Intervija ar Andri Bērziņu,
Sauszemes spēku leitnantu
Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā un kā apguvi šo profesiju?
Pēc vidusskolas beigšanas studēju Latvijas Universitātē Sociālo zinātņu fakultātē. Aptuveni trešajā kursā satiku bijušos klasesbiedrus, kuri mācījās aizsardzības akadēmijā. Parunāju ar viņiem un nolēmu, ka arī man tas varētu patikt un interesēt. Nolēmu pēc LU turpināt studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Iestājos Komandējošā sastāva virsnieka studiju programmā, kas paredzēta jauniešiem, kuri jau ir ieguvuši augstāko izglītību. Kurss ir īsāks salīdzinājumā ar vidusskolu absolventiem piedāvāto programmu un tajā sagatavo virsniekus, kuru turpmākās dienesta gaitas var būt jebkurā no spēku veidiem - Jūras, Gaisa vai Sauszemes. Dažādu apstākļu sakritības dēļ es nonācu Sauszemes spēkos, Kaujas atbalsta bataljonā. Lai gan man nav bijusi iespēja dienēt citos spēka veidos, uzskatu, ka dienests Sauszemes spēku kājnieku brigādē ir ļoti interesants.
Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?
Esmu vada komandieris – rūpējos par vienības kaujas gatavību. Kā tas izpaužas? Plānoju un organizēju apmācības procesu, vadu nodarbības, analizēju rezultātus, ja nepieciešams, organizēju atkārtotas padziļinātas nodarbības. Sekoju līdzi 30 pakļauto karavīru sagatavotības līmenim. Šis process nekad nebeidzas. Manas apakšvienības (vada) karavīri sadalīti trīs nodaļās pa desmit, katrā nodaļā ir divas grupas. Arī katrai grupai un nodaļai ir savs komandieris. Grupas un nodaļas komandierim ir instruktora amats. Līdzīgi kā es, arī instruktori aktīvi piedalās apmācības organizēšanas procesā. Var teikt, ka mans uzdevums ir kontrolēt un sekot līdzi gan kareivjiem, gan instruktoriem, kas viņus apmāca. Esmu sava veida vidējā līmeņa vadītājs. Plānoju, kad un ko mācīsimies, kā trenēsimies, kurš sagatavos un vadīs nodarbības. Apmācības process ietver dažādas aktivitātes, piemēram, apvidus analīzi gan uz kartes, gan dabā, orientēšanos. Apgūstam dažādu ieroču lietošanu. Tas nepieciešams, lai ikviens karavīrs spētu operēt ar apakšvienībā pieejamajiem ieročiem. Protams, trenējamies arī šaušanā, izmantojot kaujas munīciju, kā arī izpildām dažādus taktiskos vingrinājumus ar salūtmunīciju. Taktisko vingrinājumu laikā apgūstam vairākas iemaņas: pārvietošanās veidus, mērķu norādi, pozīciju veidošanu, tai skaitā ierakumu sagatavošanu. Taktiskās un šaušanas nodarbības parasti notiek poligonā. Nedrīkst nepieminēt arī sporta nodarbības un, piemēram, medicīnas jeb pirmās palīdzības sniegšanas apmācību.
Tā kā mana apakšvienība ir visai jauna, tad, plānojot apmācības procesu, izmantojam gan augtāko komandieru noteiktās vadlīnijas, gan pašu pieredzi un jaunas idejas. Kaut ko jaunu meklējam visu laiku, skatāmies arī uz citu valstu pieredzi. Pastāv uzskats, ka bruņotajos spēkos viss ir reglamentēts un lielā mērā trūkst radošās domāšanas. Taču, manuprāt, gan plānojot nodarbības un treniņus, gan reālās kaujas situācijās, radošai domāšanai ir ļoti liela nozīme. Lai gūtu panākumus, ir svarīgi spēt pārsteigt pretinieku un mācēt to izmantot.
Pēc nodarbībām identificējam kļūdas, domājam, kā tās novērst un pilnveidojam zināšanas. Ja nepieciešams, atkārtojam apgūto. Ik pa laikam atbalstām citas vienības - galvenokārt palīdzam ar apmācības procesu.
Kāda ir Tava darba ikdiena?
Pusdeviņos no rīta visi manas apakšvienības karavīri nostājas ierindā un tiek pārbaudīti pēc saraksta. Īsumā izstāstu dienas plānu un sākam darboties. Parasti darba diena beidzas apmēram puspiecos vakarā, taču ir arī izņēmumi. Visiem karavīriem tiek dota iespēja dzīvot kazarmās, otrs variants ir braukt uz Kadagu katru rītu un vakarā atgriezties dzīvesvietā, gluži tāpat kā strādājot jebkuru citu darbu.
Gada apmācību plāns ievērojami ir pakārtots starptautiskajām mācībām, kas notiek Ādažu poligonā un Ādažu militārajā bāzē. Savā apakšvienībā esam sadalījuši gadu aptuveni uz pusēm. Pirmo gada pusi viens vads darbojas aktīvi, un otrs vads viņus atbalsta. Otrajā gada pusē maināmies lomām.
Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?
Pacietība. Nekas nenotiks vienā dienā. Visu laiku jāiet uz priekšu, bet dažkārt nākas spert arī soļus atpakaļ. Nav viena tāda brīža, kad esi visu izdarījis un sasniedzis. Visu laiku ir kaut kas jāapgūst un jāatsvaidzina iepriekš apgūtais. Jābūt arī nedaudz spītīgam, lai turētos pie saviem nodomiem un nepadotos grūtību priekšā.
Darbs ir saistīts ar cilvēku vadīšanu. Reizēm, bet ne vienmēr, ir jābūt stingram. Jāspēj uzklausīt citu cilvēku ieteikumus, tai skaitā arī kritiku. Viena lieta ir tas, ko es esmu ieplānojis, bet varbūt no izpildītāja viedokļa ir nepieciešamas izmaiņas. Daudz vieglāk ir sasniegt mērķi, ja abas puses - plānotājs un reālais izpildītājs - saprot, ko dara un kāpēc dara tieši to un nevis ko citu.
Svarīga ir loģiskā domāšana, spēja analizēt lietas un notikumus. Fiziskā sagatavotība ir svarīga, bet to var arī uztrenēt, savukārt loģiskā domāšana, spēja pieņemt lēmumus nestandarta situācijās ir tas, kas, manuprāt, nepieciešams ikvienam karavīram.
Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?
Reti kad viss notiek pēc plāna. Sarežģījumus jāspēj risināt ļoti ātri, kaut vai lai ieplānotais vispār nonāktu līdz realizēšanas fāzei. Dažreiz sīkumi var ļoti ietekmēt kopējo plānu.
Pirms dienesta sākšanas nedomāju, ka darbs būs tik ļoti saistīts ar papīriem. Dokumentācija jāgatavo pirms ikvienas nodarbības. Arī pēc mācībām jāgatavo rakstiski ziņojumi par mācību norisi, problēmām utt.
Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?
Ja apmācāmais personāls saka, ka ir bijusi interesanta nodarbība! Vai, kad ir beidzies garāks apmācību posms un es jūtu, ka ir sasniegts izvirzītais mērķis. Lai gan tas ir uz ļoti īsu brīdi, jo tūlīt sākas nākamie izaicinājumi.
Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?
Sākumā visiem karavīriem piešķir kareivja pakāpi. Pēc tam karavīrs var izvēlēties instruktora vai virsnieka karjeru. Es izvēlējos virsnieka karjeru - mācoties akadēmijā, ieguvu dižkareivja pakāpi un, beidzot Nacionālo aizsardzības akadēmiju, saņēmu pirmo virsnieka pakāpi - leitnants. Pēdējā virsnieka pakāpe ir ģenerālleitnants, un ikvienam leitnantam ir iespēja saņemt šo pakāpi. Viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Nekādu citu ierobežojumu nav.
Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?
Šajā profesijā, tāpat kā jebkurā citā, noderīgi visi priekšmeti, kurus apgūst vidusskolā, gluži vienkārši tie visi attīsta domāšanu. Domāju, ka viena no labākajām iespējām, kā pārbaudīt sevi un noskaidrot, vai tas ir man, ir iesaistīšanās Jaunsardzē.
