Kā Tu izlēmi, ka gribi šūt kleitas?

Beidzot 9. klasi, zināju, ka gribu mācīties kaut ko, kas saistīts ar apģērbu šūšanu. Patika visa veida rokdarbi, patika šūt un pārtaisīt jau gatavas drēbes. Tajos laikos veikalos iegādāties modernu apģērbu nevarēja, nācās pašai gudrot un šūt. Draudzene toreiz mācījās Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā (red. - tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), aizbraucu apskatīties. Redzētais ļoti iepatikās, jo tur mācīja ne tikai šūt, bet radīt tērpu, sākot jau no skices. Sapratu, ka tajā gadā iestājeksāmenus nenokārtošu. Gadu gāju skolas piedāvātajos sagatavošanas kursos, kuri speciāli gatavo iestājeksāmeniem. Pabeidzu modes dizaina programmu.

Kādām prasmēm un zināšanām ir jābūt, lai iestātos šajā skolā?

Jāprot zīmēšana, gleznošana, jābūt izpratnei par kompozīciju. Pēdējais ir kas tāds, kas cilvēkam ir dabas dots, un vienam tas ir vairāk, citam mazāk.

Kā veidojās Tavas darba gaitas?

Strādāju dažādos uzņēmumos, ieguvu pieredzi. Nekad nebiju domājusi par sava uzņēmuma veidošanu, tā bija nejauša apstākļu sakritība.
Gan meitiņas piedzimšana, gan tā laika ekonomiskā situācija manai draudzenei bija pamudinājums radīt bērnu apģērbus, lai tie būtu glīti, praktiski, kā arī par pieņemamu cenu. Viņa lūdza padomu un tad es sapratu, ka šī ir brīnišķīga iespēja strādāt sev, būt sev priekšniecei, pašai radīt savu darba vidi. Sākumā mums nebija atsevišķas ražošanas telpas. Dzīvoklī vienā istabā salikām šujmašīnas, audumus un lekālus.
Sadalījām atbildību un darbus pēc profesionālajām zināšanām un pieredzes. Es uzņēmos dizaina, modelēšanas un pamatpiegrieztņu sagatavošanas darbus. Katrīna uzņēmās uzņēmuma vadības procesus, sazinājās ar klientiem un sadarbības partneriem – audumu un izejmateriālu piegādātājiem, veikaliem. Viņa pēta, kāda prece klientus interesē un pēc kuras tirgū būtu pieprasījums. Trešo kolēģi piesaistījām darbam ar preču eksportu un dalības modes izstādēs organizēšanu.
Mēs piedāvājam plašā sortimentā kleitas un svārkus ikdienai un svētkiem. Izmantojam skaistus audumus - gan kokvilnu, trikotāžu, lai ērtāk nēsāt, gan dažādus mūsdienīgus materiālus, ko ir ērti kopt.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām, vadot šūšanas uzņēmumu?

Pacietībai, konstruktīvai domāšanai - spējai pārraudzīt visus darba procesus, tos mācēt paturēt prātā, zināt, ko katrs dara, kurā secībā un kādā statusā ir darbs, uzmanīt, vai visas detaļas ir pieejamas, laicīgi veikt to pasūtīšanu. Jāmāk sastrādāties un saprasties ar kolēģiem, jo visi darba procesi ir cieši saistīti un esam atkarīgi viens no otra. Kā vadītājai man ir jāprot paļauties uz darbiniekiem, ka katrs savu darba daļu paveiks laikā un kvalitatīvi. Piemēram, es varu radošā procesā dažādus modeļus izfantazēt un izmodelēt, taču kolēģe Katrīna pratīs novērtēt, vai tas pircējiem patiks, vai to pirks.

Kādi ir bijuši izaicinājumi šajā darbā?

Esmu veidojusi kostīmus teatrālam uzvedumam. Arī tur ir ciešs komandas darbs, ir jāuzklausa režisora redzējums. Sākumā saņem aktiera fotogrāfiju, auguma tipu un režisora vēlmi, kādam ir jāizskatās tēlam. Piemēram, kostīma mākslinieks māk optiski palielināt tēlu, lai abi partneri izskatās proporcionāli. Tajā pašā laikā tērpi jāveido, ņemot vērā pieejamo budžetu.

Ko Tu iesaki meitenēm, kuras sapņo par apģērbu dizainera profesiju?

Jāņem vērā, ka apģērba dizainers reālā dzīvē nebūs “zīmuļu grauzējs”, kurš tikai zīmēs un sapņos. Ir jāzina visi darbi – sākot no skices līdz pat gatava tērpa prezentācijai.