Intervija ar Ivaru Kokaru,

Helikopteru posma bortinženieri

Kā Jūs nokļuvāt bruņotajos spēkos?

Jau no bērnības ļoti vēlējos lidot. Armija bija viens no ceļiem, kā sapni varēju piepildīt. Arī mans tēvs dienēja aviācijā, tāpēc manu ideju par dienestu bruņotajos spēkos atbalstīja. Pirms iestāšanās aizsardzības akadēmijā sāku lidot ar paraplānu, tad arī simtprocentīgi sapratu, ka lidošana ir tas, ko vēlos. Stājoties akadēmijā, bija jāizvēlās strap dienestu Gaisa spēkos vai Jūras spēkos. Gaisa spēki piedāvāja dienestu veidot kā gaisa satiksmes kontrolierim vai kā bortinženierim. Tā kā bortinženieri ir gaisa kuģa apkalpes sastāvā, tad mana izvēle bija skaidra. Nacionālajā aizsardzības akadēmijā mācījos aptuveni piecus gadus, šajā laikā līdztekus notika mācības RTU Aviācijas institūtā, kur ieguvu aviācijas inženiera bakalaura grādu un, sekmīgi pabeidzot mācības aizsardzības akadēmijā, saņēmu pirmo virsnieka dienesta pakāpi - leitnants.

Kā veidojās Jūsu karjera pēc akadēmijas?

Pēc leitnanta pakāpes saņemšanas tiku nosūtīts dienestā uz Nacionālo bruņoto spēku bāzi Lielvārdē. Sāku dienestu kā tehniķis, jo, lai kļūtu par inženieri vai inženieri lidotāju (bortinženieri), ir jānostrādā zināms laiks „uz zemes”.

Kad var sākt lidot?

Lidošanu var sākt tikai tad, kad esi sasniedzis pietiekamu zināšanu līmeni. Tehniķim ir nepieciešams aktīvi mācīties un kārtot dažādas teorētiskās ieskaites tepat uz vietas bāzē. Ieskaites pieņem vecākie inženieri. Pēc veiksmīgi nokārtotām ieskaitēm tiek piešķirta atļauja patstāvīgi apkalpot gaisa kuģus ar savām paraksta tiesībām par veiktajām apkopēm. Pamazām, gūstot pieredzi, zināšanas un izrādot iniciatīvu, tiek dota iespēja sākt borttehniķa/bortinženiera apmācības. Atkal notiek jaunas zināšanu pārbaudes, kas šoreiz jau ir specializētas uz gaisa kuģu ekspluatāciju lidojuma laikā. Pēc veiksmīgi nokārtotām ieskaitēm sākas stažēšanās. Šajā laikā sāk lidojumus, apgūst tās zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas, lai varētu lidot patstāvīgi bez instruktora uzraudzības.

Kāpēc aizgājāt uz armiju, nevis kļuvāt par civilo pilotu?

Iespējams tāpēc, ka vidusskolas laikā biju Jaunsardzē. Tur guvu ieskatu par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Man patika kārtība un disciplīna. Studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ir par valsts līdzekļiem, tādēļ iespēja dienēt Gaisa spēkos un īstenot sapni par lidošanu ir iespējama ikvienam, kurš ir apņēmības pilns. Civilajā aviācijā ar stipru vēlmi un apņēmību visbiežāk ir par maz. Ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, tādēļ lidošana daudziem jauniešiem nav pieejama.

Kāds ir Jūsu ikdienas darba ritms un pienākumi?

Pašlaik strādāju par tehniķi. Pavisam nesen esmu sācis stažēšanos. Mani pienākumi kā tehniķim ir pilna helikoptera ekspluatācija, kas ietver gan regulāras helikoptera apskates pirms un pēc lidojuma, gan arī tādus darbus, kuros nepieciešams mainīt dažādas eļļas dzinējiem, uzpildīt degvielu, pārbaudīt degvielas kvalitāti un vai drenējumos nav ūdens. Protams, uz mani attiecas arī tehniskā angāra uzkopšana, jo darba videi vienmēr ir jābūt sakoptai. Mūsu kolektīvs ir mazs un mēs visi darām visu. Piemēram, pirms parādēm visi kopā - gan tehniķi, gan piloti - mazgā un uzpoš helikopterus. Citur, piemēram, civilajā aviācijā tā nenotiek. Varētu teikt, ka viss kolektīvs ir kā liela ģimene.

Un kādi pienākumi ir bortinženierim?

Helikoptera apkalpe sastāv no gaisa kuģa komandiera, borttehniķa, otrā pilota un diviem glābējiem. Ja tehniķis atbild par helikoptera ekspluatāciju uz zemes, kas nozīmē visus remontdarbus, tad borttehniķis/bortinženieris atbild par helikoptera ekspluatāciju lidojuma laikā. Viņš ir tas, kas kopā ar pilotiem startē dzinējus, pārbauda visas sistēmas, pārliecinās, ka viss darbojas korekti. Viņi lidojuma laikā atrodas helikoptera kabīnē, taču, ja ir nepieciešams veikt cietušā evakuāciju, teiksim, no kuģa, tad viņš dodas uz helikoptera kravas nodalījumu un sagatavo elektrisko vinču darbam. Viņš kopā ar glābējiem veic cietušā pacelšanu uz borta, kur glābēji sniedz nepieciešamo palīdzību cietušajam. Parastā lidojumā borttehniķis/bortnženieris sēž helikoptera kabīnē starp pilotiem un bez vajadzības savu vietu nepamet. Ja lidojuma laikā notiek tehniskas problēmas (dzinēja vai sistēmu kļūme, ugunsgrēks), tad apkalpe operatīvi pieņem lēmumu konkrētajā situācijā un droši veic nolaišanos.

Ko miera laikā dara Gaisa spēki?

Mēs veicam dažādus svarīgus uzdevumus: nodrošinām meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, sadarbībā ar Katastrofu medicīnas centru transportējam smagi cietušos, spējam veikt ugunsgrēku dzēšanu ar speciālu 3000 litru ūdens konteineru, sniedzam atbalstu pārējām NBS vienībām un veicam kopīgas mācības. Ja ir nepieciešams, tad helikopters ir gatavs izlidot uz izsaukumu 15 minūšu laikā (darba laikā) un 90 minūšu laikā (ārpus darba laika). Darba laiks dežūrējošām apkalpēm ir visu diennakti, tapēc jārēķinās, ka izsaukumi var būt gan nakts laikā, gan brīvdienās un vienmēr jābūt gatavam.

Ko Jums pašam patīk darīt visvairāk?

Visvairāk patīk lidot. Ir, protams, arī gandarījuma sajūta par padarīto darbu, kad saproti, ka neesi velti mācījies, lasījis tehnisko literatūru svešvalodās, kārtojis daudzās ieskaites, jo tagad vari to visu izmantot dzīvē. Ir prieks, ka varu ar savu parakstu apliecināt helikoptera gatavību lidošanai. Jāatceras, ka tā ir arī milzīga atbildība.

Ko varat ieteikt jauniešiem?

Ja ir vēlēšanās lidot, noteikti ieteiktu nākt pie mums dienēt. Nav viegli, bet ir nepieciešama tikai vēlēšanās un gribasspēks. Ja tas ir, tad visas grūtības ir pārvaramas. Iestājoties bruņotajos spēkos, visas apmācības, kuras būs saistītas ar profesionālo izaugsmi, būs bez maksas.

Rekrutēšanas un atlases centrs sniedz visu nepieciešamo informāciju par dienesta specifiku, ir tikai jānorāda, kur vēlies dienēt. Ja norādīsi, ka vēlies dienēt Aviācijas bāzē Lielvārdē, viss interesējošais tiks izstāstīts. Šeit dienesta pakāpēm nav tik liela nozīme, piemēram, gaisa kuģa komandieris var veikt arī seržanta pienākumus, bortinženieris var pildīt kapteiņa pienākumus, taču hierarhija atbilstoši veicamajiem pienākumiem gan netiek jaukta. Lidojuma laikā visi, kas atrodas uz borta, ir pakļauti gaisa kuģa komandiera pavēlēm.

Vai ir iespēja piedalīties misijās?

Jā, mūsu tehniķi ir bijuši Afganistānā, kur kopā ar lietuviešu inženieriem apmācīja afgāņu jaunos speciālistus.

Kādām  rakstura īpašībām jābūt, lai veiktu šo darbu?

Jābūt gribasspēkam, atbildības sajūtai, uzcītībai un vērīgumam. Jāspēj būt arī komandas cilvēkam. Jāmāk  komunicēt vienam ar otru.

 

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2013. gada 28. decembrī