Horeogrāfs ir dejas mākslas speciālists, kurš izdomā un rada dejas vai uzdevuma ideju, piemeklē mūziku vai sacer deju jau zināmam skaņdarbam, izdomā kustības un to secību un pieraksta tās pēc kādas no pieņemtajām kustību pieraksta sistēmām.

Horeogrāfs darbā:

  • rada horeogrāfiska iestudējuma koncepciju, veido režisorisko ideju, izstrādā kompozīcijas plānu;
  • meklē atbilstošus horeogrāfijas mākslas izteiksmes līdzekļus māksliniecisko ideju realizācijai – izmanto gan līdz šim radītos dejas kanonus, gan izdomājot savus, veidojot oriģinālas kustības vai jaunas līdz šim pazīstamo kustību kombinācijas;
  • rada horeogrāfiskas kompozīcijas – uzvedumus vai to daļas vai atsevišķus elementus lielākos pasākumos (piemēram, teātra izrādēs dejas parasti iestudē horeogrāfs kopā ar kustību konsultantu);
  • sadarbojoties ar dejotājiem, rada deju darba procesā;
  • izveido horeogrāfiska iestudējuma radošo grupu, izvēlas idejas realizācijai atbilstošus izpildītājus, novērtē dejotāja vai deju grupas tehnisko un māksliniecisko līmeni, nosaka horeogrāfiskās kompozīcijas piemērotību un atbilstību konkrētam dejotājam vai deju grupai;
  • strādājot pie horeogrāfiskas kompozīcijas (dejas vai iestudējuma) izveides, izmanto zināšanas dejas un mūzikas teorijas un vēstures jautājumos, jaunākās tehnoloģijas iestudējumu veidošanā, kā arī izvērtē dažādu laikmetu, stilu, žanru horeogrāfiskas kompozīcijas;
  • nodrošina horeogrāfiskā iestudējuma koncepcijai atbilstošu muzikālo materiālu un vizuālo risinājumu;
  • sadarbojas ar citiem horeogrāfiem, režisoriem, dramaturgiem, komponistiem, diriģentiem, scenogrāfiem, kostīmu māksliniekiem, gaismu māksliniekiem un citiem horeogrāfijas iestudējumā iesaistītajiem dalībniekiem, sazinās ar tiem svešvalodā, ja nepieciešams;
  • veido deju žanra māksliniecisko repertuāru un sastāda koncertprogrammas;
  • sistemātiski pilnveido horeogrāfa profesionālo kvalifikāciju;
  • ievēro vides aizsardzības, darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus un higiēnas prasības.

Darba aprīkojums:

horeogrāfa darba instruments ir viņa iztēle un spēja strādāt ar dejotāju. Horeogrāfs darbā izmanto informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus (piemēram, mūzikas ierakstus, diskus, internetu u.c.), datoru, papīru, tērpus, skatuves rekvizītus.

Darba apstākļi:

lielākoties strādā mājās, klausoties mūziku un, veicot domu un ideju uzmetumus, pierakstot deju. Darba dienās apmeklē sapulces dažādās iestādēs. Deju iestudējumu (nodarbību) laikā – strādā telpās, kurās ir skatuve vai deju zāle, koncertu laikā (kas pārsvarā notiek brīvdienās) – estrādēs, dejas laukumos, koncertzālēs. Ja paredzams jauns iestudējums, tad strādā ļoti saspringti – deju nodarbības parasti notiek pēc iepriekš noteikta grafika, savukārt laika sadalījums radošajam darbam atkarīgs no paša horeogrāfa.

Darba iespējas:

strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants. Strādā gan pie baleta, operas un teātra izrādēm, gan arī citu kultūras un izklaides pasākumu veidošanā – piemēram, Dziesmu un deju svētkos, skatuves šovos, koncertos un televīzijas raidījumos. Horeogrāfi var strādāt par deju pedagogiem gan moderno, gan tradicionālo deju kolektīvos, piemēram, skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, interešu izglītības centros.

Iespējamais atalgojums:

horeogrāfa atalgojums ir lielāks par vidējo atalgojuma līmeni valstī. Atalgojums ir atkarīgs no uzņēmuma, kurā horeogrāfs strādā vai kuram veic pasūtījumu, no pasūtījuma apmēra un sarežģītības, no tā, cik ilgā laikā pasūtījums tiek veikts.

Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu:

jāmīl deja, jābūt radošam, pacietīgam, drosmīgam, iecietīgam, ar labām komunikācijas prasmēm. Jāprot plānot un vadīt komandas darbu, strādāt grupā un individuāli. Jāprot veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas. Jāprot pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos un neskaidros apstākļos.

Publicēts 2020.gada 11.martā