaits.

Kamēr visu pamazām apgūsti, esi jaunākais aviācijas drošības inspektors. Viss aizņem minētos astoņus mēnešus. Pēc tam vari kļūt par aviācijas drošības inspektoru. Nākamais solis, uz ko es arī gribētu tiekties, ir vecākais aviācijas drošības inspektors.

Kā par to var kļūt?

Ir jābūt ļoti labiem rezultātiem visos testos un sertifikācijās. Sākot strādāt, ir liela spriedze, daudz kas jāiemācās, sākumperiodā testos ir grūti uzrādīt augstus rezultātus. Tagad - pēc nepilniem četriem gadiem - varu teikt, ka visu pārzinu daudz labāk, jo mācīto pielietoju praksē. Tas atspoguļojas arī testu un sertifikāciju rezultātos, kas tiešām ir labi.

Tieši pieredze ļauj mums kļūt arvien zinošākiem un profesionālākiem.

Augstākais karjeras punkts šajā darbā ir vecākais inspektors, vai ir vēl kur pakāpties?

Vēl var kļūt par grupu vadītāju. Tas ir darbinieks, kurš atbild par visiem drošības inspektoriem. Ja ir kādas problēmas, jautājumi, mēs vēršamies pie viņa. Viņš plāno mūsu dienas, kur un kā mēs strādāsim - VIP zonā, darbinieku pārbaudes postenī vai uz pasažieru līnijām.

Lidosta ir liela, bieži var redzēt darba piedāvājumus, un, ja vien ir vēlme, var kaut ko pamainīt. Ja ir jau pieredze darbā lidostā, iespējas ir lielākas. 

Kāpēc par aviācijas drošības inspektoru var kļūt tikai no 21 gada vecuma, nevis pilngadības sasniegšanas 18 gados?

Ne visi jaunieši 18 gados ir pietiekami nobrieduši un pieredzējuši. Aviācijā katra minūte ir ļoti dārga, ir jābūt nobriedušam cilvēkam, ar lielu atbildību. Tāpēc tā ir prasība, kas noteikta normatīvajos aktos.

Ko apgūst apmācībās, sagatavojot darbam? Cik ilgas tās ir?

Mācāmies personu un bagāžas pārbaudi, kā pareizi pārbaudīt, kādām detaļām pievērst uzmanību. Mācāmies teoriju, iepazīstam dažādus piemērus un praktizējamies. Man apmācības un dažādu testu, pārbaužu kārtošana ir kā interesants piedzīvojums, var pārbaudīt instruktorus un atrast pie viņiem kaut ko paslēptu.

Vai jaunu iemaņu iegūšana ir jūsu darba ikdiena?

Tieši tā! Kvalifikācijas uzturēšana notiek nemitīgi, katru gadu ir jāmācās un jākārto testi, ko ar pieredzi var nokārtot arvien labāk. Mums ir arī noteikts stundu skaits, kas jāpavada mācību klasēs pie datoriem un jāmeklē bagāžā aizliegtie priekšmeti. Darām to katru mēnesi.

Visas šīs specifiskās zināšanas var apgūt lidostā uz vietas, bet kādām prasmēm, spējām, jābūt pirms darba pienākumu pildīšanas?

Nav tādas skolas ārpus lidostas, kur varētu iemācīties šim darbam nepieciešamās prasmes, es arī sāku strādāt bez tām un nevarēju pat iedomāties, ka tik daudz kas būs jāiemācās.

Iepriekš gan vajadzētu apgūt svešvalodas, vismaz angļu un krievu, arī datorprasmēm (MS Office Word, Outlook) jābūt vismaz pamatzināšanu līmenī. Jābūt labai redzei (krāsu izšķirtspējai), lai varam interpretēt priekšmetus, kas rentgena iekārtā parādās dažādās krāsās.

Kā var iegūt attēlu interpretēšanas spējas? 

To mēs uztrenējam darba procesā, teorētiskajās apmācībās un treniņos. Kad tikko sāku stādāt kā jaunākais aviācijas inspektors, skatījos, kā rentgena operators, pieredzējis kolēģis, pārbauda somas un stāsta, kas ir somā un ko vajag izņemt ārā. Ar laiku iepraktizējos, tas ir laika jautājums.

Kādām īpašībām jāpiemīt šajā darbā?

Ir jāspēj koncentrēties, domāt analītiski, ātri reaģēt neordinārās situācijās, strādāt spriedzes apstākļos. Jābūt labām sadarbības un komunikāciju prasmēm gan ar kolēģiem, gan pasažieriem. Es esmu pozitīvs cilvēks, vienmēr smaidu, esmu laipns, lai arī, iespējams, daudziem šķiet, ka esam dusmīgi un neapmierināti, ar vēlmi tikai kaut ko atsavināt. Cilvēki ir ļoti dažādi, daļa ir bažīgi un aviācijas drošības inspektoram ir jāspēj nomierināt pasažieri. Es jūtu cilvēkus un atrodu pieeju, kā ar katru runāt. Ļoti uztraukušos pasažierus parasti nomierinu, saku: “Viss būs labi, esmu te, lai palīdzētu. Sāksim visu pēc kārtas!”. Un parasti cilvēks nomierinās un visu mierīgi, sistēmiski izdarām. Jābūt pozitīvai attieksmei pret darbu.

Kāds ir darba grafiks?

Grafiks ir mainīgs. Lielākoties četras dienas strādājam un četras ir brīvas. Ir rīta maiņas, kas sākas 4 no rīta, kas nozīmē, ka 2 naktī jāceļas, lai trijos izbrauktu no mājām un 4 būtu darbā. Ir maiņas no 4 līdz 12, no 4 līdz 14, ir dienas maiņas no 9 līdz 21, no 10 līdz 22. Ir vēlās maiņas no 14 līdz 24. Vidēji divreiz mēnesī ir nakts maiņas. Maiņu ilgums parasti ir vairāk nekā 8 stundas. Ja nav savs auto, tad uz agrajām rīta un vēlajām vakara maiņām lidosta nodrošina transportu.

Ir viegli pielāgoties šim mainīgajam grafikam?

Pie tā pierod un var saplānot savu brīvdienu grafiku. Var arī aizbraukt kādā nelielā ceļojumā neņemot atvaļinājumu. Man ļoti patīk šāds grafiks. Ja strādā no pirmdienas līdz piektdienai, tad daudz kas var palikt neizdarīts, jo daudzām iestādēm ir tieši šāds darba laiks. Bet, ja tev ir četras brīvas darba dienas, tas man šķiet fantastiski, var daudz vairāk saplānot un paveikt!