Intervija ar Olgu Bērziņu

VSIA NRC “Vaivari” reitterapeiti

Par reitterapeiti strādājat jau 25 gadus. Kā ceļi krustojās tieši ar šo profesiju?

Pirms 25 gadiem rehabilitācija Latvijā bija tikai izveides sākumstadijā, par tādu virzienu kā reitterapija daudzi nezināja. Man bija pārliecība, ka Latvijā tā ir nepieciešama un šāda profesija – reitterapeits – arī pie mums ir jāizveido. 

Sanāk, ka esat viena no pirmajām šīs profesijas pārstāvēm Latvijā?

Jā.

Kur jūs apguvāt vajadzīgās zināšanas?

Vācijā, Somijā, Norvēgijā, Gruzijā. Man bija tas gods mācīties arī pie Pasaules reitterapijas federācijas prezidenta un vācu profesora Karla Krūvera, kuru uzaicinājām pie sevis uz Latviju, lai sagatavotu pirmos reitterapeitus mūsu valstī.

Kāds izglītības segums tagad tiek prasīts, lai cilvēks varētu kļūt par reitterapeitu?

Ir nepieciešams ārsta diploms un sertifikāts atbilstoši specializācijai vai arī jābūt sertificētam fizioterapeitam, vai sertificētam ārsta palīgam. Kā arī jābūt vismaz trīs gadu pieredzei darbā ar zirgiem, tostarp jāšanas pieredzei. Pēc tam ir jāapmeklē kursi reitterapijā, jāapgūst šī metode un jāiegūst atbilstošs sertifikāts.

Reitterapeitam kā jebkuram medicīnas jomā strādājošajam ir jāveic resertifikācija?

Jā, tas jādara ik pēc pieciem gadiem.

Kāda ir reitterapeita galvenā sūtība?

Vispirms vēlos paskaidrot, ka reitterapija ir medicīniskās rehabilitācijas metode, ar kuru pēc pacienta funkcionālo spēju novērtēšanas veic pacientu ārstēšanu, izmantojot jāšanu ar speciāli apmācītu zirgu. Reitterapeits ir atbildīgs, lai pacientu ārstēšana un rehabilitācija noritētu pēc iepriekš sagatavota plāna, veicot arī korekcijas plānā, ja tas nepieciešams.

Mūsu galvenais darba instruments ir zirgs. Mums ir jābūt izcilām zināšanām medicīnā un zirgkopībā.

Vai reitterapeits piedalās zirgu atlasē, apmācībā?

Protams. Es pati braucu, meklēju, testēju zirgus, lai saprastu, kurš būs piemērots apmācībām un vēlāk darbam reitterapijā. Ļoti svarīgs nosacījums – zirgam jābūt pareizai trīs dimensiju kustībai. Tas nozīmē: zirgam ejot, viņa mugura veido triju dimensiju kustības, kas pilnībā atbilst vesela cilvēka gaitas kustībām. Šādu kustību modeli zirgs pārnes uz pacientu, kurš sēž viņa mugurā. Jāatceras, ka reitterapija ir ārstēšana, nevis vienkārši vizināšanās zirga mugurā. Kad zirgs ir atrasts, sākas apmācību process, piemēram, jāšana, mācīšana atbilstoši reitterapijas prasībām. Mums zirgs ir jāpārzina no A līdz Z – kā pareizi viņu kopt, barot, kā sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pirms vetārsta ierašanās, kā nodrošināt zirgam pareizu, atbilstošu dzīves ritmu.

Sabalansēts uzturs, slodze, veselība – šie aspekti ir svarīgi, domājot par to, lai zirgs būtu drošs pacientiem.

Jūs varam zirgu ideāli iejāt, perfekti sagatavot reitterapijai, bet, ja jūs nepareizi viņu barosiet, viņam būs problēmas ar veselību u.tml., un tad zirgs var būt bīstams pacientiem.

Cik ilgas ir apmācības?

Zirga sagatavošana norit no trīs mēnešiem līdz 1,5 gadam. Viņam reitterapijas process jāuztver kā ikdienišķs process, līdzīgi kā ēst un elpot. Un tas prasa laiku.

Cik šobrīd zirgi ir „Vaivaros”?

Septiņi.

Lūdzu, ieskicējiet vienu savu darba dienu!

No rīta notiek darbs ar zirgiem – jānovērtē zirga veselības stāvoklis, jāaprunājas ar zirgkopi, kā zirgs no rīta ēda, zirgs jānotīra un jāiesilda darba dienai. Nākamais darba posms – jāiepazīstas (izlasot pieejamo informāciju) ar pacientiem, kas konkrētajā dienā pie mums ieradīsies, tostarp jānovērtē, vai diagnoze maz ļauj piedalīties reitterapijā, jo ir virkne faktoru, kas liedz kāpt zirgam mugurā. Pēc tam norit darbs ar pacientiem. Kad pacientu plūsma beidzas, turpinās darbs ar zirgiem. Piemēram, lai nodrošinātu viņam vajadzīgo fizisko slodzi, ar zirgiem jājam arī mēs paši. Papildus minētajiem pienākumiem vēl ir jāveic administratīvais darbs – jāraksta atskaites par pacientiem, līgumi ar piegādātājiem.

Darbs notiek arī brīvdienās?

Mums ir maiņu darbs, tāpēc sanāk strādāt arī brīvdienās.

Pacientu vecuma amplitūda ir plaša?

No pusgada līdz sirmam vecumam.

Kā jūs izvērtējat, kurš zirgs der konkrētam pacietam?

Ir vairāki faktori, kas jāņem vērā, piemēram, bērnus nesēdina augumā liela zirga mugurā, izvērtējam zirga muguras platumu, zirga kustības.

Kas ir darba pozitīvās šķautnes?

Sasniegtie rezultāti, jo reitterapija patiesi palīdz. Šajā profesijā iespējams apvienot divas pasaules: medicīnu un zirgkopību, un šīm pasaulēm mijiedarbojoties ir iespējams palīdzēt pacientiem uzlabot viņu dzīves kvalitāti.

Jāteic gan, ka reitterapeiti nestrādā vienatnē – viņi konsultējas ar fizioterapeitiem, ergoterapeitiem. Tas ir komandas darbs.

Kas ir lielākie izaicinājumi?

Milzīga atbildība par pacientiem un par zirgiem. Ir jāseko līdzi arī tam, ko dara zirgkopis un reitterapeita asistents. Vēl viens izaicinājums – gan ārstam, kas pacientu nosūtījis uz reitterapiju, gan pašam pacientam paskaidrot, kāpēc konkrētajā gadījumā reitterapiju nedrīkst uzsākt, jo tā var kaitēt, nevis uzlabot veselību.

Jārēķinās, ka lielākā dienas daļa būs jāpavada stāvot kājās. Tāpēc slodze kājām ir ļoti jūtama.

Jauniešiem ir interese par šo profesija?

Jā, tā ir liela, taču daudzus gadus Latvijā pat nebija iespējams iegūt reitterapeita sertifikātu. Bet situācija ir mainījusies uz labo pusi un šobrīd tiek gatavoti reitterapijas metodes kursi, kurus varēs apgūt RSU.

Kur var strādāt reitterapeits?

Reitterapeits var strādāt rehabilitācijas centros „Vaivari” un „Jaunķemeri”. Tāpat var izveidot savu reitterapeita privātpraksi.

Vai šo profesiju izvēlas abi dzimumi?

Jā, šo profesiju izvēlas gan vīrieši, gan sievietes. Ir dzimumu līdzsvars.

Bez kādām personības iezīmēm šajā profesijā nevar iztikt?

Atbildības sajūta, pacietība, jo rezultāts jau nebūs pēc dažiem seansiem. Lai sasniegtu būtiskus uzlabojums, dažkārt nepieciešami gadi. Tāpat reitterapeitam jābūt nedaudz psihologam, jo ir jāspēj nemitīgi motivēt pacientus, parādīt viņiem mazās uzvaras, iedrošināt, ka soli pa solim mēs sasniegsim vēl labāku rezultātu. Turklāt pacietība ir nepieciešama arī strādājot ar zirgiem.

Vai atalgojums ir konkurētspējīgs?

Medicīnas darbinieku atalgojums varētu būt dāsnāks, valstiskā līmenī par to daudz tiek runāts, bet reāli darbi iztrūkst.

Publicēts 2020. gada 17. septembrī