Intervija ar Intu Sēli,

VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieku

Kā Jūs izvēlējāties darbu Ugunsdzēsības un glābšanas  dienestā?

Kad man bija kādi 13 gadi, sāku  nodarboties ar ugunsdzēsības sportu, tas ieinteresēja. Deviņpadsmit gadus pārstāvēju Latviju dažāda mēroga sacensībās. Tas bija aizsākums manas profesijas izvēlē. Sāku vispirms kā ierindas ugunsdzēsējs. Vēlāk jau izmācījos par virsnieku un kļuvu par vada komandieri. Ir bijuši dažādi amati Ugunsdzēsības un glābšanas  dienestā. Šobrīd esmu Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks.

Kādi ir Jūsu pienākumi?

Atbildu par notikumu operatīvo pārvaldīšanu valstī un nodrošinu vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura „112” darbību.

Organizēju dokumentu projektu sagatavošanu ugunsgrēku dzēšanas, glābšanas darbu un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura „112” darbības jomā.

Manos pienākumos ir arī pārbaudīt personāla profesionālo sagatavotību un kvalifikācijas uzturēšanu. Vērtēju, cik kvalitatīvi ir veikti ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbi, neatkarīgi no to apjoma un bīstamības. Arī atkrituma urnas apdzēšanas process tiek rūpīgi izanalizēts. Mūsu operatīvās pārvaldīšanas nodaļā  savus pienākumus veic valsts operatīvais dežurants, kas uzrauga un koordinē glābšanas darbus Latvijā, seko, kā tie notiek, pieņem operatīvus lēmumus un sniedz ieteikumus  glābšanas darbu vadītājam notikuma vietā.

Ko dara Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas zvanu centrs?

Galvenais uzdevums ir pieņemt zvanus uz 112 un tos apstrādāt. Vadoties pēc izstrādātā rīcības algoritma, darbinieks saņem nepieciešamo informāciju no klienta un nolemj kā rīkoties tālāk. Dispečers izvērtē, vai zvans attiecas tieši uz mūsu dienestu vai jāiesaista cits dienests, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts policija, gāzes dienests u.tml.. Ja ziņo par ugunsgrēku, dispečers sistēmā ievada informāciju, un jau dažu minūšu laikā dežūrējošā apakšvienība  saņem uzdevumu par rīcības uzsākšanu.

Ir paaugstinātas bīstamības objekti kā skolas, naftas pārstrādes objekti, ķīmisko vielu ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, objekti Vecrīgā un citi sabiedriski nozīmīgi objekti. Uz šādiem objektiem, neatkarīgi no degšanas lieluma, - tā var būt pat atkritumu tvertnes degšana - nosūta vairāk resursu atbilstoši resursu izsūtīšanas sarakstam.

Uz ugunsgrēku ķīmiskā ražotnē nosūtīs vairāk resursu nekā kūlas degšanas gadījumā. Lēmumu, cik daudz  resursu iesaistīt glābšanā, sākotnēji pieņem dispečers, bet ierodoties notikuma vietā - glābšanas darba vadītājs.

Grūtākais šajā darbā ir izvērtēt notikuma svarīgumu, jo iedzīvotāji zvana arī par komunāla rakstura problēmām un kaķiem kokos.

Šāda rakstura negadījumos jāizvērtē, cik apakšvienību ir uz vietas, cik paliek rezervē, jo primārie ir glābšanas darbi, kad pastāv bīstamība cilvēku dzīvībām, sprādziena, nogruvuma, bīstamo vielu un ugunsgrēku dzēšanas darbi.    

Dispečeriem nākas uzklausīt arī pārmetumus un negācijas. Iedzīvotāji zvana un izsaka kritiku, ka ugunsdzēsēji  savu darbu veic par lēnu, nav apmierināti, kā pieņemts zvans, ka ne tā pajautāts vai ne tā runāts. Vai nav atbraukuši „atmūķēt” mašīnai durvis, kuras aizcirtušās. Tas atstāj iespaidu uz darbiniekiem, bet Iekšlietu ministrijā ir psiholoģiskā atbalsta dienests, kurš piedāvā dažādas psiholoģiskā atbalsta programmas, kas palīdz dispečeriem pārvarēt stresa situācijas.

Kopumā Valstī ir pieci  zvanu centri – kuri izvietoti Rīgā, Jelgavā, Liepājā. Daugavpilī un Valmierā. Darbs noris maiņās - diennakts dežūra un trīs dienas brīvas. Piemēram, Rīgā dežūrmaiņā strādā astoņi dispečeri, bet pārējos reģionu centros, katrā, - trīs dispečeri.

Pašreiz izstrādājam projektu, kas uzlabos un paātrinās glābšanas dienestu darbu. Klientam atbildot uz jautājumiem, dispečers paralēli sagatavos notikuma  kartīti un nekavējoties  nosūtīs uz attiecīgo notikumu operatīvo  dienestu. Tas nozīmē, ka cilvēkam vairs nebūs atkārtoti jāstāsta par problēmu.

Kur iegūst izglītību dispečera darbam Zvanu centrā?

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā var apgūt trīs mēnešu apmācību kursu un iegūt kvalifikāciju dispečers iekšlietu jomā.

Kā var kļūt par ugunsdzēsēju glābēju?

Ugunsdzēsējam glābējam mācības notiek Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā 960 stundas, jeb 6 mēnešus.

Lai iestātos, ir jābūt 18 gadus vecam ar vidējo izglītību,  krimināli nesodītam, kā arī fiziski labi sagatavotam. Iestājoties koledžā, sākumā notiek praktiskā stažēšanās ugunsdzēsības daļā, tikai pēc tam sākas teorētiskās mācības. Nokārtojot eksāmenu, iegūst kvalifikāciju un apliecinājumu, ka ugunsdzēsējam glābējam atļauts  strādāt elpošanai nepiemērotā vidē un augstumā .

Kā notiek ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbi?

Tiklīdz no Zvanu centra dispečera pienāk signāls, glābšanas darbu vadītājs dod rīkojumu ugunsdzēsēju apakšvienībai. Reakcijas laiks un nokļūšana līdz objektam ir aplēšama - cik kilometru jābrauc, tik ātri varam nokļūt notikumu vietā. Ar vienu autocisternu izbrauc divi līdz seši ugunsdzēsēji. Ja objekts ir, piemēram, piecstāvu dzīvojamā ēka, tad divi ugunsdzēsēji dodas dzīvoklī ar mērķi glābt cilvēkus (ja nepieciešams) un dzēst ugunsgrēku, bet pārējie  strādā ārpusē, nodrošinot ar dzēšanas līdzekļiem vai nepieciešamības gadījumā pie loga ar izbīdāmajām kāpnēm. Katram ugunsdzēsējam ir savs uzdevums. Ja ugunsgrēks ir nopietnāks, glābšanas darbu vadītājs, nekavējoties piesaista vairāk  apakšvienību tai skaitā speciālo tehniku.

Vai ugunsdzēsības un glābšanas  dienesta darbiniekiem ir regulāras apmācības?

Apmācību process notiek nepārtraukti, atrodoties dežūrmaiņā - divas stundas no rīta, divas pēcpusdienā un četrarpus vakarā. Tās ir gan teorētiskās,  gan praktiskās, piemēram, kāpņu noņemšana un uzstādīšana, aizsargtērpu uzģērbšana. Var būt nodarbības objektos, ūdens tilpnēs, auto kapsētās u.tml.

Reizi gadā noris veselības pārbaude un fiziskās sagatavotības pārbaude.

Ugunsdzēsēji, kuri nav ieguvuši kvalifikāciju ugunsdzēsējs glābējs nedrīkst strādāt bīstamajā zonā, bet viņa pienākumos ir veikt nepieciešamos darbus ārpus bīstamās zonas.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām?

Ir jābūt neatlaidīgam un centīgam. Jāspēj saglabāt veselo saprātu un nekrist panikā. Jāpiemīt spējai pieņemt lēmumus, ātri domāt un rīkoties. Jāprot sasaistīt praktiskās iemaņas ar teoriju un otrādi.

Jābūt drosmīgam, bet ne pārgalvīgam, riskam vienmēr jābūt pamatotam.

Ir nepieciešama precizitāte - darbu nedrīkst kavēt. Un, visbeidzot, ir jāpatīk tam, ko dara!

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2015. gada 14. oktobrī