Izglītības iestāde ir vieta, kurā cilvēki mācās, iegūst zināšanas un prasmes, kas ir noderīgas dzīvē, sākot no maziem bērniem pirmsskolas izglītības iestādē līdz studentiem augstskolā vai pieaugušajiem tālākizglītībā. Izglītības iestādes atšķiras pēc to darbības veidiem:

  • pirmsskolas izglītības iestāde (bērnudārzs);
  • sākumskola;
  • pamatskola;
  • vidusskola;
  • profesionālās izglītības iestāde (arodskola, tehnikums, profesionālā vidusskola u.c.);
  • augstskola.

Skolotājs ir mācīšanās procesa organizators, kurš palīdz skolēniem informāciju pārveidot zināšanās un zināšanas pieredzē. Turklāt šajos pārmaiņu laikos būtiski ir mainījies gan izglītības saturs, gan pats skolotājs, tā statuss, autoritāte, darbības mērķi un mācīšanas metodes.

Kāds ir izglītības iestādes galvenais uzdevums?

Izglītības iestādes galvenais uzdevums ir dažādu izglītības programmu īstenošana. Izglītības programma ir valsts noteikts minimālo apgūstamo zināšanu kopums, kurš jāapgūst noteiktajā mācību periodā. Turklāt tieši skolotājs ir tā persona, kura šīs programmas uztveramā veidā pasniedz skolēniem. Tādēļ skolotāja darbā, svarīgāk kā citās jomās, izšķiroša nozīme ir skolotāja rakstura īpašībām un viņa attieksmei pret saviem audzēkņiem, savu darbu, kolēģiem, audzēkņu vecākiem, jo no tā ir atkarīga gan programmas izpilde, gan skolēna nākotne. Protams, svarīga ir arī skolēna vēlēšanās apgūt zināšanas - ar skolotāja entuziasmu vien nepietiek.

Darba iespējas izglītības iestādēs

Izglītības iestādē strādā iestādes vadītājs, vietnieki, skolotāji, atbalsta personāls (speciālais pedagogs, sociālais pedagogs, psihologs, bibliotekārs, skolotājs-logopēds, pedagogs-karjeras konsultants un mediķis) un tehniskais personāls (garderobists, saimniecības daļas vadītājs, apkopējs, lietvedis u.c.). Izglītības iestādē pastāv iespēja veidot karjeru, sākot ar skolotāju un beidzot ar skolas direktoru.

Obligāta prasība skolotāja profesijā ir augstākā izglītība pedagoģijā. Ņemot vērā izglītības jomā trūkstošo darba spēku, tad droši var teikt, ka jaunieši, kuri izvēlēsies kļūt par skolotājiem, pēc augstskolas absolvēšanas atradīs darbu skolās. Darba laika grafiku nosaka izglītības iestāde atbilstoši izglītības iestādes veidam un skolotāja profesionālajai kvalifikācijai. Tas var būt darbs gan uz pilnu slodzi, gan pusslodzi vai tikai atsevišķas dienas nedēļā.

Izglītības iestādē skolotāju ikdienas darbu regulē izglītības iestādes pedagogu darba kārtības noteikumi, tāpat kā izglītojamo ikdienas darbu regulē izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Dažkārt tie var būt arī apvienoti.

Skolotājiem, tāpat kā citu profesiju pārstāvjiem, savas zināšanas visu laiku ir jāpapildina, jo mainās gan mācīšanas pieejas, gan pati mācību viela, un skolotājiem ir jāseko līdz visam jaunajam un progresīvajam izglītības nozarē, lai jauno paaudzi sekmīgāk sagatavotu mūsdienu mainīgās pasaules izaicinājumiem.

Publicēts 2019. gada 5. martā