Intervija ar SIA "Margret" gaļas produktu izgatavotāju Gati Munci

Kāda ir Tava izglītība un kā Tu atradi šo darbu?

Vispār pēc izglītības esmu auto mehāniķis atslēdznieks, mācījos Priekuļu tehnikumā – vairāk gan pats savam priekam. Pēc tehnikuma absolvēšanas sāku strādāt maiznīcā – apmēram piecus gadus biju konditors. Mācījies šajā jomā nebiju, visu apguvu darba procesā no kolēģiem. Pēc tam kādu laiku dzīvoju un strādāju Anglijā, bet samērā ātri nolēmu atgriezties atpakaļ Latvijā. Ejot pa ielu Jēkabpilī, pie šī uzņēmuma durvīm ieraudzīju darba sludinājumu – iegāju iekšā un tā arī šeit paliku. Tas bija pilnīgi neplānoti, nodomāju, ka jāpamēģina. Nu jau “mēģinu” vairāk kā piecus gadus.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Mans darbs ir gaļas produktu sagatavošana līdz to termiskajai apstrādei. Tas nozīmē, ka katrs rīts man sākas, saņemot piegādi no gaļas sadales nodaļas, – iepriekšējā vakarā mūsu tehnologs ir apskatījies, kādus produktus nākamajā dienā vajadzēs ražot, un saskaņā ar to veicis pasūtījumu. Kad esam gaļu saņēmuši, mēs to nosveram un sašķirojam – kāda novirzīta uz malšanu un kāda uzreiz uz saldēšanu. Tad es gaļu samaļu un sākas sagatavošanas process – samaisām gaļu ar garšvielām, sapildām to attiecīgo gaļas produktu apvalkos un sakaram uz rāmjiem, bet nākamais solis jau ir termiskā apstrāde.

Produktu klāsts, kuru gatavošanā es piedalos, ir ļoti plašs – vismaz piecdesmit, tai skaitā desas, kūpinājumi, vītinājumi u.c. Vienas dienas laikā var nākties gatavot pat 20 dažādus produktus.

Kur notiek Tavs darbs, kāds ir Tavs darba režīms?

Darbs notiek iekštelpās vairākās vietās – saldētavā, gaļas malšanas telpā un telpā, kur notiek gaļas maisīšana un pildīšana apvalkos. Es strādāju piecas dienas nedēļā – katru rītu sāku strādāt plkst. 5.00 un darbs beidzas ap 14.00.

Cik svarīga Tavā darbā ir sadarbība ar citiem kolēģiem?

Lai gan ir lietas, ko daru viens pats, šis noteikti ir komandas darbs – vienmēr palīdzam viens otram, lai ātrāk paveiktu darbu. Viss sākas ar tehnologu, kurš nosver visas vajadzīgās garšvielas, aprēķina, cik kuram produktam nepieciešams. Pēc tam es gatavoju gaļas un nosvērto garšvielu masu – šobrīd esmu vienīgais, kurš uzņēmumā ar to nodarbojas. Tad notiek pildīšana – pie desu pildīšanas ierīces strādā viens darbinieks, bet pie siešanas pievienojas kāds kolēģis, kurš tobrīd ir brīvāks.

Kādas prasmes un īpašības nepieciešamas šī darba veikšanai?

Es domāju, ka galvenais ir gribēt šo darbu darīt – ar to arī pietiek. Nav pat tik ļoti svarīgas priekšzināšanas – es sāku šeit strādāt pilnīgi bez tām.

Kas Tavā profesijā ir grūtākais?

Tā ir gaļas masas sagatavošana – īpaši grūti ar to veicās sākumā. Piemēram, kad tiek gatavotas vārītās desas, ļoti rūpīgi jāseko līdzi masas temperatūrai un konsistencei, lai nav par daudz vai par maz.

Kādas iekārtas Tu savā darbā izmanto?

Manā rīcībā ir divi dažādi kuteri (red. gaļas masas jaukšanas iekārtas), kas paredzēti masas sagatavošanai. Tad vēl ir desu pildīšanas iekārta, ar kuru notiek gatavās masas pildīšana dažādos apvalkos – katram produktam var uzstādīt savu programmu, kas pielāgo pildīšanu noteikta izmēra apvalkam. Šajā darbā daudz kas tiek darīts arī ar rokām, piemēram, siešana dabīgajā apvalkā, tāpēc ir jābūt labam acumēram.

Cik bieži Tavā darbā gadās nestandarta situācijas? Vai strādājot ir arī jāapgūst kas jauns?

Patiesībā, nebijušas situācijas atgadās visu laiku, arī jauns sortiments mums parādās regulāri. Reizēm arī paši piedalāmies recepšu izstrādē, ja radusies kāda laba ideja. Piemēram, vītināta liellopa gaļa "Basturma" ir produkts, kura recepti esmu izstrādājis es. Tāpat arī tehnoloģijas visu laiku attīstās. Mēs sadarbojamies ar dažādiem viestehnologiem, kuri atbrauc un dalās savā pieredzē vai prezentē jaunas izejvielas – tā vienmēr varam izsekot visām aktualitātēm.

Šajā darbā ir ļoti svarīgi visam sekot līdzi, sākot ar apvalkiem un beidzot ar garšvielu kombinācijām un tehnoloģiskajiem maisījumiem. Šādās reizēs notiek kopdarbs – katrs darbinieks šīs pieredzes apmaiņas rezultātā iegūst sev kaut ko noderīgu.

Kādas vēl varētu būt karjeras iespējas cilvēkam, kas strādā šajā profesijā?

Droši vien ir iespēja kļūt par tehnologu, kas vairāk ir atbildīgs tieši par produktu recepšu izstrādi. Bet domāju, ka ar šādām prasmēm un pieredzi var strādāt dažādu nozaru pārtikas ražotnēs.

Vai Tavas profesijas speciālisti ir pieprasīti?

Ļoti pieprasīti – ar šādām prasmēm apveltītam darbiniekam būtu iespēja iegūt darbu jebkurā kombinātā. Visur svarīgs ir darbinieks ar pieredzi un labu attieksmi pret darbu.

Vai Tavā darbā pastāv arī kādi riski?

Zināmi riski ir – piemēram, smagumu cilāšana, slidenas saldētavas grīdas vai asi naži, tāpēc šajā darbā vienmēr pašam jābūt uzmanīgam. Nekādus īpašus aizsarglīdzekļus gan nelietojam, taču kājās mums visu laiku ir gumijas zābaki.

Ko Tu varētu ieteikt jauniešiem, kas apsver domu strādāt šajā profesijā?

Sākumā varbūt tā var šķist diezgan traka profesija, bet galvenais ir nenobīties un iesākto turpināt, nevis iesākt un pamest. Šeit visu var iemācīties pamazām, darba gaitā – paskatīties, kā viens kolēģis strādā, kā otrs, un tad jau pašam būs vēlēšanās pamēģināt. Ir iespēja nākt praksē, taču bieži nav jauno speciālistu, kuri gribētu nākt. Tie paši studenti – tehnologi – labprātāk izvēlas prakses vietai kādu mazāk sarežģītu nozari, piemēram, maizes vai piena ražošanu – bet jārēķinās, ka gaļas pārstrāde noteikti ir sarežģītāka.

Publicēts 2018. gada 18. decembrī