Intervija ar AS "Valmieras stikla šķiedra" tekstila ražotnes aušanas operatori Kristīni Zariņu

Kā Tu nonāci līdz šai profesijai?

Sākotnēji mācījos Priekuļu tehnikumā par ēdināšanas pakalpojumu speciālistu, bet, sākot strādāt, sapratu, ka tā nav domāta man. Lai arī man patīk gatavot ēst, secināju, ka ēdināšanas joma ir ļoti mainīga un bieži jāstrādā bez brīvdienām. Mana mamma jau vairākus gadus bija strādājusi AS “Valmieras stikla šķiedra” un vienmēr pozitīvi par to atsaucās. Pēc aiziešanas no iepriekšējā darba es Valmieras profesionālajā vidusskolā (red. tagad Valmieras tehnikums) pieteicos programmai, kur varēja apgūt vairākas profesijas uzreiz, – diemžēl pati programma nelielā pieteikumu skaita dēļ izjuka, taču man piedāvāja palikt un mācīties par stikla šķiedras aušanas operatoru. Esmu ļoti apmierināta, ka man bija tāda iespēja. Darbu apguvu uz vietas uzņēmumā no pieredzējušām darbiniecēm – domāju, ka tas ir ļoti labs veids, kā apgūt šo profesiju, jo viss notiek klātienē un praktiski. Tagad šeit strādāju jau gandrīz divus gadus. Salīdzinot ar iepriekšējo pieredzi, šis darbs ir kā diena pret nakti. Šeit viss ir stabili, notiek laikā, vienmēr varu rēķināties ar konkrētām brīvdienām. Kas attiecās uz mācīšanos, zinu, ka Valmieras tehnikums piedāvā apgūt profesijas, kas saistītas ar šo uzņēmumu, tai skaitā manu profesiju.

Kā paiet Tava darba diena, kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Darbs ir maiņās, un mana darba diena sākas vai nu plkst. 6.00 no rīta, vai 18.00 vakarā – jāstrādā ir 12 stundas no vietas. Pirms maiņas mums ir maza sapulcīte, kurā mums izstāsta visu aktuālo. Tad dodamies tālāk uz cehu un pieņemam maiņu – audēja, no kuras es pieņemu maiņu, man vēl detalizētāk izstāsta, kas jauns noticis konkrētajā aušanas zonā.

Tad es pārbaudu visas manā zonā ietilpstošās stelles, pārliecinos, vai viss ir kārtīgi un pareizi, vai pie visām stellēm ir audi – ja nav, man tie jāpasūta tehniskajam darbiniekam.

Kad rullis ir noausts, man datorā jāievada noteikta informācija – kāda ir tā kvalitāte, cik metru noausts, vai ir kādi defekti. Man pastāvīgi jāuztur iekārtās kārtība un tīrība un jācenšas, lai nebūtu dīkstāves.

Kur notiek Tavs darbs?

Mums ir liels cehs, kas ir sadalīts divās daļās. Vienu daļu saucam par veco cehu un otru – par jauno cehu. Es strādāju jaunajā cehā, kurā ir sešas zonas un vēl atsevišķi nodalīta AirJet (red. gaisa strūklas) zona, jo tur nepieciešams īpašs klimats. Savukārt vecajā cehā ir aptuveni četras vai piecas zonas. Katrā zonā ar vairākām stellēm strādā viens aušanas operators. Dažādās zonās tiek ražots atšķirīgs sortiments, piemēram, zonā, kur šobrīd strādāju, tiek austi apmēram seši līdz septiņi dažādi produkti.

Kā norit Tavs darbs, ar kuriem kolēģiem Tu maiņas laikā sadarbojies?

Sadarbojos ar vairākiem kolēģiem, piemēram, darbiniekiem, kas griež ruļļus vai labo stelles. Kad rullis ir noausts un esmu ievadījusi visu nepieciešamo informāciju datorā, nāk tehniskais darbinieks, kurš rulli nogriež. Mūsu cehā uz 6 zonām ir divi tehniskie darbinieki. Viņi ne tikai griež ruļļus, bet arī liek spoles statīvos, jo tās ir diezgan smagas. Tad, kad stellēm iztukšojas pamatne, atnāk steļļu iekārtotājs un paceļ stikla šķiedras diegus augšup, bet tehniskais darbinieks tikmēr izņem ārā tukšo veltni un tā vietā ieliek pilnu pamatni. Steļļu iekārtotāji arī mūsu darbam ir ļoti svarīgi – viņi pirms katra ruļļa aušanas piesien diegus vai, ja jāsāk aust cits sortiments, saver tos pa jaunam. Viņiem ir atbildīgs darbs – ja gadīsies kāda kļūda, viss būs jāpārtaisa. Jebkurā brīdī var notikt kāda kļūme ar iekārtām – šādos gadījumos iesaistās meistara palīgi, kuru pārziņā ir vairākas zonas. Viņu galvenais uzdevums ir labot iekārtas – reizēm tas notiek ļoti ātri, bet citreiz aizņem diezgan ilgu laiku. Ja nav noticis kas nopietns, es arī pati varu atrisināt radušās problēmas. Ir tādas dienas, kad stelles nedarbojas kā nākas, – ja tādā brīdī redzu, ka kādai audējai blakus zonā ir problēmas, parasti steidzos viņai palīdzēt. Un otrādi.

Vai Tavā darbā jāievēro režīms, noteikts grafiks?

Jā, ir jāievēro aptuvenie laiki, kad jāveic noteiktas darbības. Piemēram, plkst. 16.00 iztukšoju miskastes ar audumu malu atgriezumiem, bet 16.30 sāku savā zonā slaucīt grīdas, lai viss līdz nākamās maiņas sākumam būtu tīrs. Vēl pirms tam no plkst. 13.00 līdz 14.00 man ir jānotīra putekļi no stellēm. Ap plkst. 17.00 vēl cītīgi turpinu strādāt, bet 17.30 man jāpieraksta konkrētajā maiņā noaustie metri. Ir ieteicams iekļauties šajā režīmā. Piemēram, ja sāksi tīrīt stelles par vēlu, tad arī viss pārējais var iekavēties un sāksies steiga. Protams, ja notiek kāds neparedzēts gadījums, darbu grafiks var pamainīties.

Kādas ir būtiskākās īpašības un prasmes, kas Tavā darbā nepieciešamas?

Noteikti jābūt veiklībai un ātrumam, reakcijai. Bieži gadās, ka pēkšņi ieraugi – tūlīt beigsies spole. Tad jāpaspēj pieskriet pie stellēm, lai paspētu noķert vēl nebeigušos spoli un lai nav jāver stikla šķiedras diegs no jauna.

Jābūt ļoti vērīgam – ejot garām stellēm, tās katru reizi jāapskata. Ar laiku jau pietiek tikai uzmest skatienu, lai uzreiz pamanītu, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Šajā darbā noteikti nevarētu strādāt paviršs cilvēks.

Ar kādiem rīkiem un iekārtām Tu savā darbā strādā?

Manā pārziņā ir 15 stelles. Gandrīz katrām stellēm ir savs dators, kurā var redzēt, cik metri noausti. Ir arī tādas stelles, kurām iespējams izsekot, cik metru diega vēl palikuši uz pamatnes. Katrā zonā ir vēl arī galda dators, kurā izdrukājam etiķetes, kad ruļļi noausti. Mums vienmēr pa rokai ir arī āķīši, nazīši, pavedienu līmes trauciņi, lai var salīmēt pārrāvušos diegus, un noteikti šķēres - bez tām šajā darbā nevar.

Kas Tavā darbā ir vissarežģītākais?

Grūtākais no sākuma ir aprast ar to, ka stikla putekļi kairina ādu. Jārēķinās, ka sākumā uz rokām būs mazi, sarkani izsitumi, ko rada smalkie stikla putekļi, kas saduras ādā. Taču pēc laika tie pazudīs. Tāpat uzņēmums mums nodrošina krēmus, kurus visu laiku lietojam, lai samazinātu ādas kairinājumu.

Vai Tavā darbā pastāv kādi riski?

Riski ir vienmēr, jo strādājam ar mehānismiem – ja pirkstu ne tur ieliksi, vari gūt nopietnu traumu. Tāpēc pašam visu laiku ir jābūt ļoti uzmanīgam. Tāpat darbs notiek lielā skaļumā, tāpēc mums jānodrošinās arī pret to– jālieto ausu aizbāžņi vai austiņas.

Kas Tev šajā darbā sniedz lielāko gandarījumu?

Tas, ka pati varu kontrolēt, cik labi stelles strādā, un ka darbs izdodas bez defektiem. Arī mēs paši ikdienā lietojam šīs preces, tāpēc ir prieks, ka mana darba rezultātā sanāk kvalitatīvs produkts. No stikla šķiedras ražo sietu, ko izmanto remontdarbos, arī ugunsdrošas folija sedziņas, sniega dēļus, auto sastāvdaļas un daudz ko citu.

Kāda varētu būt aušanas operatora tālākā karjera?

Es pazīstu darbiniekus, kas bijuši aušanas operatori, bet tagad ir maiņas vadītāji. Domāju, ka tas ir labs karjeras solis. Maiņas vadītājam ir diezgan daudz pienākumu, viņa darbs lielākoties notiek kabinetā pie datora. Pati apsveru, ka varētu mācīties tālāk. Taču, arī strādājot šajā profesijā, kaut ko jaunu nākas apgūt bieži, jo ik pa laikam parādās jaunas tehnoloģijas – piemēram, kādreiz katrā zonā nebija datora, un viss bija jāraksta ar roku. Tāpat mums tagad pie datoriem ir pievienoti arī skeneri, kur var noskenēt produktu svītru kodus, un tas atvieglo un paātrina darbu. Noteikti arī nākotnē šajā nozarē ir gaidāmas jaunas tehnoloģijas.

Kāds būtu Tavs ieteikums jauniešiem, kuri vēlētos strādāt šajā profesijā?

Viennozīmīgi – lai nāk un pamēģina! Sākums vienmēr ir grūts, kamēr pierod pie darba maiņās un stikla putekļiem. Bet pie visa var pierast, galvenais ir nepadoties. Cilvēki ir dažādi – man, piemēram, bija vajadzīgi trīs mēneši, lai varētu nokārtot uzņēmuma eksāmenu, un pēc tā nokārtošanas pagāja vēl mēnesis, līdz sāku strādāt pilnībā patstāvīgi. Bet ir arī kolēģi, kas jau pēc diviem mēnešiem jūtas pietiekami droši un kārto eksāmenu. Sākumā mācekli vēro gan audējs, kurš viņu apmāca, gan maiņas vecākais. Ja redz, ka viņam sanāk, tad piešķir kādu daudzumu steļļu, ko pārraudzīt pašam, un tā pamazām līdz pat 15 stellēm. Vēl viens ieteikums – noteikti nevajag baidīties jautāt. Pat man pēc divu gadu darba reizēm gadās situācijas, ar kurām iepriekš neesmu saskārusies – tad vienmēr eju un jautāju pieredzējušākiem kolēģiem.

Publicēts 2019. gada 8. janvārī