Pirmais, ko dara mākslas terapeits, - iepazīstas ar informāciju par pacientiem, kas tajā dienā pie viņa nāk. Tiek pārdomāts nodarbības plāns, ņemot vērā konkrētā cilvēka situāciju. Pēc nodarbības laiks jāvelta arī katra pacienta situācijas sīkākai analīzei un rezultātiem, kas jāfiksē rakstiski protokolos. Dienā mākslas terapeitam var būt ne vairāk ka piecas individuālas sesijas, kas katra ilgst līdz vienai stundai (var arī būt īsāk, ja cilvēks nejūtas tik stiprs), vai divas grupu nodarbības. Kustību traucējumi nav ierobežojums cilvēkam piedalīties deju un kustību terapijas sesijās. Kustību un deju terapijā kā instrumenti tiek izmantotas dažādas ar ķermeni saistītas tehnikas. Var tikt lietoti arī dažādi atribūti, piemēram, lakati. Tas ir atkarīgs no tā, kas vajadzīgs izvēlētajai tehnikai un kādas ir klienta vajadzības. Var arī skanēt mūzika, taču to izmanto retos gadījumos, jo mūzika pati par sevi ir spēcīgs instruments. Svarīgas ir arī krāsas, un nozīme ir arī tam, kādas pacients izvēlas vingrinājuma veikšanai. Tādējādi te pievienojas arī krāsu terapija. Deju un kustības terapijas procesā atšķirībā no dejošanas un fizioterapijas nozīme ir radošai sadarbībai ar terapeitu. Deju un kustību terapijas sesijas ir ļoti individuālas, tās tiek pielāgotas katra cilvēka individuālajiem mērķiem. Mākslas terapeits strādā tiešā ārsta pakļautībā, kurš pārrauga un vada komandu. Veselības aprūpe nav iedomājama bez mijiedarbības starp dažādiem speciālistiem. Katrs vingrinājums, katra kustība var būt ceļš veselības un emocionālās labsajūtas atgūšanas virzienā. Svarīga ir apzināta kustēšanās. Jo daudziem pēc traumām un slimībām ir apgrūtināta kustēšanās, tāpēc būtiski to ir, cik iespējams, atjaunot. Deju un kustību terapija ir piemērota arī cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir grūti runāt, bet viņu vietā var runāt ķermenis. Deju un kustību terapeiti spēj runāt ar viņiem vienā valodā – ķermeņa valodā. Kustoties kopā, sadarbojoties, arī rotaļājoties, sāk darboties neirobioloģiskie mehānismi, kas ir ļoti svarīgi, lai cilvēks justos ērti un droši. Darbs ar otru cilvēku prasa koncentrēšanos, vērību. Pilnībā jāvelta laiks un uzmanība pacientam, izprotot viņa emocionālās grūtības un palīdzot tās atrisināt, norādot veidu, kā viņš to var izdarīt. Jāprot atrast katram piemērotākā pieeja. Lakati, riņķi, bumbas, reljefas rotaļlietas ir mākslas terapeita palīgi darbā ar pacientiem. Arī koša bumba var būt noderīga kustību un deju terapijā. Publicēts 2019. gada 13. novembrī
